Jaunās mūziķes mērķē uz akadēmiju

Ieva no Valdemārpils pirms četriem gadiem par Mūzikas vidusskolas audzēkni kļuva, Aivara Salava mudināta, kuldīdzniece Ilze uzklausījusi Andra Puziņa ieteikumu, ventspilnieci Annu mācīties mūziku rosinājusi Dzintra Geste. «Pagājušajā gadā,» saka Ieva, «bija nedaudz žēl, ka skolasbiedri no pamatskolas laikiem jau beiguši vidusskolu, bet nu saprotam – šis gads bija vajadzīgs, lai mēs vēl vairāk iegūtu profesionāli.»

Ilzei, atceroties Mūzikas vidusskolā pavadītos gadus, spilgtāk atmiņā paliks pedagogi Puziņš un Arimans Štrauss, Ievai – Vaida Salmiņa un Gunta Bauģe, Annai – Geste. Visas trīs meitenes arī pārējo 13 kursabiedru vārdā īpašu paldies saka savam audzinātājam Štrausam: «Viņš nav audzinātājs, viņš ir mūsu kursa tētis! Arimanam katrā teikumā slēpjas vērtīgs domu grauds un nedzirdēts salīdzinājums. Kad ar viņu aprunājas, ir tik labi... Mācoties Mūzikas vidusskolā, jutāmies kā liela ģimene. Pedagogi te visu dara no sirds.»

Visas trīs meitenes mācību laikā vairākkārt raudājušas. Ilze: «Parasti tas gadījās pēc koncerta, ja biju ar sevi neapmierināta un dusmīga. Mēs visas trīs esam emocionālas, mūziķi vispār ir ļoti emocionāli.» Anna to skaidro ar sasprindzinājumu – cilvēks nedēļām vingrinās un slīpē tehniku, bet koncertā, lai sevi pierādītu, dots īss brīdis – vai nu tas izdodas, vai ne. Un pat tad, ja nospēlēts labi, reizēm tomēr nav gaidītā gandarījuma, jo – var taču vēl labāk, vēl skaistāk. Ieva: «Reizēm, kad vajadzēja rakstīt kompozīcijas un iedvesma bija aizgājusi, pazūdot pat uz mēnesi, tiešām bija traki un vajadzēja ļoti saņemties!»

Skatoties cita uz citu, draudzenes teic: «Vienmēr jau šķiet, ka draudzenei izdodas labāk un viņa ir talantīgāka. Esam centušās viena otru paslavēt, labie vārdi nav slēpti.» Labais pamanīts arī tādēļ, ka kursā nav daudz audzēkņu, un tas savukārt, pēc meiteņu teiktā, garantē arī kvalitatīvu mācību procesu. «Te nav konveijera,» saka Ieva, «katram tiek pievērsta uzmanība. Pirmajos kursos varbūt arī kādreiz gribējās no kaut kā izšmaukt, bet vēlāk došanās uz skolu tiešām bija patīkama.»

Pirmdien meitenēm bija pēdējie eksāmeni; tajos iegūts augsts novērtējums, un jūlijā draudzenes mēģinās iestāties Mūzikas akadēmijā. Šobrīd vēl nav zināms, cik liels būs konkurss katrā specialitātē, bet mūziķes mērķē uz budžeta grupām. Pretējā gadījumā par skološanos būs jāmaksā vismaz 1000 latu, bet arī šādā gadījumā viņas apņēmušās studēt. «Finansiāli mūziķus šobrīd tiešām neatalgo, kā nākas, bet ar laiku, situācija, iespējams, mainīsies, turklāt nav jau tā, ka tikai mūsu profesijā ir šāda situācija,» secina Ilze.

Ievai ļoti patīk sacerēt skaņdarbus, tādēļ viņa vēlas būt komponiste: «Pagaidām vairāk paļaujos uz iedvesmu, nevis apziņu, ka jāsēž un jāraksta, un tas ir darbs. Man tomēr šķiet, ka vajadzīga dzirkstelīte, lai viss nāk no sirds.» Anna pēc studijām labprāt atgrieztos Ventspilī un strādātu par klavierskolotāju Mūzikas skolā, savukārt Ilze vēlētos būt orķestra vijolniece, «bet tikpat labi es varētu strādāt ar bērniem, jo galvenais ir mūzika, forma pat nav tik svarīga».

«Mūzika mums ir viss, bez tās dzīve vairs nav iedomājama!» saka Anna (pa kreisi), Ieva un Ilze.