Tiesa: nevar sodīt par neesošu pārkāpumu

Krilovskis bija cēlis prasību tiesā par pērn 3. oktobra ārkārtas domes sēdē viņam piemēroto disciplinārsodu – rājienu. Rājienu ar pozīcijas deputātu balsu vairākumu Krilovskim izteica par to, viņš atteicās izpildīt novada domes 29. augusta sēdē pieņemto lēmumu par pašvaldības administrācijas reorganizēšanu. Izpilddirektors toreiz domes sēdē sacīja, ka lēmumu nepilda, jo uzskata, ka tas ir nelikumīgs.

Strīdas par likumību

Ventas Balss jau vairākkārt rakstīja par nesaskaņām, kas pērn izcēlās starp Ventspils novada domes politisko vadību un pašvaldības izpilddirektoru. Konflikts saasinājās augustā, kad izpilddirektora atvaļinājuma laikā novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks Finanšu komitejā ierosināja reformēt pašvaldības administrāciju, likvidējot divas nodaļas – Attīstības, plānošanas un būvniecības nodaļu un Administratīvo nodaļu. Mucenieks izteica abām nodaļām dažādus pārmetumus. Reformu Mucenieks pamatoja arī ar nepieciešamību ietaupīt līdzekļus, un domes sēdē jau bija sarēķinājis, ka reforma ļaušot ietaupīt 95 tūkstošus eiro gadā. Nepieciešamība taupīt līdzekļus Muceniekam gan nebija liegusi pirms mēneša ieviest pašvaldībā jaunu amatu – konsultantu – pašvaldības domes priekšsēdētāja palīgu juridiskajos jautājumos un pieņemt darbā juristu Ingu Gailumu. Tieši šis jurists pārstāvēja novada domi tiesā, kur skatīja Krilovska prasību.

Uzzinājis par notiekošo, izpilddirektors atvaļinājuma laikā ieradās uz apvienoto komitejas sēdi, kur sēdes vadītājs, domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Zariņš viņu regulāri apsauca. Domes sēdē tika apspriestas domstarpības par to, vai sagatavotais domes lēmums par administrācijas reformēšanu ir vai nav tiesisks. Mucenieks pauda pārliecību, ka ir, turpretī Krilovskis, citējot likumus un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības skaidrojumus, sacīja, ka lēmums ir prettiesisks. «Mēs esam pašvaldība, mēs neesam nekāds privāts kantoris, kas var vienkārši tāpat kaut ko darīt, kā iegribas dažiem cilvēkiem. Padomājiet, ko jūs darāt, atbalstot šādus sagatavotos lēmumprojektus, kas pēc būtības neatbilst Pašvaldību likumam,» teica Krilovskis.

Uzskatot lēmumu par prettiesisku, izpilddirektors to nepildīja. Par to viņam dome sākumā izteica rājienu, bet 24. oktobrī atstādināja no amata uz diviem mēnešiem, ar domes lēmumu izveidojot īpašu komisiju, lai izvērtēs izpilddirektora darbu. Krilovskis lēmumu pārsūdzēja, bet dome disciplinārsodu atstāja spēkā un papildus Krilovskim pārmeta to, ka viņš trīs atlaižamos darbiniekus pārcēlis uz esošajām vakancēm.

Vērtēšanas komisija ar darbu divos mēnešos galā netika, un arī pēc termiņa pagarināšanas sabiedrība par to, ko komisija atklājusi, tā arī neuzzināja, jo ziņojumu skatīja domes sēdes slēgtajā daļā. Ventas Balsij nav zināms, kāds bija ziņojuma noslepenošanas iemesls. Likums nosaka, ka sēdes daļu var pasludināt par slēgtu, ja skatāmais jautājums skar personas privāto dzīvi, bērnu intereses, adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu vai citu informāciju, kuras izpaušana ir aizliegta saskaņā ar likumu.

