Informācijas nesaturēšana - valsts slimība

Kā gan citādi skaidrojams, ka tieši pirms vēlēšanām valsts tiesībsargājoši institūciju rīcībā esoša informācija nonāk plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā. Bijušais prokurors Guntis Akmeņkalns izsaka nožēlu, ka Latvijā tiesībsargājošo iestāžu darbs ir vistiešākā veidā saistīts ar politiku un izmeklēšanas darbs notiek nevis pēc kriminālprocesa likuma, bet pēc politiskiem vai materiālajiem apsvērumiem.

Arī jurists, krimināltiesību eksperts, Andrejs Judins, Ventas Balsij kritizē situāciju ar nopludinātajiem materiāliem. Viņš to skaidro ar nepilnībām likumdošanā, kur nav noteikts, ka krimināllietā esošo informāciju publiskot nedrīkst. Pēc likuma būtības ir skaidrs, ka nedrīkst, bet viss, kas nav aizliegts ir atļauts, atgādina jurists.

Anonīmie labdari, savu motivāciju publiskot liecības un bankas kontu izdrukas, pamato ar sabiedrības interesēm. Taču policija jau ir uzsākusi kriminālprocesu par Lemberga bērnu publiskotajām bankas kontu izdrukām. Kā skaidro valsts apsūdzības uzturētājs Lemberga krimināllietā, Juris Juriss, tas liecina, ka ir pamats aizdomām par krimināli sodāmām darbībām šīs informācijas iegūšanā un izplatīšanā. Izteikt versijas, kā šī informācija nonākusi šobrīd atklātībā, Juriss atturas. Procesa laikā materiāli pabijuši dažādās rokās, tādēļ jebkurš apgalvojums būtu tikai pieņēmums. Vienlaikus Juriss atklāj, ka viņu, kā bijušo procesa virzītāju un apsūdzības uzturētāju, situācija neapmierina un cer, ka informācijas nopludinātāji tiks atrasti.

Tomēr plašsaziņas līdzekļos uzmanība faktam, ka tiesiskā valstī, priekšvēlēšanu laikā par atzīstamām tiek uzskatītas arī kriminālas metodes, pienācīga uzmanība netiek pievērsta. Tāpat, kā maz tiek pieminēts, ka publiskotas ir iespējamās izdrukas. Galvenā interese ir par to, cik daudz iespējamās naudas ir Lemberga kontā un, kādi uzņēmumi tam pieder. Šis ir kārtējais pierādījums politoloģes, Ilzes Ostrovskas, teiktajam, ka efektīvs priekšvēlēšanu kampaņas elements būs sadalījums starp tiem, kam ir un tiem, kam nav. Ieguvējs būs tas politiskais spēks, kurš pozicionēs sevi tiem, kam nav pusē.

Tomēr, Akmeņkalns uzskata, ka šobrīd vietā būtu diskusija par tiesībsargājošo institūciju darbību un neatkarību. „Tiesiskā valstī, tiesībsargājošo iestāžu vadītāji no politiķiem stāv lielgabala šāviena attālumā, kamēr pie mums Freiberga bija privatizējusi Maizīti,” situāciju raksturo Guntis Akmeņkalns.

Eksperti norāda, ka problēmu varētu risināt vienkārši, ja vien būtu politiska griba. Nepieciešamas izmaiņas likumā, kas aizliegtu izplatīt un publiskot izmeklēšanas informāciju arī bez prokuratūras aizlieguma. „Saprotams, ka izmeklēšanā iesaistītās personas, it īpaši cietušie nereti ir ieinteresēti nodod informāciju plašsaziņas līdzekļiem. Tā var būt arī viņu peļņa,” situācijas absurdumu skaidro Akmeņkalns.

Nešaubīgi, grāmatu, kuru šonedēļ klajā laidīs Latvijas anonīmie labdari un, kura tapusi uz apšaubāmā ceļā iegūtiem materiāliem, par velti pastkastītēs nemetīs. Kādam tā būs peļņa. Arī Andrejs Judins uzskata, neatkarīgi no mērķiem un uzvārdiem, kādēļ izmeklēšanas informācija tiek izpausta, turklāt, vēl pirms tiesas sprieduma, ir nelāgs precedents un būtu jādomā par likuma pilnveidošanu.