Tārgales pagasta ainava turpmākajās desmitgadēs, ja ne gadsimtos nemainīgi asociēsies ar vēja turbīnām, kas ir labi redzamas arī no Ventspils. Lauku iedzīvotāji, kuru mājas un saimniecības robežojas ar vēja elektrostaciju parka teritoriju, jau izjutuši uz savas ādas turbīnu negatīvo ietekmi.

Septembra vidū igauņu holdings Utilitas Tārgales pagastā atklāja Latvijā lielāko sauszemes vēja ģeneratoru parku. Tas sastāv no 14 turbīnām, ko ražojusi dāņu kompānija Vestas. Vēja elektrostaciju (VES) parka atklāšanas pasākumu apmeklēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, kurš lepni iemūžināja sevi uz rotējošo spārnu fona. Pēc neoficiālas informācijas, ministrs pie vienas no turbīnām iestādījis mazu, trauslu kociņu. Blakus ģeneratoram monstram tas izskatās īpaši vājš un neaizsargāts.

Četru bērnu māte Jana Berka savulaik iegādājusies savu senču zemi Tārgales pagastā, lai tur attīstītu bioloģisko saimniecību Kliņģeri. Janas ģimene apstrādā aptuveni 100 hektārus zemes, audzējot graudus, uzturot ganības un sagatavojot sienu līdz pat 400 aitu ganāmpulkam. Kurš gan toreiz varēja iedomāties, ka šodien Janas ģimene dzīvos blakus «elektroenerģijas ražošanas rūpnīcai». Bet pati Jana ar skumjām saka, ka diez vai viņas bērni, kad izaugs, gribēs palikt tēva mājās.

No Būmeistariem, kur dzīvo Janas ģimene, līdz tuvākajai turbīnai ir aptuveni 800 metru. Pēc pašreizējām normām, tas ir minimālais pieļaujamais attālums līdz tuvākajiem mājokļiem. Parka būvniecības plānos bija paredzēta vēl viena turbīna, kas atrastos vēl tuvāk dzīvojamajai mājai. Pateicoties iedzīvotāju protestiem, vēlāk šo turbīnu no plāna svītroja. Bet arī 14 palikušo turbīnu klātbūtni apkārtējo māju iedzīvotāji dzird pastāvīgi. Dienā, kad Ventas Balss apmeklēja Tārgales VES, pūta neliels vējš, tāpēc strādājošo turbīnu radītais troksnis bija pieklusināts, kaut arī skaidri dzirdams. Stiprāka vēja gadījumā un pie attiecīga vēja virziena ģeneratoru dūkoņa pastiprinās, ar skumjām stāsta Jana. «Tāda sajūta, ka tev pie auss pastāvīgi darbojas veļas mašīna,» viņa skaidro.

Gatavojoties gaidāmajai sadzīvošanai kaimiņos ar VES parku, iedzīvotāji visvairāk bija noraizējušies par zemas frekvences infraskaņu starojumu, kas nav ar ausi akustiski uztveramas, bet negatīvi ietekmē cilvēku un dzīvnieku sirdsdarbību. Šādas negatīvas ietekmes sekas var parādīties ar laiku. Tai pat laikā iedzīvotāji nebija gaidījuši, ka no vēja ģeneratoru darbības būs tik spēcīgs un dzirdams akustiskais troksnis.

Bez pastāvīgās dūkoņas vēja ģeneratori ciema iedzīvotāju dzīvē ienesuši tādus traucēkļus, kādus viņi nebija gaidījuši,  piemēram, saules zibšņus, kas rodas, saules stariem lūstot caur rotējošajiem vēja ģeneratoru spārniem. Vasarā saules zibšņi jau četros piecos no rīta pamodinājuši gan pašu Janu, gan viņas mazo bērnu. Izskatot materiālus par VES parku Tārgales pagastā – Valsts vides dienesta atzinumu, kas tapis pirms desmit gadiem, kad parks pastāvēja vēl tikai plānos, Jana konstatēja tajā prasību par automātisku ģeneratoru atslēgšanos, kad saules stari iet caur vēja turbīnu spārniem un var traucēt iedzīvotājiem. Pēc Janas teiktā, vēja ģeneratoru darbības laikā pagaidām vēl nav bijis neviena gadījuma, kad turbīnas būtu atslēgtas šī iemesla dēļ.

No vienas puses Janas mājas un saimniecību no saules zibšņiem aizsargā bērzu aleja blakus īpašumā. No otras puses tādu pat daļēju aizsardzību nodrošinātu augsto lapegļu ar diametru līdz 60–70 cm rinda. Koki vēl nesen auga gar meliorācijas grāvi kooperatīvās saimniecības Tārgale lauka malā, kur uzstādītas turbīnas. Pagājušā gada pavasarī, kad sākās VES parka būvniecība, lapegles sāka izzāģēt, kamēr nozāģēja visus – aptuveni 20 – kokus. «Augstās lapegles vismaz daļēji slāpētu vēja ģeneratoru troksni un saules zibšņus,» ar nožēlu saka Jana. 2010. gadā Ventspils novada dome pieņēma lēmumu par aizsargājošo zaļo stādījumu joslu, kurai būtu jāmazina vēja turbīnu negatīvā ietekme. Šis solījums pagaidām palicis neizpildīts. Bet, pat ja rīt kokus iestādītu, līdz aizsargsienas izmēriem tiem nāksies vēl augt ne vienu vien desmitgadi. Pirms desmit gadiem iedzīvotāji paši iestādīja vairākus kokus gar lauku, kur atrodas vēja ģeneratori. Bet aizvien šie koki vēl nepasargā no trokšņa un saules zibšņiem.

