Nedēļas nogale pārsteidza ar ziņu, ka varam griezt budžetu par mazāku summu nekā plānots, bet līdz mierīgajām vecumdienām nāksies gaidīt ilgāk.

Sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem panākta vienošanās, kas pieļauj budžeta konsolidāciju veikt par 280 miljoniem latu iepriekš plānoto 400 miljonu vietā. Taču par konkrētu summu vēl jālemj valdībā. Arī plānotie konsolidācijas pasākumi plašākai sabiedrībai pašlaik netiek darīti zināmi.

Eksperti jau izteikuši vērtējumu, ka mazāka konsolidācija efektu dos tikai gadījumā, ja valdība neatteiksies no strukturālajām reformām valsts pārvaldē un vairāk līdzekļus virzīs privātā sektora attīstībai. Ja budžets tiks konsolidēts uz nodokļu ieņēmuma rēķina, kas jau iepriekšējos gados pierādījis neefektivitāti, gaidāms budžeta deficīta pieaugums un solis atpakaļ.

Dombrovksis gan izteicies, ka valdība nav atkāpusies no plāna par izdevumu samazināšanu ministrijās, norādot, ka reformas tiks veiktas, vadoties pēc funkciju audita. Premjers uzsvēra, ka no samazināšanas pasargātas jomas nebūs. Valdība vienojusies vien saudzēt veselības nozari. Tāpat neaizskaramas esot iemaksas Eiropas Savienības budžetā un valsts parāda apkalpošanā.

Saeimas budžeta un finanšu komisijā vēl neviens no nākamā gada budžeta priekšlikumiem nav skatīts. Šodien notiek komisijas sēde, kurā tiek veikts iepriekšējās Saeimas likumprojektu audits. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vucāns uzskata, ka mazāka konsolidējamā summa vērtējama pozitīvi, bet vienlaikus norāda, ka tālāk viss atkarīgs no pašu pieņemtajiem lēmumiem. Viņa pārstāvētajā komisijā tikšot veikta nopietna analīze un prasīti aprēķini, lai izvairītos no ekonomiski nepamatotiem lēmumiem. Pēc Vucāna teiktā, arī starptautisko aizdevēju, tajā skaitā Pasaules Bankas priekšlikumi budžeta konsolidācijai nopietni jāizvērtē.

Šobrīd valdība apstiprinājusi vien Labklājības ministrijas priekšlikumus sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilizēšanai, kas paredz, ka pensionēšanās vecums, sākot no 2016. Gada, ik gadu tiks paaugstināts par pusgadu, līdz tas sasniegs 65 gadus. Pensiju indeksācija tiks iesaldēta, tiks paaugstināts arī izdienas pensiju vecums un pārtrauktas piemaksas pie vecuma pensijām, kas tiks piešķirtas, sākot ar 2012. gadu.

Tāpat iecerēts labot kļūdu un turpmāk ar sociālajām iemaksām nesegtos pakalpojumus (piemaksas pie vecuma pensijām, invaliditātes un vecāku pabalstus) pārcelt uz pamatbudžetu. Sākot ar 2012. gadu, tiks atceltas atvieglinātās pensijas un iespēja doties priekšlaicīgā pensijā. Valdības apstiprinātā koncepcija paredz palielināt arī minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 uz 15 gadiem jau sākot no 2016. gada, bet jau līdz 20 gadiem, sākot no 2021. gada.

Viens no priekšlikumiem nākamā gada sociālā budžeta lāpīšanai ir arī 2 pensiju līmeņa plicināšana, novirzot tam tikai 0,5% no sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Zināms, ka vislielākie griezieni 2011. gadā sagaida iekšlietu nozari, kurai jārod vairāk kā 6 miljonu ietaupījums. Nākamā nozare ar turpat divu miljonu samazinājumu, iespējams, būs zemkopība.

Taču, neskatoties uz to, ka pēc sarunu rezultātiem ar aizdevējiem Dombrovskis uzsvēra atbalsta nepieciešamību uzņēmējiem, valdība apspriež pavisam pretējus priekšlikumus. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns sabiedrībai darījis zināmu priekšlikumu elektrībai ieviest 22% PVN likmi. Tiekot apspriesta arī iespēja paaugstināt standarta PVN likmi no 21% uz 22%, kas budžetam varētu ienest 37,5 miljonus nākamajā gadā.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: