Vējš 7.2 m/s
Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis vērtē aizvadīto – 2018. – gadu kā veiksmīgu: kravu ostā bija vairāk nekā 2017. gadā, ostas infrastruktūra tika atjaunota, turpinājām apgūt piesaistītās investīcijas jaunu rūpniecisko ēku būvniecībai. Jaunajā gadā Ventspils brīvostas pārvalde pieņem jaunus izaicinājumus.
2018. gadā kopējais kravu apjoms Ventspils ostā strādājošajos termināļos otro gadu pēc kārtas atkal pārsniedzis 20 miljonus tonnu. Šī gada rādītāji par 1% pārsniedz 2017. gada un par 8% 2016. gada apjomu.
Šī gada nogalē savu desmito dzimšanas dienu svinēs uzņēmums Ventspils-Andren, kas kopš 2009. gada darbojas Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā un ražo lielgabarīta stiklplasta konstrukcijas, kuras pēc tam tiek sūtītas ne vien uz Skandināvijas un citām Eiropas valstīm, bet arī uz tālākām zemēm.
Stipro vēja brāzmu dēļ jau no 1. janvāra rīta Ventspils ostā tika ierobežota kuģu satiksme. Ostā vējš pūta brāzmās līdz 28 metriem sekundē, pastāstīja Ventspils ostas sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.
Ostas darbā iesaistīti dažādu profesiju pārstāvji. Kuģu loči ir speciālisti, kuru darbs nepieciešams tikai un vienīgi ostā, taču bez loču zināšanām, pieredzes un profesionalitātes ostas darbība nemaz nebūtu iespējama.
Izskaņai tuvojas vēl viens gads Ventspils brīvostas vēsturē. 2018. gads izskanējis ar spilgtiem notikumiem visās brīvostas darbības jomās: kuģu apkalpošanā – bija ienākuši kruīza laineri, infrastruktūras attīstībā – atjaunoja pievedceļus ostas termināļiem un industriālajām zonām, jauniem panākumiem industrializācijā, kas palīdzējis Ventspilij iekarot līderpozīcijas.
Nākamais gads Ventspils brīvostā sāksies ar ostas lielākās hidrobūves – Ziemeļu mola – visu laiku vērienīgāko atjaunošanu, kas ilgs gandrīz divus gadus un ko veiks AS BMGS.
Ventspils brīvostas pārvalde pagājušajā gadā uzsāka darbus vērienīgā pievedceļu rekonstrukcijas un izbūves projektā. Plānots, ka līdz 2022. gadam par teju 20 miljoniem eiro tiks atjaunoti vai no jauna izbūvēti kopumā 19 pievedceļu posmi gandrīz 13 kilometru garumā. 85% no projekta attiecināmajām izmaksām sedz ES Kohēzijas fonds.
