Ventspilnieki dalās dzimtas stāstos

Bibliotēkas vadītāja Krista Karabeško priecājas par to, kā iedzīvojušies jaunie tematiskie pakalpojumi, kas saistīti ar seno arodu prasmēm, dabas un kultūras vēstures, dzimtas pētniecību, rakstniecību, folkloru un latvisko dzīvesziņu, kā arī digitālajām prasmēm. Bibliotēku labprāt apmeklē bērni, atrodot šeit interesantas brīvā laika pavadīšanas nodarbes. Regulāri uz nodarbībām kopā ar savām skolotājām nāk gan skolēni, gan pirmsskolas vecuma bērni.

Savukārt senioriem, kuriem nepieciešams atbalsts tehnoloģiju apguvē un lietošanā, atvēlētas piektdienu pēcpusdienas, tikai iepriekš jāpiesakās. Reizi mēnesī sestdienās rokdarbu cienītājus kopā pulcina Baiba Magone Purvišķe. Regulāri bibliotēkā notiek arī citas radošās darbnīcas tiem, kuriem patīk kaut ko savām rokām pagatavot, piemēram, kroņus no dabas materiāliem. Drīzumā gaidāma arī adventes vainagu gatavošanas darbnīca. Savs interesentu loks izveidojies gan Kristīnes Ulbergas rakstniecības meistarklasēm, gan dārzkopības nodarbībām Dārzniecība ar Loertu, ko vada dārznieks Loerts Krasņickis.

Ļoti aktīva ir dzimtas pētnieku kopiena, kas darbojas pieredzējušās pētnieces Ineses Silas vadībā. Dzimtu stāsti izskanēja arī UNESCO Stāstu laika pasākumā. Stāstnieki Gāliņciema bibliotēkā regulāri pulcējas un nemateriālo kultūras mantojumu kopj jau vismaz 15 gadus, bet šoreiz pasākumā, Gāliņciema bibliotēkas vadītājas uzrunāti, piedalījās arī aktīvie ventspilnieki, kuri pēta savu dzimtu vēsturi, labprāt daloties savos stāstos ar pārējiem. «Maza tā Ventspils» – secināja sapulcējušies cilvēki, ik pa laikam atklājot kopējus paziņas un pārrunājot zināmas vietas.

Pirmā ar savas dzimtas stāstiem dalījās Ita Picalcelma, pastāstot, ka Picalcelmu dzimta Ventspilī ienākusi pirms Otrā pasaules kara. Vecaistēvs Teodors cēlies no Puzes pagasta, bet omīte Margarita – no Ēdoles. Savu ģimenes ligzdu Picalcelmu pāris izlēmis vīt Ventspilī, kur vēl pirms kara, 1938. gadā, uzcelta māja ar plašu dārzu, ko Ita vēl labi atceras no bērnības. Plašajā teritorijā bijuši milzīgi jāņogu krūmi, augļu koki, lazdas. «Mums bija ļoti liels dārzs. Mēs, trīs mazmeitas, tur varējām nomaldīties tā, ka vecāki nevarēja atrast,» stāstīja Ita. Māja atradusies vietā, kur šobrīd ir koncertzāle Latvija. Diemžēl no iekoptās vietas ģimenei nācās aiziet 1976. gadā, kad padomju vara izlēma šeit izbūvēt Ļeņina laukumu ar pieminekli. Itai ir sāpīgi atcerēties, ka ticis iznīcināts pilnīgi viss – palikuši vien divi bērzi, pie kuriem Ita kopā ar mazmeitu paguvusi nofotografēties, pirms tie nocirsti, lai dotu vietu koncertzālei.

Ita dalījās arī skaudrā stāstā par vectēva, kurš bijis mežabrālis, traģisko bojāeju. «Oma principā bērnus uzaudzināja viena pati, jo vecaistēvs aizgāja cīnīties mežā par Latvijas brīvību, lai šeit nebūtu ne vācu, ne krievu zābaku,» stāstīja Ita. Tikai pēc neatkarības atgūšanas ģimene uzzinājusi, kas patiesībā noticis ar vectēvu, – kad atrasts šķūnis, kur viņš kopā ar diviem citiem mežabrāļiem slēpies, tas nodedzināts līdz ar tajā esošajiem cilvēkiem, jo tie atteikušies padoties. Māju saimniece apbedījusi mežabrāļu mirstīgās atliekas kartupeļu lauka malā un visu padomju laiku vietu iezīmējusi ar mietu, bet pēc Atmodas izstāstījusi par to kolhoza priekšsēdētājam. Tad ģimene varējusi izpildīt omītes vēlmi apbedīt vectēvu līdzās viņai.

Ar vairākiem interesantiem stāstiem dalījās Normunds Rozenbergs. Cita starpā viņš pastāstīja par to, kā vectēvs, atgriežoties pilsētā pēc patveršanās laukos kara laikā, konstatējis, ka mājās pie sienas vairs nav pulksteņa. Kāds zinājis teikt, ka pulkstenis karājoties krievu komandantūrā. «Vecaistēvs bija šerps vīrs. Viņš vilcis uz komandantūru projām – redz, kur te mans pulkstenis jums pie sienas! Tas bija to laiku cilvēku naivums. Paldies Dievam, ka viņam tas salīdzinoši viegli beidzās, – viņam iedeva tualeti izmazgāt un pateica – saprati, kam tas pulkstenis ir? Un aiztrieca uz mājām,» stāstīja Normunds. Viņš arī piebilda, ka pēta muitas vēsturi, tāpēc aicināja viņu uzmeklēt gadījumos, ja kādam senčos bijuši muitnieki un ir kas zināms.

Baiba Jēkabsone, kas nākusi no Kalvenes, dalījās savā pieredzē, pētot vīra dzimtu, kas nāk no Jūrkalnes. Savukārt Daina Rēboka pastāstīja par savām dzimtas mājām Pūsāniem, kuru vairs nav, Vārves pagastā un to, kā meklējusi un arī atradusi Sīmaņu un Stūres dzimtas pēctečus Austrālijā un radinieci, kas pirms 30 gadiem atgriezusies no trimdas ASV. Viņa uzteica Ventspils muzeja krājuma glabātāju Kasparu Puriņu, kurš viņai dzimtas pētniecībā daudz palīdzējis. Dainas kundzei piekrita arī pārējie dzimtas pētniecības entuziasti. Herberta Dorbes muzeja vadītāja Inese Aide pastāstīja par to, kā veidojusi Dorbes dzimtas koku. Savas dzimtas vēstures lappusēs ļāva ieskatīties arī Edmunds Grieze.

Gaidāmie pasākumi Gāliņciema bibliotēkā

Katru piektdienu plkst. 13 – bezmaksas tehnoloģiju apmācības senioriem. Individuālās apmācības viedtālruņa, datora, planšetes un citu ierīču un programmatūru lietošanā. Plašāka informācija un iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz Ventspils bibliotēkas mācību centru pa tālr. 26603666.

22. novembrī plkst. 18 – rakstniecības meistarklase ar Kristīni Ulbergu. Nodarbība cilvēkiem, kuri vēlas rakstīt savus stāstus un attīstīt radošumu rakstniecībā.

22. novembrī plkst. 18 – vebināra Mākslīgā intelekta izmantošana mācību stundas plānošanā translācija.

24. novembrī plkst. 14 – Mans 2024. gads. Personalizēta kalendāra izveide.

25. novembrī plkst. 13 – adventes vainagu darbnīca pieaugušajiem. Veidosim adventes vainagus, materiāli būs pieejami daļēji. Plašāka informācija un pieteikšanās pa tālr. 63624485.

2. decembrī plkst. 11 – puzuru darināšana. Ziemassvētku rotājumu darbnīca pieaugušajiem.

6. decembrī plkst. 17 – kroņu darināšanas meistarklase un runas par Latvijas sieviešu galvassegām. Vietu skaits ierobežots. Iepriekšēja pieteikšanās obligāta. Pieteikties: https://bit.ly/kronu-meistarklase.

9. decembrī plkst. 12 – Rūķīšu darbnīca. Kvīlingotas sniegpārsliņas bērniem no 7 gadu vecuma. Mazākiem bērniem – papīra locīšanas un griešanas tehnikā.

13. decembrī plkst. 17 – Dārzniecība ar Loertu. Dekoratīvo dobju veidošana. Augu izvēle. Iespēja tikties ar profesionālu dārznieku, uzdot jautājumus, diskutēt un plānot dārzu.

14. decembrī plkst. 15 – UNESCO Stāstu laiks. Mazbānīša stāsti ar Piejūras brīvdabas muzeja vadītāju un vēsturnieku Artūru Tukišu.

15. decembrī plkst. 14 – Mans 2024. gads. Personalizēta kalendāra izveide.

16. decembrī plkst. 10 – Kamol' laiks ar Baibu. Ziemassvētku noskaņās adīsim un tamborēsim. Rokdarbu nodarbības gan lietpratējiem, gan iesācējiem kopā ar Baibu Magoni Purvišķi. Līdzi jāņem savi materiāli.

27. decembrī plkst. 13 – Rūķīšu darbnīca. Piparkūku cepšanas darbnīca un sarunas par Ziemassvētku tradīcijām bērniem no 10 gadu vecuma. Iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. 63624485 vai https://bit.ly/rukisu-darbnica.