Inspekcija: domes lēmums bija prettiesisks

Krilovskis savu prasību tiesā pamatoja arī ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts darba inspekcijas sniegto viedokli. Krilovskis bija lūdzis izvērtēt pašvaldības domes rīcības atbilstību normatīvo aktu regulējumam jautājumos, kas saistīti ar pašvaldības domes priekšsēdētāja izpilddirektoram adresētajiem paskaidrojumu pieprasījumiem, to saturu, pašvaldības domes lēmumu par disciplinārsoda – rājiena – piemērošanu izpilddirektoram, kā arī šāda lēmuma izsniegšanas kārtību. Tāpat inspekcijai bija lūgts viedoklis par iespējamiem Darba likuma normu pārkāpumiem domes 29. augusta lēmumā par reorganizāciju.

Valsts darba inspekcija secinājusi, ka domes priekšsēdētājam nebija tiesību ar rīkojumu pieprasīt sniegt paskaidrojumus par pārkāpumu, ja plānots pieņemt lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, – to drīkstēja tikai darba devējs jeb pašvaldība. Līdz ar to novada domes priekšsēdētāja izdotie rīkojumi attiecībā uz izpilddirektoru nebija tiesiski un pašvaldībai nebija tiesību piemērot Krilovskim disciplinārsodu – rājienu, pamatojot to ar priekšsēdētāja rīkojumu nepildīšanu.

Valsts darba inspekcija arī piekrīt Krilovskim, ka pašvaldības domes lēmumā apstiprinātā iestāžu reorganizācija pati par sevi nevar būt pamats konkrētu darbinieku atbrīvošanai no darba. Pašvaldība kā lēmējvaras institūcija nevar iejaukties izpilddirektora kā izpildvaras pārstāvja kompetencē un noteikt, kas tieši izpilddirektoram savas kompetences ietvaros ir jādara.

Inspekcija arī piekritusi Krilovskim, ka, lemjot par darbinieku skaita samazināšanu, bija jāizvērtē darbinieki, kuri veic tādu pašu vai līdzīgu darbu, nevis jāvadās pēc amatu nosaukumiem. Turklāt darba devējam bija jāizvērtē iespēja piedāvāt citu darbu, ko Krilovskis arī darījis. Inspekcija norāda, ka «amatpersonai ir jāievēro Darba likums arī tad, ja domes lēmums ir pretrunā ar Darba likuma noteikumiem». Tikmēr dome arī šo Krilovska rīcību – pārcelt trīs darbiniekus, kuriem būtu jāuzsaka darbs, uz vakantiem amatiem – uzskaitīja pie viņa pārkāpumiem.

Nav pamata sodīt

Tiesa, izsverot visus argumentus, konstatējusi, ka dome nav ņēmusi vērā to, ka lēmumā par reorganizāciju izpilddirektoram ir uzdots ne vien uzteikt darba attiecības, bet arī uzdots informēt konkrētos administrācijas darbiniekus, kas zaudēs amatus, par pašvaldībā esošajām amatu vakancēm un nepieciešamības gadījumā izdarīt grozījumus darbinieku darba līgumos. 

Tiesa norāda, ka dome 5. novembra lēmumā, ar kuru Krilovskim uzliktais disciplinārsods atstāts negrozīts, pati pēc būtības pierādījusi, ka izpilddirektors ir ne vien izpildījis domes lēmumu, bet viņa rīcība arī atbilst Darba likumā noteiktajam, ka darbinieku var atbrīvot no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu, ja darba devējam nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā uzņēmumā vai citā uzņēmumā. «Vadoties no loģikas apsvērumiem, vienlaicīgi nav iespējams uzteikt darba attiecibas 101. panta pirmās daļas 9. punkta kārtībā, ja reorganizācijai pakļautais darbinieks ir pieņēmis vakantās darba vietas pienākumu izpildīšanu. Līdz ar to, nevērtējot citus pušu argumentus, šis fakts pats par sevi kalpo kā pamats disciplinārsoda atcelšanai. Nav pamata uzlikt disciplinārsodu par faktiski neesošu pārkāpumu.»