Hanzas aukstā liesma silda

Apgāda Mansards izdotā grāmata kas tapa tieši gadu, ir autoru velte Kurzemei, īpaši – Ventspilij 720. dzimšanas dienā. Mūsu pilsētai šī dāvana ar pilsētas domes atbalstu pasniegta ne tikai tādēļ, ka Ventspils ir daudzvalodu pilsēta, konkrētāk – divvalodu un divkopienu – bet arī tāpēc, ka prozaiķi un dzejnieki, Maira ar Sergejs, pirms trim gadiem iepazinās Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā.

Rezultāts – iesaistīšanās vairākos bilingvālos projektos, esejas rakstīšana vienlaikus krieviski un latviski un lirikas atdzejošana. Sergejs, atbildot uz jautājumu, kāpēc viņam ar Mairu ir tik laba sadarbība, saka: «Tāpēc, ka esam absolūti dažādi cilvēki ar vienādu attieksmi pret darbu. Bilingvālu krājumu izdevām tādēļ, ka no tā rodas jauna jēga, nozīme un zīmes.»    

Mairai atšķirībā no Sergeja, kuram jau bija ievērojama latviešu dzejas atdzejošanas pieredze, kolēģa dzejoļu atdzejošana latviski sākās kā azartiska jaunas pieredzes apgūšana: «Lasīju Sergeja dzeju grāmatu, kurā bija nedaudzi Amandas Aizpurietes atdzejojumi, kādā brīdī sāku tos ne tikai lasīt, bet arī pētīt un salīdzināt ar oriģināliem un dažviet pieķēru sevi domājam, ka es šajā vietā darītu citādi. Un tad teicu sev – un kas tev liedz?

Sāku ar vienu dzejoli no cikla Redzamā pasaule, parādīju Sergejam, un tas, kas sākās kā mēģinājums priekam, turpinājās. Patiesībā pats Sergejs, to nenojaušot, bija un joprojām ir lielisks atdzejošanas un tulkošanas skolotājs – arī ar savu Sokolova Muļķu skolas tulkojumu bez viņa atbalsta un padomiem es diez vai būtu tikusi galā.»

Mairasprāt, tulkošana ir kāda teksta robežu paplašināšana, teksta pārvešana pāri kādas konkrētas valodas robežai. «Patiesībā tulkotājs (un īpaši atdzejotājs) ieiet ne tikai teksta un valodas, bet arī visupirms tā autora teritorijā, kura tekstu viņš tulko, un, tuvojoties tekstam, tulkotājs pienāk autoram daudz tuvāk nekā lasītājs, kurš šo tekstu vienkārši lasa.

Tulkotājs tuvojas teritorijas daļai, kurā notiek kaut kas ļoti intīms un būtisks – autora un valodas mijiedarbība, kur rodas autora personīgās valodas, viņa tēlu un vārdu dzimšana. Sergejs to dara ļoti gudri un jūtīgi, es to no viņa mācos,» atzīst Maira. Sergeja dzejā viņu nebeidz pārsteigt dzejnieka prasme «smilšu graudiņā saskatīt visu pasauli», turklāt Moreino dzejā personīgais pastāv, dzīvo un notiek pasaules vēstures, simbolu, visas pasaules kalnu, upju, jūru, sāpju un atmiņu kontekstā.

«Un tā nav tikai dzejnieka talanta un meistarības lieta, tā ir nebeidzami pārsteidzoša un neatvairāma uztvere un domāšana. Turklāt tās nav mākslīgas konstrukcijas – Sergeja dzejā esošais mīlestības un godīguma lādiņš sakausē viņu pašu ar pasauli vienā nedalāmā veselumā,» spriež Asare. Mazrunīgākais Moreino uzskata, ka viss, ko viņš gribējis pateikt lasītājam, atrodams Hanzas aukstajā liesmā.

Un tā patiesi ir. Te ir izcilas valodas pērles, intimitāte, atkailināta, bet trakoti dzīvesgudra dvēsele – ne, divas bagātas dvēseles, jo, lasot Sergeju, nedaudz jūtama Maira, bet iedziļinoties Mairas lirikā, var manīt, ka te kā garāmslidošs vējš – saudzīgi un ar cieņu – bijis Sergejs.

Ventspilī bilingvālā dzejoļu krājuma atvēršana paredzēta 10. septembrī plkst. 19. Atkarībā no laika apstākļiem – vai nu Rakstnieku mājas pagalmā vai Galvenajā bibliotēkā.

Hanzas aukstu liesmu iecerēts aizvest arī uz Maskavu, kad tur notiks Latvijas dienas. Starp citu, 11. septembrī, kad Jaunrades namā notiks Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas domes balvas Sudraba tintnīca un divu izcilības stipendiju pasniegšana, skanēs Pētere Butāna oratorijas Ventspils rudens pirmatskaņojums diriģenta Ivara Cinkusa vadībā. Vārdus skaņdarbam dzejojuši Maira Asare un Sergejs Moreino, izpildīs kamerkoris Ventspils un Liepājas Simfoniskais orķestris.