Vētīs, cik ētiski ir prioritāri remontēt tiltu uz ekskluzīviem privātīpašumiem (VIDEO)

Neskatoties uz opozīcijas deputātu iebildumiem, domes koalīcija 29. jūnija sēdē nobalsoja par tilta projekta realizāciju:

Latvijas Reģionu apvienības deputāte Dace Vašuka stāsta, ka 25. maija sēdē balsošanai deputātiem nodots lēmuma projekts par atzinuma saņemšanu no Satiksmes ministrijas, lai varētu šī projekta īstenošanai aizņemties naudu Valsts kasē, kā arī pašvaldības līdzfinansējuma rezervēšanu 15% apmērā no projekta izmaksām. Tā kā iepriekš domē spriests, ka kopskaitā pieci tilti novadā ir kritiskā stāvoklī un summa bijusi gana liela – 131 tūkstotis eiro –, Vašuka vēlējusies noskaidrot, kāpēc tieši šis tilts pār Standzes upi virzīts pārbūvei kā pirmais un cik daudz īpašumu tas skar. Uz domes sēdē uzdoto jautājumu, uz kādiem īpašumiem ceļš ved, saņēmusi Attīstības, plānošanas un būvniecības nodaļas vadītājas Kristīnes Strikas atbildi, ka tilts ir vienīgā upes šķērsošanas iespēja uz pieciem nekustamiem īpašumiem, no kuriem viens ir īpašuma apbūves stadijā, viens apbūvēts, bet viens īpašums pieder pašvaldībai. Deputāti nobalsojuši par, bet nepametusi sajūta, ka šis ir gadījums, kad būtu jāpārliecinās par situāciju arī dabā, jo kaut kas šķitis aizdomīgi.

Tādēļ kopā ar frakcijas kolēģiem kartē atraduši attiecīgo ceļu un devušies to meklēt dabā, ko nemaz nav bijis tik viegli izdarīt. «Vairākas reizes pabraucām garām celiņam ar zīmi, ka tas ved privātīpašumā, kur ir nikns suns, taču, lai cik pārsteidzoši, tas tiešām bija pašvaldības ceļš, kas noslēdzas ar tiltiņu,» stāsta Vašuka. Deputāti secinājuši, ka tilts tiešām ir sliktā stāvoklī un šķērso nelielu upīti. Taču nākamo pārsteigumu sagādājusi norāde par privātīpašumu burtiski tūlīt aiz tiltiņa, ar ko ceļš faktiski izbeidzies – tālāk seko tikai privātīpašumā iebrauktas pēdas. Vēlāk noskaidrojuši, ka posmam aiz upītes pat nav pašvaldības koplietošanas ceļa statusa. Lūkojot dziļāk, saņemta informācija, ka, iespējams, īpašumi ekskluzīvajā vietā aiz upītes, pašā Ventas krastā, pieder šauram, ar novada domi saistītu cilvēku lokam.

Ventas Balss, saņemot informāciju, izpētīja publiski pieejamos dokumentus un konstatēja, ka tiltiņa pārbūve 2021. gada jūlijā iekļauta pašvaldības Investīciju plānā. Noskaidrojam, ka viens no celiņam piegulošajiem īpašumiem pieder deputātam Gaidim Božem, bet otrs – deputāta, domes priekšsēdētāja vietnieka Anda Zariņa (abi no partiju apvienības Nacionālā apvienība) dzīvesbiedres ģimenes loceklei.

Tā kā vajadzību novada infrastruktūras sakārtošanā ir daudz, bet naudas visam nepietiek, pēc Vašukas domām, ir aplami, ka pašvaldības budžeta plānošana nav skaidri sasaistīta ar secīgi definētām prioritātēm, līdz ar to rodas zināms haoss un ir iespējas rasties šādām situācijām. «Mums visiem jāuzņemas atbildība par to, kādi projekti tiek iekļauti Investīciju plānā, kā tiek vērtēts, ko tur iekļauj, un kādā secībā investīcijas veicamas pēc to sociālekonomiskās nozīmības,» pauž Vašuka.

Politoloģe Ilga Kreituse, lūgta komentēt šo gadījumu, saka – lai gan tā nedrīkstētu būt, diemžēl tā esot Latvijā izkopta prakse, kam piemēri rodami daudzviet. Viņa uzteic opozīcijas deputātus par uzņēmību un atbildīgo rīcību, par to, ka nenolaida rokas – eh, ko tad mēs... – un atklāja šo gadījumu. Jautājums par interešu konfliktu strikti noteikts likumos, un, viņasprāt, opozīcijai jāvēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar iesniegumu, lai jautājumu tālāk risinātu juridiski, no kā arī izrietēs juridiskās sekas.

Citējot KNAB mājaslapā rakstīto, interešu konflikts ir «situācija, kurā valsts amatpersona, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, pieņem lēmumu vai piedalās tā pieņemšanā, veic citas ar amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Valsts amatpersona, nonākot interešu konflikta situācijā, ir spiesta izdarīt izvēli starp publiskām jeb sabiedrības interesēm un savām personiskajām interesēm.»