Novembrī kravu apgrozījums Ventspils brīvostā bija par gandrīz 23% lielāks nekā pagājušā gada novembrī, bet 11 mēnešos kopā pārkrauti 26 miljoni tonnu, kas ir par 14% vairāk nekā pērn, informē brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Pastāvošajā vides aizsardzības normatīvajos aktos galvenā loma apkārtējo vidi piesārņojošo uzņēmumu darbību uzraudzībā atvēlēta valstij. Tieši tā Valsts vides dienesta personā izsniedz uzņēmumiem A vai B kategorijas atļaujas piesārņojošai darbībai.
Tradicionāls ostas pilsētas izaicinājums ir nodrošināt gaisa kvalitāti, kas neapdraud iedzīvotāju veselību. Ventspils ar šo uzdevumu tiek galā veiksmīgi. Turklāt, attīstoties saimnieciskajai darbībai, kas ierasti nozīmē arī piesārņojuma pieaugumu, Ventspilī gaisa kvalitātes rādītāji nekļūst sliktāki. Tas iespējams, pateicoties tehnoloģiju attīstībai.
Ventspils pilsētas un novada Izglītības pārvaldes saņēmusi dāvanu kastes ar gandrīz 4000 atstarotājiem no Ventspils brīvostas pārvaldes. Jau drīz atstarotāji nonāks pie pilsētas un novada skolēniem.
Pateicoties strauji augošajai prāmju satiksmei un pietiekamajam kravas laukumu skaitam, Ventspils kļuvusi par Baltijas reģionā modernāko ģenerālkravu pārkraušanas centru, toskait arī smagsvara un lielgabarīta kravu ziņā.
«Ventspils brīvostā ģenerālkravu apjoms ir ar pozitīvu tendenci, šā gada 10 mēnešos tas ir pieaudzis par 28,2%, ko nodrošināja ro-ro kravu pieaugums», skaidro Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.
Ventspils brīvostas pašreizējā kravu apgrozījumā ģenerālkravu apjoms ir nedaudz virs 8%. Taču gandrīz 115 gadus ilgā Ventspils kravu tranzīta vēsture saistīta ar ģenerālkravu pārkraušanu.
Kuģošanas atbalsta dienesta priekšnieks Normunds Kornijanovs uzsver, ka Ventspils ostā gultnes padziļināšana bijusi aktuāla vienmēr.
Uldis Jansons uz Dzelmes strādā kopš zemessūcēja reģistrēšanas Latvijas Kuģu reģistrā. No otrā stūrmaņa izaudzis līdz kapteinim, starp diviem šiem amatiem bijis vecākais stūrmanis un kapteiņa vecākais palīgs speciekārtās. Kuģi vada kopš 2009. gada.
Dzelme ir otrās mājas 30 zemessūcēja komandas locekļiem, kas nāk uz darbu un paliek uz kuģa divas diennaktis. Uzkāpjot uz kuģa klāja, var sajust rūpes, lai jūrnieku pietiekami sarežģītā ikdiena noritētu tīrībā, siltumā un mājīgumā.
Tagad būtu grūti iedomāties Ventspils ostu bez darbarūķa Dzelmes – unikāla zemes sūcēja. Kuģis izsūknē no jūras gultnes milzīgas smilšu sanesumu kaudzes, lai kuģi ar Baltijas jūrai maksimālo iegrimi varētu droši ienākt un iziet no Ventspils ostas. Taču pirms Ventspils Dzelmei bija pavisam cita dzīve.
Bijušais kapteinis Kārlis Kukarans joprojām ir Ventspils ostas uzraugs, bet kapteinis Armands Andersons pēc vētrainas dzīves jūrā tagad bauda rāmas vecumdienas.
«Neviena valsts nav maza, kuras krastus apskalo jūra, jo viņai atvērta visa pasaule.»(K. Ulmanis).
Aizvien pārliecinošāk savas pozīcijas ostā iekaro beramkravas, īpaši akmeņogles. Tomēr par melniem logiem un ogļu putekļiem apkvēpušiem baltajiem palagiem, nav pamats uztraukties. Lielākā daļa no oglēm tiek pārkrautas jaunajā, slēgta tipa terminālī.
Līdz ar beramajām un sausajām kravām aizsākusies Ventspils kā starptautiskas tranzīta ostas attīstība. 1997. gadā ar vērienīgām svinībām, kurās piedalījās gan augsta ranga amatpersonas, gan pasaulslaveni mākslinieki, tika atzīmēta Ventspils tirdzniecības ostas 100 gadu jubileja.
