Kaimiņbūšana

Pieciešam rīta urbšanu sestdienā, skaļu mūziku naktī, šķībi novietotu auto un smakas trepēs, atkārtojot sev, ka galvenais ir miers. Neviens negrib dzīvot mājā, kur cilvēki savā starpā karo.

Tomēr attiecības nedrīkst kļūt vienpusējas. Ja viens pielāgojas un otrs to ignorē, miers kļūst tukšs. Pacietība ir vērtība, bet tā neaizvieto pašcieņu. Cieņa ir pamats visām attiecībām. Atceros, kā mani strostēja, ja mūzika bija skaļa, ritenis stāvēja trepēs vai kāpnes bija piegružotas. Pieaugušie norādīja, ka pagalmā neko nedrīkst izmest, lai sētniecei nebūtu lieka darba. Visa māja zināja, kad ievācas jauni cilvēki. Šī kopības sajūta radīja piederību un drošības izjūtu starp mājas iedzīvotājiem.

Mūsdienās robežas izplūst. Steiga un rutīna attālina cilvēkus vienu no otra. Reizēm pietiek ar mazu žestu, lai atjaunotu cilvēcību. Piemēram, lejas kaimiņienes jautājums «kur jūs bijāt, vai viss ir labi?» atgādina, ka kaimiņš nav tikai troksnis vai smaka. Tas ir cilvēks, ar kuru dzīvojam blakus.

Ikdienā rodas dažādi izaicinājumi: trokšņi, smakas, šķībi novietotas automašīnas. Tos nevajadzētu ignorēt, bet risinājums nav dusmas. Vienkārša, pieklājīga saruna bieži atrisina vairāk nekā pastāvīga nepatika.

Daudzās mājās dzīvo vientuļi cilvēki, un bieži kaimiņi nepazīst cits citu. Pietiek ar īsu sarunu pie pastkastēm, lai mazinātu atsvešināšanos un uzlabotu kopējo mājas drošību. Ja cilvēki atpazīst viens otru, viņi ātrāk pamana svešus cilvēkus pie durvīm.

Ir situācijas, kas prasa taktisku rīcību. Smaka no dzīvokļa vai redzamas grūtības ar pašaprūpi nav kaprīze. Jādomā par cilvēka drošību un veselību. Par šādiem gadījumiem labāk informēt dienestus. Tas ir līdzcilvēka pienākums.

Atkritumu tēma ir jūtīga. Nepareizi izmesti maisi rada smaku un pievilina kaijas. Tīra atkritumu zona rāda attieksmi pret kopīgo telpu un sētnieka darbu. Mazs solis, bet tas ietekmē visu apkaimi.

Sadarbība ar apsaimniekotāju un dalība dzīvokļu īpašnieku sapulcēs palīdz pieņemt kopīgus lēmumus un uzturēt cieņu visos virzienos. Šie rīki nav strīdiem. Tie palīdz veselīgai kaimiņu būšanai.

Daudzi atsaka «nepatīk – ej dzīvot uz mežu». To izmanto tie, kuri nevēlas mainīt ieradumus. Dzīvošana vienā mājā nav vide, kur stiprākais diktē kārtību. Mieru uztur cilvēki, kas ievēro robežas un domā par vidi, kurā dzīvo visi.

Jājautā sev, vai klusēšana un pieciešana sargā mieru vai grauj ikdienu. Kad pacietība pārvēršas bezspēcībā, robeža jau ir šķērsota. Katram jājūtas droši un cienīti savā mājā. Labs kaimiņš nav tas, kurš nekad neiebilst. Labs kaimiņš ievēro robežas tāpat kā jūs. Un cieņa sākas ar drosmi pateikt, kā ir.