Izveidota pieaugušo literārā studija

Pagājušajā gadā, izlasījuši Ventas Balsī rakstu par veiksmīgu skolēnu un studentu literārās jaunrades un komunikācijas studijas darbību Jaunrades namā, arī pieaugušie ventspilnieki izteica vēlmi attīstīt rakstītprasmi.

Pirmo tikšanos viņi organizēja muzejā Senču putekļi, kur studijas vadītāja Maira Asare izstāstīja, kāds būs radošās sezonas darbības plāns līdz jūnijam: «Būs praktiski uzdevumi, kuros mēģināsim saprast, kā izkopt valodu, meklējot, piemēram, sinonīmus, prasmīgi izmantot dažādus mākslinieciskās izteiksmes veidus, analizēsim pašu rakstītus tekstus. Apmeklēsim literārus pasākumus un tiksimies ar atzītiem un mazāk pazīstamiem autoriem.»

Tā, studijas dalībnieki apmeklēja Andra Akmentiņa radošo vakaru, diskutēja ar Aivaru Eipuru, novembra beigās Rakstnieku mājā būs tikšanās ar lietuviešu rakstnieku Herkus Kunčius, decembrī – ar tulkotāju Maimu Grīnbergu, kas stāstīs par mūsdienu somu un igauņu literatūru.

Ventspilniece Iveta Skapste, kas raksta dzeju pieaugušajiem un bērniem un apmeklē literāro studiju, saka tā: «Prieks, ka cilvēki, kas ar dzeju, prozu un citiem rakstu darbiem nav uz jūs, var sanākt kopā un izkopt izpratni par literatūru. Vērtīgs ieguvums ir iespēja apgūt dažādas interpretācijas iespējas literatūrā, un liela nozīme ir tam, ka ikviens no rakstošajiem tiek mudināts izvērtēt vai mācīties to darīt, strādājot ar uzrakstīto vārdu.»

Savukārt prozaiķis Jānis Valks atgādina, ka pieaugušie, kas jaunības degsmē ķērušies pie spalvas, vēlāk sadzīves rūpestu dēļ atmet rakstīšanai ar roku: «Laikam ritot, daļa kādreiz rakstošo atgriežas pie literatūras radīšanas, bet – iespēju pilnie studiju gadi ir garām, uz kakla ir mašīnas kredīts, izdevumi par sievasmātes zobu protezēšanu vai vīra radu parādu maksāšana.

Gandrīz nevienam literāro dzinuļu vadītajam nav izdevības studēt humanitārās zinātnes, turklāt nav bakalaura studiju programmas Rakstnieks. Gaužām reti ir tādi ģēniji, kas bez papildus zināšanām spēj radīt augstvērtīgus darbus, tāpēc labi, ka tagad mēs – tie, kas vairs nav skolēni, – varam izkopt savas literārās prasmes.»