Pateicoties strauji augošajai prāmju satiksmei un pietiekamajam kravas laukumu skaitam, Ventspils kļuvusi par Baltijas reģionā modernāko ģenerālkravu pārkraušanas centru, toskait arī smagsvara un lielgabarīta kravu ziņā.
«Ventspils brīvostā ģenerālkravu apjoms ir ar pozitīvu tendenci, šā gada 10 mēnešos tas ir pieaudzis par 28,2%, ko nodrošināja ro-ro kravu pieaugums», skaidro Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.
Ventspils brīvostas pašreizējā kravu apgrozījumā ģenerālkravu apjoms ir nedaudz virs 8%. Taču gandrīz 115 gadus ilgā Ventspils kravu tranzīta vēsture saistīta ar ģenerālkravu pārkraušanu.
Kuģošanas atbalsta dienesta priekšnieks Normunds Kornijanovs uzsver, ka Ventspils ostā gultnes padziļināšana bijusi aktuāla vienmēr.
Uldis Jansons uz Dzelmes strādā kopš zemessūcēja reģistrēšanas Latvijas Kuģu reģistrā. No otrā stūrmaņa izaudzis līdz kapteinim, starp diviem šiem amatiem bijis vecākais stūrmanis un kapteiņa vecākais palīgs speciekārtās. Kuģi vada kopš 2009. gada.
Dzelme ir otrās mājas 30 zemessūcēja komandas locekļiem, kas nāk uz darbu un paliek uz kuģa divas diennaktis. Uzkāpjot uz kuģa klāja, var sajust rūpes, lai jūrnieku pietiekami sarežģītā ikdiena noritētu tīrībā, siltumā un mājīgumā.
Tagad būtu grūti iedomāties Ventspils ostu bez darbarūķa Dzelmes – unikāla zemes sūcēja. Kuģis izsūknē no jūras gultnes milzīgas smilšu sanesumu kaudzes, lai kuģi ar Baltijas jūrai maksimālo iegrimi varētu droši ienākt un iziet no Ventspils ostas. Taču pirms Ventspils Dzelmei bija pavisam cita dzīve.
Bijušais kapteinis Kārlis Kukarans joprojām ir Ventspils ostas uzraugs, bet kapteinis Armands Andersons pēc vētrainas dzīves jūrā tagad bauda rāmas vecumdienas.
«Neviena valsts nav maza, kuras krastus apskalo jūra, jo viņai atvērta visa pasaule.»(K. Ulmanis).
Aizvien pārliecinošāk savas pozīcijas ostā iekaro beramkravas, īpaši akmeņogles. Tomēr par melniem logiem un ogļu putekļiem apkvēpušiem baltajiem palagiem, nav pamats uztraukties. Lielākā daļa no oglēm tiek pārkrautas jaunajā, slēgta tipa terminālī.
Līdz ar beramajām un sausajām kravām aizsākusies Ventspils kā starptautiskas tranzīta ostas attīstība. 1997. gadā ar vērienīgām svinībām, kurās piedalījās gan augsta ranga amatpersonas, gan pasaulslaveni mākslinieki, tika atzīmēta Ventspils tirdzniecības ostas 100 gadu jubileja.
„2011. gadā mūsu uzņēmums vairāk nekā divas reizes palielinājis kravu apgrozījumu salīdzinājumā ar 2010 gadu, šā gada 10 mēnešos sasniedzot 3,4 miljonus tonnu,” stāsta Baltic Coal Terminal valdes priekšsēdētājs Iļja Sokolovs.
2011.gada oktobrī kravu apgrozījums Ventspils brīvostā bija par 20,8% lielāks nekā pagājušā gada oktobrī. 2011.gada pirmajos desmit mēnešos kopā Ventspils brīvostā pārkrauti 23,57 miljoni tonnu kravas, kas ir par turpat 13% vairāk nekā pagājušajā gadā.
Braucot pāri Ventas tiltam, peldošais celtnis, kas bāzējas piestātnē netālu no graudu termināļa, pirmajā brīdī neliekas nekas vairāk kā ceļamkrāns uz pontona, tomēr, kā izrādās, – tas ir zelta vērtē, lai nodrošinātu pilnvērtīgu ostas darbu, un arī ostas vēstures liecība.
Ventspils brīvostas pārvaldes pārvaldnieka vietnieks tehniskajos jautājumos Arnis Mazalis uzsver, ja ostā kas jāmaina, jāpaceļ vai jāpietur, peldošais celtnis ir neaizstājams palīgs.
