Cer, ka mākslīgais intelekts skolotājus neaizstās

Ievadrunā Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš sacīja, ka parasti jautājums, kas publiku visvairāk interesē, ir – vai būs pārmaiņas? Vītoliņš uzsvēra, ka ieplānotās pārmaiņas, kas vistiešāk skāra Pārventas skolas un bērnudārzus, jau ir īstenotas, un šogad turpmākas pārmaiņas nav plānotas, taču viss būs atkarīgs no skolēnu skaita. Pašvaldība ir vienojusies ar Centrālo statistikas pārvaldi par līgumdarbu, lai varētu precīzi, balstoties datos, prognozēt, kādas izmaiņas nākotnē varētu būt jāveic un kur novirzīt investīcijas.

Savukārt pilsētas pašvaldības izpilddirektora vietniece izglītības un kultūras jautājumos Ineta Tamane priecājās, ka skolu direktoriem par 99% izdevies nokomplektēt vajadzīgo pedagogu sastāvu.

Kustība pret stresu

Par to, kā kustība var palīdz risināt problēmas klasē, stāstīja viens no programmas Mācībspēja izveidotājiem, sporta un veselības skolotājs Jēkabs Rēdlihs un Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas pedagoģe Inga Ozoliņa. Skolotāja aizvadītajā mācību gadā audzināja vienu no 7. klasēm. Laika gaitā parādījās dažādas problēmas, piemēram, valodas barjera, konflikti, mobinga pazīmes. Meklējot risinājumu, nolemts iesaistīties programmā Mācībspēja. Tajā izmanto prieka kustību, kas palīdz samazināt stresu. 

Rēdlihs pastāstīja – ja jaunietis izkustas caur prieka prizmu, tad stresa līmenis samazinās. Stresu var izraisīt visdažādākie aspekti, un, ja stresa hormona kortizola līmenis netiek samazināts, jaunietis fiziski nespēj mācīties. Rēdlihs stāstīja, kā impulsīvos jauniešus pēc kolēģu lūguma starpbrīžos neitralizē ar sporta palīdzību. Arī pirms eksāmeniem jauniešiem stresu var samazināt ar kustībām, tā uzlabojot sniegumu. Mācībspēka programma palīdzējusi šķietami bezcerīgā gadījumā ar izaicinājuma klasi Mārupē. Praktiski viss bijis izmēģināts, un tad ar vecāku atbalstu klase iesaistījusies Mācībspēka programmā, kas palīdzējis situāciju atrisināt.

Skolotāja Ozoliņa sacīja, ka viņas klasē programma īstenota vien dažus mēnešus – no februāra līdz maijam – , un nelieli uzlabojumi tikuši panākti. Ļoti svarīga bijusi sadarbība ar vecākiem – viņi lūgti mudināt jauniešus nākt uz nodarbībām, kas nav obligātas. No sākuma nav gājis spīdoši, daļa jauniešu nav vēlējušies iesaistīties, bet pakāpeniski nākuši arvien vairāk. Tā kā nodarbības bijušas no rītiem, jauniešiem bija izaicinājums agri piecelties. Sākumā jaunieši nav sapratuši – tas ir vai nav sports? «Tas nebija sports – tā bija flow nodarbība. Tas ir kaut kas tāds, ko tu gribi darīt, tas ir saistīts ar kustību,» stāstīja skolotāja.

Cieš valodas kvalitāte

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāns, profesors Jānis Veckrācis konferencē runāja par valodu jaunajā mākslīgā intelekta laikmetā. Viņš sacīja, ka tie, kuri dzimuši līdz 1990. gadam, ir unikāla paaudze. «Tas pārmaiņu diapazons, ko mēs jau esam piedzīvojuši un tuvākajos gados piedzīvosim, visticamāk, ir cilvēces vēsturē unikāls. 30 gados mēs piedzīvojām Padomju Savienības sabrukumu, interneta ienākšanu, un tagad šajā jaunajā tehnoloģiju revolūcijas laikmetā mēs piedzīvojam, visticamāk, šīs prelūdijas beigas, tagad pa īstam sākas tehnoloģiju revolūcija ar mākslīgā intelekta ienākšanu. Tas ir patiesībā šī ļoti īsā laika posma kontekstā neiedomājams pārmaiņu temps. Gudri cilvēki to sauc par hiperpārmaiņu periodu, un noteikti tas mums var radīt papildu stresu – saprast un neapjukt,» teica Veckrācis.

Mākslīgā intelekta rīki uzlabo efektivitāti, bet tiem ir arī būtiski trūkumi. «Ir pētījumi, ka liecina – mākslīgā intelekta rīku izmantošana samazina smadzeņu darbības aktivitāti pat par 80%. Te mums jāatceras, ka smadzenes pēc savas attīstības rakstura ir precīzs muskuļu iemiesojums. Smadzenes ir jāattīsta tieši tāpat kā muskuļi. Ja mēs neattīstām smadzenes, tad rezultāti var būt diezgan interesanti,» sacīja profesors. Viņu kā valodnieku ļoti uztrauc, vai un kā mainīsies teksta uztvere un izpratne un ko nozīmēs teksta kvalitāte. Lasot mākslīgā intelekta tekstus, bieži vien to kvalitāte ir ļoti tālu no vēlamās, teksts ir it kā bez dzīvības, taču liela daļa cilvēku šādus tekstus ļoti atbalstoši pieņem. Tas var samērā ātri mainīt cilvēku izpratni par to, kas ir kvalitatīvs teksts.

Nespēj saprast kļūdu

Uzņēmējs Guntis Čoders, kura ikdiena paiet, diendienā daudzas stundas sarunājoties ar mākslīgo intelektu par mākslīgo intelektu un tā izpratni, runāja par kritisko pieeju mākslīgā intelekta izmantošanā. Viņš mudināja atcerēties, ka mākslīgais intelekts ģenerē tekstus, bet nedomā. Tas kaut ko pasaka, bet nesaprot pateiktā būtību. Turklāt mākslīgais intelekts nolasa informāciju samērā virspusēji. Mākslīgais intelekts arī nespēj saprast, ka tas ir kļūdījies. Bīstamība ir nevis tajā, ka tas atbild kaut ko pavisam acīmredzami ačgārnu, bet ka tajā, ka tas atbild diezgan ticami, kas rada pārpratumu iespēju un bīstamību, jo cilvēki tam uzticas. Cilvēkam jābūt pietiekami profesionālam, lai spētu novērtēt rezultāta ticamību. Eksperts aicināja apzināties – mākslīgajam intelektam nevar uzticēties līdz galam, viss ir jāpārbauda un jāvērtē kritiski.

Skolotāju neviens neaizstās

Paneļdiskusijā par to, vai mākslīgais intelekts ir attīstošs vai bremzējošs faktors bērnu un jauniešu izaugsmē, piedalījās konferences runātāji, izglītības iestāžu vadītāji un arī skolēnu pārstāvis Jānis Edgars Neimanis no Ventspils 4. vidusskolas 11. klases. Diskusiju vadīja 4. vidusskolas direktore Inga Bužoka.

Pirmsskolas izglītības iestādes Varavīksne vadītāja Kristīne Boitmane bija vispiesardzīgākā. Viņa norādīja – tā kā bērniem mazotnē ir uzsūcošs prāts, nebūtu pareizi viņus pakļaut mākslīgā intelekta ietekmei. Gan Boitmane, gan Ventspils 2. vidusskolas direktore Sintija Birziņa piekrita, ka mākslīgais intelekts var būt noderīgs rīks pedagogiem. Skolotājiem tas jāapgūst un jāprot to pielietot prasmīgi. Birziņa piekrita jomas ekspertam, ka mākslīgais intelekts var padarīt mācīšanos interesantāku, taču jāņem vērā, ka bērnu psihe nav nobriedusi. «Ir risks, ka varam būt tikai gatavu atbilžu patērētāji, neizanalizējot un neradot no sevis kaut ko.»

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka prasme lietot mākslīgā intelekta rīkus ļaus būt konkurētspējīgiem darba tirgū. Jānis Neimanis mākslīgo intelektu salīdzināja ar kalkulatoru: «Varbūt minimāli traucē attīstību, varbūt cilvēki sarežģītas problēmas nemēģina rēķināt, bet problēmas risināt ir daudz vieglāk.»

Sintija Birziņa uzsvēra, ka nākotnes profesija bez tehnoloģiju lietojuma nebūs iespējama, taču jāpatur prātā, ka ir profesijas, kas bez komunikācijas un sadarbības arī nebūs iespējamas. «Jādomā par to, lai nākamā paaudze būtu konkurētspējīga arī saskarsmes līmenī, lai vienīgais draugs nebūtu tehnoloģijas un atbildes nemeklētu tikai tur.»

Diskusijas dalībnieki pauda cerību, ka mākslīgais intelekts neaizvietos skolotājus. Ventspils Digitālā centra pārstāve Dace Biteniece sacīja: «Jo skolotājs nav tikai tas, kas iemāca zināšanas un ieliek mums pamatus, iemāca, kā mums domāt, kā analizēt, bet arī palīdz mums tikt galā ar emocijām, socializēties un arī veicina un attīsta mūsu mīkstās prasmes, kas mums ir nepieciešamas.» Sintija Birziņa piebilda: «Mūsu bērniem ir vajadzīga komunikācija, sirsnība, cilvēciskums, sarunas, empātija, ko var iemācīt, tikai komunicējot.»

Guntis Čoders iezīmēja vīziju, ka skolotājs nākotnē būs skolotājrobotu pieskatītājs un katram skolēnam būs savs robots. Mākslīgajam intelektam varot iemācīt emocionālo inteliģenci, un tā priekšrocība ir spēja būt mūžīgi pacietīgam. Bet profesors Veckrācis godīgi atzina, ka atbildi nezina un izglītības kontekstā ir pārāk daudz neskaidru jautājumu. «Džins no pudeles ir izlaists, bet atbilžu nav. Mani mulsina tas, ka esam palaiduši kaut ko cilvēcei tik nozīmīgu, bet draudu analīzes kontekstā atbilžu nav. Mani tas satrauc visvairāk,» teica profesors. Nav skaidrs, kāda būs tā sociālā un psiholoģiskā ietekme. «Mūsu psihoemocionālās vajadzības paliks precīzi tās pašas, kādas bija 19. gadsimtā. Cilvēka zemapziņas zona ir ļoti inerta, un nemainīsies pilnīgi nekas. Bet vide mainās, un nevis ātri, bet neaptverami ātri. Tas nevar neizraisīt potenciāli milzīga mēroga sociālās katastrofas, un ļoti nepietiekami tiek darīts, lai šādu potenciālu katastrofu novērstu.»

Ventspils izglītības ekosistēmas konference 2025 «Izglītības radars: Inteliģence – mākslīgā, dabīgā, emocionālā» tiek finansēta no Eiropas Sociālā fonda Plus projekta nr. 4.2.2.3/1/24/I/001 «Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide» budžeta līdzekļiem.