DAP uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu par Popes muižas parka bojāšanu

Pērn pārvaldes uzdevumā tika apsekota un sakopta vairāk nekā 150 gadus senā Popes dendroloģiskajiem stādījumiem Ventspils novadā. Par turpmāko stādījumu ilgmūžību arī parakstīts līgums ar Ventspils novada pašvaldību, kas paredz neveikt darbības, kas apdraud alejas koku augtspēju. Neskatoties uz to, ar pašvaldības atļauju šī gada maijā uzsākta gājēju ietves pārbūve un apgaismojuma ierīkošana, neievērojot vai daļēji ievērojot tehniskajā projektā norādītās saglabājamo koku aizsardzības prasības.

“Gadsimtu senas dabas vērtības, kas mūsdienās ir atzītas par dabas pieminekļiem, ir jāsaudzē, jābauda un ar tām jālepojas. Ja to tuvumā vēlas ko labiekārtot, ir jākonsultējas ar nozares profesionāļiem un jāmeklē veidi, kā īstenot ekspertu ieteikumus savos plānos, jo pretējā gadījumā dabas vērtības lemtas bojāejai. Diemžēl Popes dendroloģisko stādījumu gadījums nav stāsts par dabas vērtību izpratni un ilglaicīgu saglabāšanu,” teic pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas vadītājs Raits Čakstiņš. Un vērš uzmanību, ka ikviena pašvaldība pirms iecerēto labiekārtošanas darbu veikšanas ir aicināta sazināties ar pārvaldi par savām iecerēm un saņemt ieteikumus darbu veikšanai, dabu saudzējot.

Pārvaldes uzdevumā jūnijā dendroloģiskos stādījumus apsekojis arī arborists – koku eksperts. Viņa atzinums iezīmē kritiski skartos alejas kokus un ieteikumus situācijas uzlabošanai. Pašvaldībai ir izsniegta darbu veikšanas atļauja ar 11 nosacījumiem. Viens no tiem paredz līdz šī gada 15. oktobrim nodrošināt koku, kam veikti būvdarbi kritiskajā sakņu zonā, tuvāk nekā 3 m no koka stumbra, papildu laistīšanu reizi nedēļā uz vienu koku sakņu zonu izlejot 1-2 m3 ūdens.

2022. gadā Popes dendroloģiskos stādījumus pārvaldes īstenotais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētais projekts “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” realizēja alejas kopšanas darbus. Tika novērtēti 320 koki, 249 no tiem tika izzāģēti zari, 8 kokiem uzstādītas dinamiskās koku stabilizācijas sistēmas un tika izvākti krūmi un sējeņi, kas ieauguši alejas rindā. Lai nodrošinātu mikrodzīvotni dažādiem organismiem, kā arī putniem – dobumperētājiem, eksperti veica potenciāli bīstamu vai strukturāli nestabilu koku sakopšanas darbus, kas vienlaikus paildzina koku saglabāšanu ainavā. Pēc veiktajiem koku sakopšanas darbiem, aleju koki bija droši iedzīvotājiem, ceļa satiksmei, gājējiem un velosipēdu kustībai.
Šogad aizsargājamā Popes muižas aleja kļuvusi par daļu no aizsargājama dendroloģiskā stādījuma “Popes muižas parks”, jo valsts aizsardzībā ņemtas arī līdz šim neaizsargātās alejas daļas, kā arī Baltijas ledus ezera sensalas nogāzē esošie meži, tai skaitā vēsturiskais muižas parks.

Popes muižas aleja stādīta ~19. gadsimta vidū, barona fon Bēra laikā. Tā atrodas izteikti paugurainā reljefā un sastāv no diviem atzariem, kurus veido pārsvarā dažādu sugu liepas, kā arī parastie oši, gobas un kļavas, turklāt vairāki no tiem ir sasnieguši dižkoka apkārtmērus.
Alejas teritorijā konstatētas arī vairākas īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, tostarp, spožā skudra Lasius fuliginosus un lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita. Alejas koki ir dzīvotne arī īpaši aizsargājamām ķērpju un sūnu sugām.