Latvijas spēks ir zemē, varenība – uz jūras (0)
«Neviena valsts nav maza, kuras krastus apskalo jūra, jo viņai atvērta visa pasaule.»(K. Ulmanis).
Vējš 7.72 m/s
«Neviena valsts nav maza, kuras krastus apskalo jūra, jo viņai atvērta visa pasaule.»(K. Ulmanis).
Aizvien pārliecinošāk savas pozīcijas ostā iekaro beramkravas, īpaši akmeņogles. Tomēr par melniem logiem un ogļu putekļiem apkvēpušiem baltajiem palagiem, nav pamats uztraukties. Lielākā daļa no oglēm tiek pārkrautas jaunajā, slēgta tipa terminālī.
Līdz ar beramajām un sausajām kravām aizsākusies Ventspils kā starptautiskas tranzīta ostas attīstība. 1997. gadā ar vērienīgām svinībām, kurās piedalījās gan augsta ranga amatpersonas, gan pasaulslaveni mākslinieki, tika atzīmēta Ventspils tirdzniecības ostas 100 gadu jubileja.
„2011. gadā mūsu uzņēmums vairāk nekā divas reizes palielinājis kravu apgrozījumu salīdzinājumā ar 2010 gadu, šā gada 10 mēnešos sasniedzot 3,4 miljonus tonnu,” stāsta Baltic Coal Terminal valdes priekšsēdētājs Iļja Sokolovs.
2011.gada oktobrī kravu apgrozījums Ventspils brīvostā bija par 20,8% lielāks nekā pagājušā gada oktobrī. 2011.gada pirmajos desmit mēnešos kopā Ventspils brīvostā pārkrauti 23,57 miljoni tonnu kravas, kas ir par turpat 13% vairāk nekā pagājušajā gadā.
Braucot pāri Ventas tiltam, peldošais celtnis, kas bāzējas piestātnē netālu no graudu termināļa, pirmajā brīdī neliekas nekas vairāk kā ceļamkrāns uz pontona, tomēr, kā izrādās, – tas ir zelta vērtē, lai nodrošinātu pilnvērtīgu ostas darbu, un arī ostas vēstures liecība.
Ventspils brīvostas pārvaldes pārvaldnieka vietnieks tehniskajos jautājumos Arnis Mazalis uzsver, ja ostā kas jāmaina, jāpaceļ vai jāpietur, peldošais celtnis ir neaizstājams palīgs.
"Kad staigājat pa piestātni, ziniet – visā, kas ostā ir uzcelts, tapšanā, piedalījies arī peldošais celtnis, visur pielicis savu darbu laikā, kad ostā vēsturiski veidojusies," ar lepnumu saka peldošā celtņa kapteinisViktors Vorobjovs