Airēšana ir Ērika Eglīša darbs un hobijs. Visa viņa dzīve ir airēšana, un pat ģimenes pamati balstās… airēšanā.

Jau 37 gadus Ēriks Eglītis strādā par treneri un var lepoties ar vairākās paaudzēs izaudzinātiem talantīgiem sportistiem. «Skatīties, kā viņi izaug, kā mainās rezultāti, man vienmēr licies daudz interesantāk,» saka treneris un tas nozīmē, ka airēšanas sports Ventspilī turpinās attīstīties.

 

Kas jūsu dzīvē ir airēšana?

– Airēšana ir visa mana dzīve. Piedzimu Liepājā, un loģiski, ka pirmā doma bija, ka kļūšu par jūrnieku. Gribēju arī izvēlēties ar ūdeņiem saistītu sportu, un sanāca, ka tā bija airēšana.

1958. gadā sāku ar šo sporta veidu nodarboties Jelgavā. Bet Jūras skolā mani nepaņēma - nebija īstie papīri. Tad nu pilnībā pievērsos airēšanai, ar ko aktīvi turpināju nodarboties līdz 25 gadu vecumam. Jelgavā dienēju arī armijā, piedalījāmies visās Savienības sacensībās, kļuvu par vairākkārtēju Latvijas čempionu. Pēc tam turpināju darbu kā airēšanas treneris. Sākums bija Saldus sporta skolā.

Trenējāmies Cieceres ezerā. Tajā laikā veidojās arī mana ģimene. Toreiz Ventspilī nebija neviena nopietna airēšanas trenera, un man piedāvāja nākt uz šejieni. Tā 1973. gadā pārvācāmies uz Ventspili un kopā ar sievu Almu sākām šeit darbu. Sanāk, ka jau 37 gadus strādāju par airēšanas treneri Ventspilī. Pašlaik mēs te esam trīs treneri.

2002. gadā sieva aizgāja pensijā un uzaicinājām kolēģi no Jelgavas Rūtu Šaubergu, kura uzreiz aktīvi sāka šeit darboties. Pēc darba sporta komitejā un Olimpiskajā centrā Ventspils darbu par airēšanas treneri atsāka arī Ojārs Burkovskis.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas Ventas Balsī.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: