Griķi atgriezušies ar supercenu

Griķi veikala plauktos ir atgriezušies, maksājot 2 – 3 reizes vairāk nekā pirms mēneša. Tomēr griķi nav vienīgais produkts, kam cena augusi. Raugoties veikalu plauktos un skaitot ikdienas pirkumiem tērēto, redzams, ka pamazām ceļas arī citu pārtikas produktu cenas. Jaunākie Eurostat dati liecina, ka patēriņa cenas Latvijā šā gada septembrī ir palielinājušās par  0,3%, kas ir mazākais kāpums no visām Eiropas Savienības valstīm.

Uzņēmējs Edvīns Bergmanis, veikalu tīkla Top un Mājai un dārzam īpašnieks apliecina, ka šobrīd pārtikas cenas cēlušās nedaudz, ja neskaita griķu bumu. Tomēr paredzams, ka piena  un graudu izstrādājumiem cenas turpinās pieaugt.

Tirgus atdzīvojas, un šajā laukumā droši spēlē lietuvieši, kas noslēguši tirdzniecības līgumus ar Krieviju, bet pienu saviem ražojumiem, ceļot iepirkumu cenas, droši iegādājas arī Latvijā.

Savukārt Latvijas tirgotāju asociācijas (LTA) viceprezidents Raitis Strautiņš, uzskata, ka šobrīd kopējais cenu līmenis pieaudzis vien procenta robežās. Ja neskaita pāris ažiotāžu – viena no tām ar visiem zināmajiem griķiem, un šobrīd arī ar ķiplokiem, kuru iepirkuma cena pasaules tirgū, saistībā ar  problēmām ķiploku audzēšanā Indijā, palielināju sies trīskārt.

«Tirgotāju asociācija,» skaidro Strautiņš, «ņemot vērā iedzīvotāju zemo pirktspēju un tuvojošos ziemu, kad uz cilvēku pleciem gulsies arī maksājumi par siltumu, nav ieinteresēta palielināt pārtikas cenas, drīzāk gan samazināt – lai saglabātu tirgu.» Tomēr veikalos redzētais tikai daļēji saskan ar tirgotāju asociācijas pārstāvja teikto. Piemēram, rīsi Valdo (8x125) šī gada sākumā dažādos veikalos maksāja no Ls 1,33 līdz 1,49, šodien – Ls 1,47. Savukārt sīpolu cena cēlusies. Janvārī tie maksāja 19 – 25, bet šodien 36 – 38 santīmu robežās. Par kafiju Merild (500g) janvārī bija jāšķiras no Ls 3,38, šobrīd – Ls 3,99.

Aizdomāties liek cits fakts –  lietuviešu ražojumi bieži vien ir lētāki nekā analogi latviešu izstrādājumi, un pircēji ar saviem maciņiem nobalso par tiem.

Turklāt Lietuvas izstrādājumi kā izejmateriāls nereti eksportēti no Latvijas, mūsu zemē atgriežas ar pievienotu vērtību. Strautiņš pieļauj, ka lētā pārtika varētu būt netiešā veidā Lietuvas valdības subsidēta. Jo būtībā tieši lietuvieši pārvalda Latvijas pārtikas tirgu, proti – lielie tirdzniecības tīkli Maxima un Iki, kurā ietilpst arī Cento pieder lietuviešiem.

Savukārt Latvijas zīmoli Top un Elvi nav pretspēlētāji, jo šajās grupās apvienotajiem veikaliem nav kopēja iepirkuma, līdz ar to arī iespēja mazināt cenu...

Iedzīvotājiem savas rūpes. Aptaujājot pircējus par pirkšanas paradumiem, Ventas Balss noskaidroja, ka priekšroka tiek dota akciju precēm un arī lētākajiem izstrādājumiem, neskatoties uz tā ražotājvalsti.

Tomēr pircējam svarīga ir arī produkta kvalitāte.  Anna pārsvarā iepērk akciju preces: «Vakar nopirku olas par 50 santīmiem, piena produktus pērku Dundagas veikalā – tur tie ir gan lēti, gan garšīgi. Piemēram, piens tur maksā 35 santīmi litrā. Pērku Daugavpils maizi. Maizīte palikusi dārgāka. Tā jābūt. Kāda bija vasara – graudi neizauga. Paldies Dieviņam, paēduši esam.»

Lidijai svarīga pārtikas kvalitāte. Labāk pirkums nedaudz dārgāks, toties produkts kvalitatīvāks. Sieviete izmanto arī akcijas – īpaši iegādājoties kafiju. Un, ja izstrādājums kvalitatīvs, pērk Lietuvas ražojumu, jo ražotājs viņai nešķiet svarīgs.

Vilciens, ko varētu saukt par Latvijas pārtikas tirdzniecības tīklu, ir sen jau aizgājis, tāpēc daudziem pircējiem ir vienalga vai Maximā pirkt Latvijā vai Lietuvā ražotu biezpiena paciņu...