Ventspils brīvostas pārvaldes locis Andrejs Tīrmanis jau kopš mazotnes nav šaubījies par savas profesijas izvēli. Gaidot tēvu no jūras un skrienot kopā ar klasesbiedriem uz ostu skatīties kuģus, Andrejs ne par ko citu kā vien jūru nav interesējies.
Šā gada oktobrī Ventspils brīvostas pārvaldes unikālajam kuģim – zemessūcējamDzelme – apritēja 18 gadu. Kuģa komandā ir cilvēks, kas piedalījies unikālā kuģa tapšanā. Tas ir vecākais mehāniķis Jurijs Šustovs.
Bijušais kapteinis, tagad ostas uzraugs Kārlis Kukarānsun pensionētais jūrnieks Armands Andersons kādā tikšanās reizē aizrunājas par jaunības dienu piedzīvojumiem uz kuģa. Abi nu jau sirmie kungi neslēpj, ka liela daļa tā dēvēto jūrnieku stāstu ir tādi, kas glabājas vien to vīru atmiņās, kas paši tos piedzīvojuši, jo saprotami tikai jūrnieku žargonā. Tomēr dažos mums ir izdevība noklausīties.
Šonedēļ Turcijā notiek starptautiskā transporta un loģistikas izstāde „Logitrans 2011”, kurā kopā ar citiem Latvijas transporta nozares pārstāvjiem būs arī Ventspils brīvostas pārvalde.
Novembrī kravu apgrozījums Ventspils brīvostā bija par gandrīz 23% lielāks nekā pagājušā gada novembrī, bet 11 mēnešos kopā pārkrauti 26 miljoni tonnu, kas ir par 14% vairāk nekā pērn, informē brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Tradicionāls ostas pilsētas izaicinājums ir nodrošināt gaisa kvalitāti, kas neapdraud iedzīvotāju veselību. Ventspils ar šo uzdevumu tiek galā veiksmīgi. Turklāt, attīstoties saimnieciskajai darbībai, kas ierasti nozīmē arī piesārņojuma pieaugumu, Ventspilī gaisa kvalitātes rādītāji nekļūst sliktāki. Tas iespējams, pateicoties tehnoloģiju attīstībai.
Pastāvošajā vides aizsardzības normatīvajos aktos galvenā loma apkārtējo vidi piesārņojošo uzņēmumu darbību uzraudzībā atvēlēta valstij. Tieši tā Valsts vides dienesta personā izsniedz uzņēmumiem A vai B kategorijas atļaujas piesārņojošai darbībai.
Ventspils pilsētas un novada Izglītības pārvaldes saņēmusi dāvanu kastes ar gandrīz 4000 atstarotājiem no Ventspils brīvostas pārvaldes. Jau drīz atstarotāji nonāks pie pilsētas un novada skolēniem.
Ventspils brīvostas pašreizējā kravu apgrozījumā ģenerālkravu apjoms ir nedaudz virs 8%. Taču gandrīz 115 gadus ilgā Ventspils kravu tranzīta vēsture saistīta ar ģenerālkravu pārkraušanu.
«Ventspils brīvostā ģenerālkravu apjoms ir ar pozitīvu tendenci, šā gada 10 mēnešos tas ir pieaudzis par 28,2%, ko nodrošināja ro-ro kravu pieaugums», skaidro Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.
Pateicoties strauji augošajai prāmju satiksmei un pietiekamajam kravas laukumu skaitam, Ventspils kļuvusi par Baltijas reģionā modernāko ģenerālkravu pārkraušanas centru, toskait arī smagsvara un lielgabarīta kravu ziņā.
Tagad būtu grūti iedomāties Ventspils ostu bez darbarūķa Dzelmes – unikāla zemes sūcēja. Kuģis izsūknē no jūras gultnes milzīgas smilšu sanesumu kaudzes, lai kuģi ar Baltijas jūrai maksimālo iegrimi varētu droši ienākt un iziet no Ventspils ostas. Taču pirms Ventspils Dzelmei bija pavisam cita dzīve.
Dzelme ir otrās mājas 30 zemessūcēja komandas locekļiem, kas nāk uz darbu un paliek uz kuģa divas diennaktis. Uzkāpjot uz kuģa klāja, var sajust rūpes, lai jūrnieku pietiekami sarežģītā ikdiena noritētu tīrībā, siltumā un mājīgumā.
Uldis Jansons uz Dzelmes strādā kopš zemessūcēja reģistrēšanas Latvijas Kuģu reģistrā. No otrā stūrmaņa izaudzis līdz kapteinim, starp diviem šiem amatiem bijis vecākais stūrmanis un kapteiņa vecākais palīgs speciekārtās. Kuģi vada kopš 2009. gada.
Kuģošanas atbalsta dienesta priekšnieks Normunds Kornijanovs uzsver, ka Ventspils ostā gultnes padziļināšana bijusi aktuāla vienmēr.
