Valsts atteikusies no 79 miljoniem latu

Latvijas vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju (EK) 2011.gadā pieļauj budžeta deficītu 6% no IKP, tomēr Saeima apstiprināja budžetu ar deficītu 5,4% no IKP. Naudas ziņā starpība ir 79 miljoni latu, bet šobrīd tiek spriests par budžeta konsolidāciju 50 miljonu apmērā.

"Ja premjers ar finanšu ministru neuzspiestu un ZZS nepiekristu 5,4% deficītam, bet paliktu pie 6% deficīta, kā tas ierakstīts valdības deklarācijā, Latvijai tagad papildus būtu šie 79 miljoni, līdz ar to par 11 miljoniem latu varētu nemazināt labklājības budžetu un nebūtu diskusijas par pabalstiem. Nevajadzētu noņemt arī veselības aizsardzībai un transportam. Tad būtu šie 50 miljoni, kuri tagad tiek izmisīgi meklēti," uzsver Lembergs.

"Es piedāvāju vienoties ar aizdevējiem par vidējā termiņa aizdevuma pārveidošanu par ilgtermiņa aizdevumu uz 20 gadiem. Tad 2012.gadā no pamatsummas būtu jāatdod nevis 228 miljoni, bet tikai ap 60 miljoniem. Starpība ir ap 170 miljoniem - tā budžetā būtu papildu nauda. Ja šogad būtu deficīts 6% plus 170 miljoni, tad šogad mums papildus būtu 79 miljoni, bet nākamgad - 170 miljoni. Tādējādi nebūtu nauda jāatņem pabalstiem, veselībai un transportam," savu redzējumu skaidro Lembergs.

Viņaprāt, 170 miljoni latu veidotos kā rezerve, kuru varētu novirzīt, piemēram, uzņēmējdarbības veicināšanai vai sabalansētai reģionālai attīstībai.

"Pēdējā sarunā ar SVF tehnisko misiju pēdējā dienā tika pielaists arī ZZS pārstāvis, kurš vaicāja par iespēju aizdevuma termiņu pagarināt. No SVF netika saņemts kategorisks nē. Līdz ar to tā varētu būt sarunu tēma. To veiksmīgs rezultāts radikāli mainītu valsts budžeta stāvokli. Bet kāpēc par to nerunā? Tā arī neesmu sapratis, ko tas nozīmē - nesagatavotību sarunām, politisku gļēvumu vai nekompetenci," saka Lembergs.

Ventspils mērs šajā mačā intervijā arī izteicies, ka "Vienotībai" kā partijai būtu izdevīgi, ka demisionē šī premjera Valda Dombrovska vadītā valdība, tiesa, ar noteikumu, ka tiek veidota jauna Dombrovska valdība, saglabājot šo pašu koalīciju. Pēc Lemberga domām, "tādējādi tiktu pārvarēts pašreizējais kroplīgais ministriju sadales princips, kas balstījās uz kvotām "Vienotības" iekšienē".

"No kvotu principa visvairāk ieguva Štokenberga - Pabrika partija. Šobrīd viņi ir ieguvēji un viņiem ir arī veto tiesības," uzskata Lembergs. Ventspils mērs norādīja, kā tiek stāstīts, ka koalīcijā liela ietekme esot ZZS. "Nekā tamlīdzīga! ZZS ir 22 balsis. Savukārt Štokenberga partija Saeimā ieguva sešas balsis, taču tai ir veto tiesības. Tas nozīmē, ka viņu ietekme ir lielāka nekā ZZS. Tā ir galvenā šīs koalīcijas problēma, kura brīžiem "izlien" ārā, brīžiem "neizlien"," saka Lembergs