Valsts finansējuma trūkuma dēļ, rindās pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem invalīdiem jāgaida pusotrs gads, kā arī vairākkārt jādodas uz Kuldīgu un Rīgu.

Ventspils poliklīnikas tehniskais ortopēds Evita Kučerova, kura vienlaicīgi ir Protezēšanas, ortozēšanas un tehniskās ortopēdijas asociācijas prezidente, stāsta, ka situācija ir dramatiska. Uz lielu daļu tehniskajiem palīglīdzekļiem cilvēkiem rindā jāgaida pusotrs gads. Piemēram, šobrīd protēzes gan rokām, gan kājām tiek izsniegtas pacientiem, kuri rindā gaida kopš pagājušā gada 16.februāra. Bet pēc individuāli pagatavotajiem ortopēdiskajiem apaviem cilvēki rindā gaida kopš pagājušā gada maija. Uz atsevišķiem palīglīdzekļiem rinda ir vēl garāka. Šāda situācija veidojas, jo valsts ir vairākkārt samazinājusi finansējumu.

Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu organizācijas nodaļas vadošā referente Ineta Pikše informē, ka pašlaik rindā gaida gandrīz seši tūkstoši cilvēku, taču gada laikā naudas pietiek labi ja pusei. Cerību, ka kaut kas varētu uzlaboties, nav – tā vietā ir satraukums, ka, samazinot budžeta izdevumus, atkal varētu ciest šī sociālā programma.

Kučerova pa šo situāciju ir neizpratnē, jo cilvēki ir šokēti, it īpaši vecie ļaudis, kuriem rodas jautājums : vai tad es līdz rindas beigām vispār nodzīvošu? Protams, ir iespēja palīglīdzekli iegādāties pašam, taču lielākā daļa to nevar atļauties. Piemēram, individuāli izgatavoti ortopēdiskie apavi maksā no 200 līdz 300 latiem, bet kāju protēzes no 1000 līdz 2000 latiem.

Situāciju sarežģī tas, ka rindā nevar iestāties laicīgi. Ja ortopēdiskos apavus jeb protēzes pieaugušajam dod uz diviem gadiem, tad šiem diviem gadiem ir jāpaiet un tikai tad pacients var iesniegt dokumentus, lai iestātos rindā.

Taupot budžeta līdzekļus, Tehnisko palīglīdzekļu centrs tika likvidēts, tai skaitā tās Ventspils filiāle. Tagad šīs funkcijas nodotas Nacionālajam rehabilitācijas centram Vaivari, kas izveidojis filiāli Kuldīgā.

Tehnisko palīglīdzekļu saņemšanas process ir sarežģīts. Vispirms ir vajadzīgs ārstējošā ārsta vai speciālista atzinums un nosūtījums, tad uz Rīgu ir jāaizved vai jānosūta iesniegums. Tad pacientam jāizlemj, kurš ražotājs viņam palīglīdzekli izgatavos un jāsazinās ar to, jābrauc uz piemērīšanām un tā tālāk. Daudzi pacienti netiek ne līdz filiālēm, ne līdz ražotājiem. Tas noved pie tā, ka pie ortopēdes nereti atnāk pacienti ar pašu izgatavotām protēzēm no koka, metāla un tamlīdzīgi.

Invalīds Valentīns Sorvanovs, kurš pirms pieciem gadiem kāda Ventspils ostas uzņēmuma ogļu smalcināšanas iekārtā zaudēja kāju, stāsta, ka, lai dabūtu nepieciešamo kājas protēzi, viņam uz Rīgu bija jābrauc septiņas reizes, jo bija vajadzīgas vairākas piemērīšanas. Tūlīt viņam būs nepieciešama jauna protēze un viss sāksies no gala. «Tās ir ļoti lielas problēmas. Protams, gribētos, lai to visu varētu nokārtot Ventspilī, taču saprotu, ka tas nenotiks,» nožēlu pauda Sorvanovs. Daktere viņu jau brīdinājusi, lai ilgi negaida un stājas rindā, kaut arī protēze līdz galam vēl nav novalkāta.

Piešķirtais valsts finansējums tehniskajiem palīglīdzekļiem:

2008. gadā – Ls 4 203 057
2009. gadā – Ls 1 545 407
2010. gadā – ap Ls 980 000

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: