Mazgāt zaļi ir izdevīgi

Mazgāšanas līdzekļi tiek ražoti divējādi. Vieni – koncentrēti, bez kaitīgām krāsvielām un fosfāta rietumeiropiešiem, otri – ar uzpūstu masu, krāsvielām un fosfātu austrumeiropiešiem.

Svarīga pulveru sastāvdaļa ir virsmas aktīvās vielas. Viens no sliktākajiem virsmu aktīvo vielu savienojumiem ir alkibenzinsulfonāts, kas, kā atklāj Vides aizsardzības kluba pētījums, ir viena no populārākajām virsmas aktīvajām vielām Latvijā nopērkamajos veļas pulveros. Pulverim pievaino arī vielas, kas mīkstina ūdeni. Viskaitīgākais un Latvijā pieejamajos pulveros visbiežāk lietotais ir fosfāts. Lai arī pastāv mazāk kaitīgas vielas, kas lieliski aizstāj fosfātu, ražotājiem to pievienot ir lētāk.

Tāpat, izdevīgi ir palielināt pulvera svaru ar mannas pulverim līdzīgu, bet mazgāšanai pilnīgi nevajadzīgu balstvielu un tirgot to Latvijā par tādu pašu cenu, kā koncentrētu un mazāk kaitīgu, Rietumos. Kamēr mēs pārmaksājam, tirgotāji gūst vieglu peļņu. Vides speciālisti brīdina, ka tā turpinot, upēs un ezeros skābeklis atliks vien aļģēm ar, kurām tās aizaugs. Makšķerniekiem zivis nebūs.

Latvijas dabas fonda direktors, Ģirts Strazdiņš, kurš pirms vairākiem gadiem veica plašu pētījumu par Latvijā tirgotajiem pulveriem Ventas Balsij skaidro, ka process, ko zinātniski dēvē par eitrofiju un pie kā vainojams fosfāts, apdraud Baltijas jūru. Strazdiņš atklāj, ka pulveros ir arī citas vielas, kas mazgāšanas procesā patiesībā nav vajadzīgas, bet ir kaitīgas. Starp tām smaržvielas, krāsvielas un optiskie balinātāji, kas rada acu apmānu un ilūziju, ka drēbes pēc mazgāšanas kļuvušas koši balta, bet patiesībā tikai atstaro gaismu.

Iesakņojies mīts, ka mazgāt ekoloģiski ir dārgi. Tie, kas jau šobrīd lieto nepopulāros pulverus bez kaitīgajiem piemaisījumiem ir pārliecinājušies, ka tā nav. Iegādājoties koncentrētu, ekoloģisku pulveri, viena kilograma cena ir augstāka, taču arī vienā mazgāšanas reizē nepieciešamais daudzums ir mazāks. Strazdiņš atzīmē, ka ievērot uz iepakojuma norādīto daudzumu, ir ļoti būtiski, „veļas mazgāšanas kvalitāte mazināsies ne tikai tad, ja pulveri piebērs par maz, bet arī tad, ja lietosiet vairāk, nekā norādījis ražotājs.”

Alerģijas ir visizplatītākā slimība, kas rodas no veļas pulvera. Ne velti alerģiski cilvēki īpaši piedomā pie tā izvēles. Homeopāte Ilze Ābele apliecina, ka pulveri alerģizē organismu. Izvēlēties videi un veselībai draudīgu piedāvājumu, ir iespējams izvairīties gan no elpceļu, gan ādas un gļotādas alerģijām.

Arī veseliem cilvēkiem to vajadzētu ievērot, ja ir iespēja un lieki nepārbaudīt un neapgrūtināt organismu. Jāatzīmē, ka lielveikalos nopērkamie veļas pulveri alerģiskiem cilvēkiem, patiesi ir dārgāki, taču ir alternatīvas. Daudzi caur paziņām vai izmanīgiem tirgotājiem, kas izmanto brīvo nišu, pamanījušies tikt pie Rietumu tirgum paredzētā pulvera. Turklāt ekonomiskajā iepakojumā tas sanāk pat lētāk. Arī interneta veikalos, aptiekās un pie izplatītājiem var iegādāties videi un veselībai draudzīgus veļas pulverus.

Strazdiņš stāsta, ka drošs veids, kā pārliecināties, ka pulveris ir videi draudzīgs ir eko marķējums. Eiropas Savienībā tā ir puķīte, Skandināvijā Ziemeļu gulbis, bet Vācijā zilais eņģelis. Ja marķējuma nav, jāizpēta sastāvs, pievēršot uzmanību šīs virsmas aktīvajām vielām, balinātājiem un mīkstinātājiem. Viens no nekaitīgākajiem mīkstinātājiem ir nātrija karbonāts. Visvairāk alerģiskas reakcijas izraisa pulveri, kuros ir visvairāk piedevas. Arī liels fosfātu daudzums var izraisīt alerģijas.

Vides aizsardzības kluba dati (fosfora daudzums veļas pulveros)

10% - Lotos un Sano; 9% - BioS, 5%;  Surf, Omo, Bold, E;  4% - Lanza, Ixi Bonux Bingo, Ariel, Tide;  3% - Rex, Dosia;  1% - Persil

0% - Frosch, LV, Mini Risk, Neutral, Perwoll, SA8