«Jūras vārtos» skatāmi Jāņa Kupča darbi

''Cietsirdīgās romances'' ir 2021. gada karstās vasaras Latgales iespaidu koncentrāts. Ciklā dominējošais ģeometriskais motīvs mākslinieku uzrunājis nelielajā Rekovas dievnamā.

Jānim Kupčam ir divas nozīmīgas radošās darbības jomas, kurās notiek procesuāli meklējumi un raksturīga ir virzība no projekta uz projektu. Keramika un glezniecība. Mākslinieks absolvējis Tallinas Mākslas universitātes Keramikas nodaļu un saņēmis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa glezniecības meistardarbnīcā. Jānis Kupčs kopš 2000. gada ir vairāk kā 15 personālizstāžu autors, apjomīgākā to daļa – glezniecības projekti, kuru nosaukumi vien liecina par poētisku un arī postmodernu attieksmi – ''Trausls zaķa miegs'', ''Papīra kuģīša jaunā dzīve'', ''Zudušos ciemus meklējot'', ''Kuģu vēderi'' u.c. Atsauces uz literatūru gan jaušamas tikai nosaukumos, jo Jāņa Kupča glezniecība, lai arī sakņota reālās formās, tomēr ir abstrahēta un noteicošā loma šajos darbu ciklos ir gleznieciskajiem paņēmieniem un krāsas vieliskumam.

Savukārt projektos, kas realizēti telpiski – keramikas darbos ir gan bagātīgi kultūrslāņi, gan gaumīga ironija, īpaši personālizstādē Porcelāna muzejā ar uzrunājošo nosaukumu ''Puškinam bija četri dēli – visi idioti'', kur mākslinieks apspēlē Daniila Harmsa tekstu nosaukumā, bet formā un saturā risina asprātīgu dialogu ar skatītāju, liekot pēdējam atcerēties gan dažādus artefaktus (''Kultūras ausis'', ''Cilvēcei svarīgie āboli''), gan pārvēršot miniatūrās groteskās padomju bērnībā folklorizētos pateicienus – ''Marta Krustiņsone sargā Ļeņinu'', ''Milicis vai karatists (kurš stiprāks)''.

Glezniecībā Jānis Kupčs ir emocionāls, jūtīgs un nebaidās (baidās) būt ievainojams. Izstādes ''Cietsirdīgās romances'' ģeometrija atsaucas uz Šķilbēnu (Rekovas) Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas aizkustinošo interjeru – lakotajiem finiera rombiem, kas virknējas bezgalīgās rindās. Kā lūgšanu krelles. Kā ķēdītes ar uzklausīto lūgšanu pateicības ziedojumiem – votām, kas rotā katoļu svētbildes. Votu veidoli – sirds, rokas, kājas, acs siluets visbiežāk liecina, par ko katra no tām ziedota. Kā stāsta Aglonas māsa Marija, kas votu vēstures pētniecībai pievērsusies jau no 2009. gada, – ''Grūtāk ir saprast, piemēram, votu sirds formā… Vai tā ir mīlestība, vai cilvēks no visas sirds par kaut ko pasakās.'' Ar sirdslietām tiešām nekad nav viegli. Iespējams, ''Cietsirdīgās romances'' ir arī mākslinieka paustā līdzība par radīšanu. Lai radītu ir jānocietina sirds pret tuvo apkārtni, pret līdzcilvēkiem, tāpēc romances ir cietsirdīgas un tomēr skaistas. Jāņa Kupča izstāde ''Cietsirdīgās romances'' ir savveida votas, ļaujot mums, darbu skatītājiem aizdomāties katram par savām ''uzklausītajām lūgšanām''.
 
Izstādi papildina Jāņa Kupča darbu katalogs, kas tapis ar M. Rotko mākslas centra atbalstu.