Esošā centralizēto eksāmenu sistēma ir pārslogota un neelastīga, radot nesamērīgu slogu skolām un skolēniem, taču trīs gadu laikā reāls progress nav panākts, vairākkārt izskanēja otrdien notikušajā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.
Komisijā kārtējo reizi tika aktualizēta problēma par pārslodzi skolās un centralizēto eksāmenu sistēmas haotisko plānošanu. Lai gan Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji norādīja uz iecerēm un nākotnes reformām, sēdē vairākkārt izskanēja pārmetumi, ka līdz šim būtiski uzlabojumi nav panākti.
Saeimas komisijas priekšsēdētāju Agitu Zariņu-Stūri (JV) neapmierināja, ka līdz šim nav sasniegts konkrēts rezultāts: notiek diskusijas, bet politikas veidotāji nesniedz skaidru redzējumu. Viņa uzsvēra, ka sarunas jāsāk pirms komisijas sēdēm, lai varētu izvērtēt, vai likumdošanā nepieciešamas izmaiņas, bet pašreiz nav ne gala rezultāta, ne skaidras atbildības.
"Mēs ejam pa apli un neko neesam izdarījuši, līdz ar to atzīme par mūsu un jūsu darbu šajā jautājumā ir slikta," sprieda deputāte.
Viņa norādīja, ka eksāmenu sesijas laikā mācību process skolās faktiski tiek paralizēts eksaminācijas prasību dēļ. "Es tiešām gribu, lai jūs apskatāties, kas notiek ar mācību procesu visos ārkārtīgajos datumos," sacīja deputāte.
Arī opozīcijas deputāts Česlavs Batņa (AS) vērsa uzmanību uz papildu slogu izglītības iestādēm. Viņš norādīja, ka šajā mācību gadā grafiks, kas paredz 9. klašu monitoringa darbus jau aprīlī, sakrīt ar valsts olimpiāžu laiku, taču skolām pietrūkst kapacitātes.
"Uz papīra mēs varam saplānot darbus - gan eksāmenus, gan monitoringus - kā mums vajag, bet, redzot situāciju skolās ar resursiem, tas ir nedaudz neiespējami," sprieda deputāts.
IZM Izglītības departamenta vadītājs Rūdolfs Kalvāns atzina, ka "esošā sistēma ir pārsātināta", taču eksaminācija ir saistīta ar izglītības standartu, un "jebkuri standarta atvēršanas jautājumi ir nenormāli smagi".
Pagājušā gada nogalē IZM nāca ar priekšlikumu pārskatīt centralizēto eksāmenu kārtību, tai skaitā samazināt pārbaudījumu skaitu. Gada laikā "diskusija nav apstājusies", bet būtiski risinājumi nav panākti, tikai "neformāla viedokļu apmaiņa" starp IZM un Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA). Jautājumu sola aktualizēt līdz ar darbu pie jaunajām izglītības attīstības pamatnostādnēm.
Vai "eksaminācijas groziņā paliks tikai pati esence", būs politiskā izšķiršanās, lemjot par jaunajām pamatnostādnēm, uzsvēra ministrijas ierēdnis. Viņš norādīja uz pretrunām - no vienas puses sistēma esot par smagu un birokrātisku, bet no otras puses "katram viss savs ir svarīgs".
Diskusijās tāpat tika apšaubīta nepieciešamība pēc centralizētajiem eksāmeniem vidējā un profesionālajā izglītībā. Vairāki runātāji norādīja, ka eksāmeni nepalīdz ne uzņemšanā augstskolās, ne izglītības kvalitātes uzlabošanā, bet rada administratīvu slogu un saspringtu mācību vidi.
Deputāte Antoņina Ņenaševa (P) kritizēja sistēmu kā neefektīvu, dārgu un bez skaidra ieguvuma izglītības kvalitātei, norādot, ka daudzi jaunieši eksāmenus kārto tikai "ķeksīša pēc", lai gan augstskolu prasības arvien biežāk balstās citos kritērijos.
"Ja mēs vairs neredzam, kāda ir pievienotā vērtība, jautājums ir, kāpēc mēs noslogojam. Tas ir tik milzīgs valsts slogs!" viņa sprieda, pieminot arī vērtēšanas pieejas izmaiņas.
Deputātes teiktajam iebilda Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Normunds Bergs. Viņš norādīja, ka eksāmens ir izglītības iestādes un bērna darba pārbaude - vai skolēns apguvis pamatzināšanas.
"Tam nav nekāda sakara ar mīlestību pret vienu vai otru priekšmetu, kā to cenšas pagriezt. Neviens eksāmens nerada mīlestību," sprieda Bergs.
Vienlaikus viņš aicināja IZM "nesapīties meistarībā" un izveidot "aptveramu, izdarāmu" sistēmu. Darba devēji kā optimālu piedāvājumu vērtē noteikt "vienu minimālo eksāmenu" katrā mācību priekšmetā, zināšanu pārbaudi augstākā līmenī atstājot augstskolu un valsts ģimnāziju ziņā.
IZM apspriež ieceri atteikties no obligātiem centralizētajiem eksāmeniem valsts tehnikumos ar nosacījumu, ja audzēknis pēc tam neplāno studēt augstskolā. Tie audzēkņi, kuri plāno pēc tehnikuma turpināt studijas augstskolā, pārbaudījumu varētu kārtot brīvprātīgi. Taču iecere vēl ir tikai sarunu līmenī.
Līdzīgi kā iepriekš, arī šoreiz izskanēja bažas par sertifikātu savlaicīgu izsniegšanu skolēniem, kuri plāno studijas ārvalstīs. Audzēkņiem joprojām nav pārliecības, ka dokumentus būs iespējams saņemt laikā.
VIAA Vispārējās izglītības valsts pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle atzina, ka situācija ir sarežģīta un sertifikātu izsniegšanas datumi katru gadu tiek prasīti arvien agrāk. Pagājušajā gadā sertifikāti tika izsniegti 3. jūlijā, taču šogad to izsniegšana tiek prasīta jau līdz 1. jūlijam.
Špūle norādīja, ka iestāde nevar sekot līdzi visu ārvalstu augstskolu prasībām, un lūdza skolas iesniegt sarakstu ar konkrētajām iestādēm un eksāmenu kombinācijām. Kā risinājumu VIAA piedāvā izziņas, taču nav skaidrs, vai tas ļauj skolai izsniegt atestātu.
Kalvāns piebilda, ka līdz šim individuālos gadījumus vienmēr izdevies risināt. Arī viņš atzina, ka prasības skolām un skolēniem ir fragmentāras un bieži atšķiras, taču nav dzirdējis, ka atestāts kā izglītību apliecinošs dokuments "vāciņos, notariāli apstiprināts" būtu vajadzīgs krietni ātrāk.
Komentāri (0)