Vietējie iedzīvotāji ievērojuši, ka uz vēja ģeneratoriem nosēto lauku jau sen nav lidojušas dzērves. «Iepriekšējos gados ventspilnieki brauca pie mums vērot dzērves. Kopš Platenē uzstādīja turbīnas, dzērves pie mums vairs nelido,» konstatē Jana. Viņa novērojusi, kā šopavasar dzērvju bars ilgi riņķojis virs lauka, bet putni tā arī nenolaidās uz zemes.

Ventspils novada dome Tārgales VES parka detālplānojumu apstiprināja 2011. gadā. Būvniecība sākās vien pēc desmit gadiem – 2021. gadā – un tika pabeigta šovasar. Kopējās projekta izmaksas ir 75 miljoni eiro. Tārgales VES parks sola katru gadu saražot līdz 155 gigavatsundām (GWh) elektroenerģijas, kam, pēc Utilitas aprēķiniem, pilnībā jāspēj nodrošināt ar elektrību vairāk nekā 50 000 mājsaimniecību.

Jūnija sākumā Saeima atbalstīja likumprojektu, kas atvieglo sauszemes VES parku būvniecības projektu virzīšanu. Pašlaik izstrādes procesā ir jauno likumu regulējoši normatīvie akti, kam jābūt pieņemtiem līdz nākamā gada vidum. Likumprojekts esot paredzēts Latvijas enerģētiskās neatkarības veicināšanai. Izstrādes procesā ir vairāki VES parku būvniecības projekti, tai skaitā Ventspils novada teritorijā. Agrāk jau esam ziņojuši, ka šie projekti izraisa iedzīvotāju neapmierinātību un protestus. Daudzas Eiropas valstis atsakās no sauszemes VES parku būvniecības, priekšroku dodot turbīnu izvietošanai jūrā.

Attīstīto Eiropas valstu, piemēram, Vācijas, pieredze liek apšaubīt, cik pamatotas ir lielās gaidas un cerības, kas tiek liktas uz zaļo enerģiju. Vācija ar tās daudzajiem VES un saules bateriju parkiem tāpat kā iepriekš izjūt lielu atkarību no fosilajiem energoresursiem, daļēji – arī Krievijas dabasgāzes.

Lasi vēl

Komentāri (13)

  • -1
    Kriska 23.09.2022, 09:55:09

    Tas gan īr jaunums!!! To li eščo budet oi-oi-oi!!

  • -3
    Kriska 23.09.2022, 09:57:57

    Mazās hidroelektrostacijas - ap 70 gab uz daudzām upītēm sabūvējām t.sk. arī uz Ventspils rajonā uz Platones . Cik daudz no tām strādā un ražo ?

  • 0
    sranskis 24.09.2022, 09:41:09

    Kur Ventspils novadā ir Platones upe? Cik zināms, tā ir Jelgavas novadā. https://lv.wikipedia.org/wiki/Platone_(upe)

  • 0
    žurka 26.09.2022, 10:45:47

    Nav. https://site-1273.mozfiles.com/files/1273/HESu_karte-apgriezts.pdf

  • 0
    ne 23.09.2022, 17:06:35

    Vismazāk dzīvi un dabu bojā atomelektrostacijas, bet neviens to negrib saprast. Protams, tikai ja kaimiņš tās netaisās uzspridzināt.

  • -1
    reku 23.09.2022, 17:59:47

    Nu,tas,ka putnu bari nenolaižas uz laukiem,nemas nav peļami.
    Dzērves,tāpat gulbji nav nekādi draugi lauksaimniekiem,jo iznīcina sēumus.

  • 0
    tēčš 23.09.2022, 21:23:16

    Bet kājs tokš tau nesmird, ne? Nu ta jo i lāb, nau ko bļaut.

  • -3
    Kriska 24.09.2022, 15:25:26

    Sranski, varbūt kļūdījos kādā burtā. Kāds nosaukums upītei, kas šķērso Rīgas ceļu kādus 5 km no Ventspils? Tur vēl degvielas uzpildes stacija

  • 0
    ventspilnieks 36,7 24.09.2022, 22:02:59

    Tas ir meliorēts grāvis, augštecē savienojas ar Būšnieku-Klāņu ezera grāvi. Tur vienu gabalu ir dabīgas upītes pazīmes. Interesanti, kur tur ir HES?Platenes grāvis.

  • -2
    Kriska 25.09.2022, 15:15:27

    Latvenergo mājās lapā ir visu hidroelektrostaciju saraksts. Vai var būt , ka Ventspils novadā vēl ir kāda Platenes upe?

  • 0
    ventspilnieks 36,7 25.09.2022, 20:10:55

    Ieinteresēja, vai tiešām? Neko neatradu tajā lapā. Mazo hes kartē, protams, ka nekā nav, jo kāds hes var pastāvēt pilnīgi plakanā vietā pusizžuvušā grāvī ar stāvošu ūdeni :D

  • -1
    Kriska 25.09.2022, 21:42:58

    To sarakstu redzēju ap gadu atpakaļ. Tas ir Latvijas bizness - saņemt ES naudu un uzbūvēt, un pēc tam ņemt OIK.

  • -1
    Kriska 25.09.2022, 21:45:02

    Var jau būt , kad sāk ap to OIK šūmēties, to sarakstu izņēma ārā.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: