Bīstama pārslodze dzemdību nodaļā

Iespējams šī iemesla dēļ 26. jūlijā dzemdību nodaļā miris jaundzimušais.

Pirms gada darbinieku skaits samazināts pa 30%, apmaksa par 40%, bet darba apjoms nemainās, tas svārstās aptuveni 500 dzemdību roežās. “Cilvēkiem ir noteiktas spēka rezerves. Paaugstināta stresa situācijā tie var strādāt noteiktu laika sprīdi, taču ne visu laiku,” uzskata dzemdību nodaļas vadītājs Eduards Ošiņš. “Darbinieku skaits netiks palielināts. Vienīgais iemesls būtu dzemdību skaita pieaugums.”

Dzemdību nodaļas vadītājs uzsver, ka traģiskais gadījums 26. jūlijā ir liels pārdzīvojums ne tikai mirušā bērniņa vecākiem, tuviniekiem bet, arī ārstiem un pārējam medicīniskajam personālam. Grūtniecei iestājoties dzemdību nodaļā, bērna sirds toņi bijuši saklausāmi, taču pēc stundas tie pazuduši, bērniņš piedzimis nedzīvs.

Veiktajā sekcijā konstatēts, ka grūtnicība ritējusi normāli, auglis nav bijis ne pārnēsāts, ne neiznēsāts. Sākoties dzemdībām, iespējams, bērns neveiksmīgi aizspiedis nabas saiti, nav varējis pats izkustēties un saiti atbrīvot. Pārtrūkusi asins padeve, un bērniņš aizgāja bojā. Šādi gadījumi notiek visā pasaulē, tie nav ne prognozējami, ne novēršami, skaidro Ošiņš. 

Vai mediķi rīkojušies profesionāli, vai pielaistas kļūdas, būtu jāvērtē ekspertiem no perinatālajiem centriem Liepājā vai Rīgā, vai arī Veselības Inspekcijas ekspertiem pēc vecāku iesnieguma. Veselības Inspekcija šādu iesniegumu līdz šim nav saņēmusi, informēja iestādes komunikāciju nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vīksna.

Dzīvē bēdas un prieks iet roku rokā. Tā arī dzemdību nodaļā, kur Anetei un Jānim Vilkiem 27. jūlijā nāca pasaulē dēliņš Kristaps, bet jau 30. jūlijā laimīgie vecāki ar jaundzimušo pošas mājās. Jaunā ģimenīte dzīvo Valdemārpilī, bet Ziemeļkurzemes slimnīcu dzemdībām izvēlējušies pēc draugu rekomentācijām. Jaunie vecāki slimnīcā pavadīto laiku vērtē ļoti pozitīvi: “ Kopš ierašanās māsiņu, vecmāšu un ārstu attieksme bija ļoti jauka. Visu laiku baudījām nedalītu uzmanību. Mēs uzticējāmies ārstiem, un viņi mūsu uzticību attaisnojuši.”

Dzemdību nodaļā pacientu skaits svārstās viļņveidīgi. Jūlijs, augusts ir visbagātīgākais dzemdību laiks, arī laiks deviņus mēnešus pēc Ziemassvētkiem un Jāņiem. Dzemdību skaita pieaugumu varētu saistīt arī ar ekonomiskām norisēm valstī. Daudzas sievietes, kuras zaudējušas darbu, nolemj dzemdēt, tādējādi iegūstost kaut kādus līdzekļus iztikai: dzemdību pabalstu, apmaksātu pēcdzemdību atvaļinājumu.  Pēc Ziemeļkurzemees reģionālās slimnīcas izveidošana dzemdētāju  skaits nodaļā diemžēl nav palielinājies, jo neatliekamas medicīniskās palīdzības dienesta nostādne paredz pacientus, tai skaitā dzemdētājas, nogādāt uz tuvāko slimnīcu (dzemdību nodaļu).

Neatliekamās paalīdzības transports dzemdētājas uz Ventspili ved no Dundagas novada un arī no Strazdes Talsu novadā. Pārējie tiek nogādāti Kuldīgas slimnīcā. Lai palielinātu dzemdību skaitu Ziemeļkurzemes slimnīcā, jāpanāk, ka dzemdētājas no Talsiem tiktu vestu uz slimnīcu Ventspilī.