Vējš 7.2 m/s
Novembrī kravu apgrozījums Ventspils brīvostā bija par gandrīz 23% lielāks nekā pagājušā gada novembrī, bet 11 mēnešos kopā pārkrauti 26 miljoni tonnu, kas ir par 14% vairāk nekā pērn, informē brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Pastāvošajā vides aizsardzības normatīvajos aktos galvenā loma apkārtējo vidi piesārņojošo uzņēmumu darbību uzraudzībā atvēlēta valstij. Tieši tā Valsts vides dienesta personā izsniedz uzņēmumiem A vai B kategorijas atļaujas piesārņojošai darbībai.
Tradicionāls ostas pilsētas izaicinājums ir nodrošināt gaisa kvalitāti, kas neapdraud iedzīvotāju veselību. Ventspils ar šo uzdevumu tiek galā veiksmīgi. Turklāt, attīstoties saimnieciskajai darbībai, kas ierasti nozīmē arī piesārņojuma pieaugumu, Ventspilī gaisa kvalitātes rādītāji nekļūst sliktāki. Tas iespējams, pateicoties tehnoloģiju attīstībai.
Ventspils pilsētas un novada Izglītības pārvaldes saņēmusi dāvanu kastes ar gandrīz 4000 atstarotājiem no Ventspils brīvostas pārvaldes. Jau drīz atstarotāji nonāks pie pilsētas un novada skolēniem.
Pateicoties strauji augošajai prāmju satiksmei un pietiekamajam kravas laukumu skaitam, Ventspils kļuvusi par Baltijas reģionā modernāko ģenerālkravu pārkraušanas centru, toskait arī smagsvara un lielgabarīta kravu ziņā.
«Ventspils brīvostā ģenerālkravu apjoms ir ar pozitīvu tendenci, šā gada 10 mēnešos tas ir pieaudzis par 28,2%, ko nodrošināja ro-ro kravu pieaugums», skaidro Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.
Ventspils brīvostas pašreizējā kravu apgrozījumā ģenerālkravu apjoms ir nedaudz virs 8%. Taču gandrīz 115 gadus ilgā Ventspils kravu tranzīta vēsture saistīta ar ģenerālkravu pārkraušanu.
Kuģošanas atbalsta dienesta priekšnieks Normunds Kornijanovs uzsver, ka Ventspils ostā gultnes padziļināšana bijusi aktuāla vienmēr.
