Ventspils muzejs saņēmis Valsts Kultūrkapitāla atbalstu diviem projektiem – izdevumam "Kur patiesība par kursistes traģēdiju" un ''Ventiņu tautas tērpa videomeistarklasei''.
Saņemts valsts atbalsts muzeja iecerēm
6Ventspils muzeja izdevums "Kur patiesība par kursistes traģēdiju" t.s. ilustrētās vēstures sērijā būs veltīts pētījumam Latvijas pirmās spēlfilmas vēsturē, iepazīstinot kino vēstures speciālistus ar jaunām atziņām par šīs filmas tapšanas gaitu un veidotājiem, vienlaikus sniedzot šo informāciju populārzinātniskā formā arī plašākai sabiedrībai.
Ventspilī 1913. gadā uzņemtā filma "Kur patiesība?" uzskatāma par pirmo spēlfilmu, kas veidota Latvijas teritorijā. 21.gs. sākumā, tuvojoties filmas simtgadei, tai pievērsta plašāka uzmanība - notikušas vairākas filmas demonstrācijas, filma aplūkota īsākās, pamatā digitālā vidē veidotās publikācijās un materiālos. 2020. gadā veikta filmas restaurācija. LTV 1 tapa dokumentālā filma ''Patiesība par filmu ''Kur patiesība?''''. Neskatoties uz to, dziļāki secinājumi ne par filmas producentu, scenāriju, režisoru, aktieru sastāvu un filmas rašanās apstākļiem raidījumā netika sniegti, lai gan vienlaikus raidījums kalpoja kā stimuls apkopot un pārskatīt Ventspils muzejā kopš 2013. gada savākto informāciju par šo filmu. Tā rezultātā izveidota apjomīga publikācija, kurā ietverti gan tā laika Ventspils, Rīgas, Kuldīgas, Pēterburgas un Maskavas laikrakstos un kinožurnālos sniegtā informācija, gan Ventspils muzeja, Liepājas muzeja un Rakstniecības un Mūzikas muzeja krājuma un Latvijas Valsts vēstures arhīva materiāli. Sagatavotais materiāls, kurā salīdzinājumam līdz ar filmu "Kur patiesība?" aplūkotas arī divas nedaudz vēlāk tapušās spēlfilmas "Klausies, Izrael" un "Kurpnieks Leiba", sniegs jaunu, kinovēsturei būtisku informāciju par mākslas kino pirmsākumiem Latvijā. Pētījuma autors ir muzeja vadošais pētnieks Dr.hist. Armands Vijups. Projekts saņēma atbalstu redakcionālajiem un tipogrāfijas izdevumiem – EUR 3119 apjomā. Projektu paredzēts realizēt līdz 2022. gada jūnijam.
Savukārt, otrs VKKF atbalstītais projekts - videomeistarklase, saistīts ar Amatu mājas darbību. Ventspils muzeja Amatu mājā ir iecerēts organizēt ventiņu tautas tērpa meistarklases, kurās tiktu uzņemts video kā mācību materiāls. Projekts paredz četras meistarklases: kreklu piegrieztnes sagatavošana, šūšana, izšūšana, brunča un ņiebura - šūšana un rakstainu zeķu adīšana. Ventiņu tautas tērpa tapšanas meistarklasēs tiks atspoguļots viss darba process no sākuma līdz gatavam produktam. Izveidotais video mācību materiāls būs liels ieguvums gan meistaram, gan interesentam. Īpaši būtiska video mācību materiāla izveide ir arī šajā – attālinātu darbību laikā, kad piedzīvot saskarsmi ar meistariem un materiāliem nav iespējams. Projekts paredz izveidoto ventiņu tautas tērpu eksponēt kā mācību materiālu. Projekts saņēma EUR 3000 lielu atbalstu, ko paredzēts izmantot meistaru un videooperatora darba atalgojumam.
Komentāri (6)
kulturai 6000 eiro,vai tas ir maz?muzejam svakas ieceres.kad beidzot noraks to kalnu pie pils,lai var redzet vai te ir kas senlaicigs vai nav?runa iet par teritoriju starrp upi un pili.
Ko ceri tur izrakt?
varetu but malos ieraktas celtnes,senu eku 1 stavs,dolomita pamati kadam vecakam ekam,pils turpinajums uz upes pusi,un vel kada kuga vraks ko radit turistiem
Ir kādas liecības, kas liek domāt, ka kas tāds tur varētu būt? Piedodiet par manu nezināšanu.
Labdien! Kalns pie pils, dēvēts par “Pils kalnu” (nejaukt ar pilskalnu kā senu nocietinātu dzīvesvietu), ir veidojies no izkrautām kuģu balsta zemēm kādreizējās Ventspils ostas tiešā tuvumā. “Hanzas laikā “ (14.-16.gs.) un Kurzemes un Zemgales hercogistes posmā (16.-18.gs.) kuģi, kas no Ventspils ostas izveda kokmateriālus, labību u.c. nosacīti “smagas” preces, uz šejieni brauca, savas tilpnes kuģošanas stabilitātei piebēruši ar balastu, ko veidoja no citu Eiropas zemju ostām tajos sabērtās zemes. Šeit pirms kravas uzņemšanas tās tika izkrautas krastā, pils tuvumā veidojot kalnu – no tā arī nosaukums “pils kalns”.
“Norokot” kalnu nekādas neparastas, unikālas un Ventspils vēstures izpratnei ļoti nozīmīgas liecības, visticamāk, neatklāsies. Tuvāk pilij iezīmēsies 17.-18.gs. bastionu mūra daļu pamatu fragmenti, kas daļēji atsegti jau arheoloģisko uzraudzību laikā 20.gs. beigās un mūsu gadsimta sākumā. Lielais vairums zemju būs tās pašas balasta smiltis ar akmeņiem no daudzu Eiropas zemju ostām. Jā, varbūt norokot visu kalnu (daudzus metrus!), kādas senākas liecības zemāk par tagadējās Ostas līmeni iezīmēsies. Tomēr tad būtu jānorok ne tikai zemju kalni, bet arī jāiznīcina visi pakalna koki un pret Ventmalu vērstais kaltais akmeņu mūris. Un izpostīt seno pils, ostas un visas Ventspils vēsturei interesanto, acīm taustāmo un pievilcīgo balasta kalnu Ventspils muzejs savās iecerēs tiešām laikam ir par “švaku”.