Vējš 6.69 m/s
Pateicoties strauji augošajai prāmju satiksmei un pietiekamajam kravas laukumu skaitam, Ventspils kļuvusi par Baltijas reģionā modernāko ģenerālkravu pārkraušanas centru, toskait arī smagsvara un lielgabarīta kravu ziņā.
«Ventspils brīvostā ģenerālkravu apjoms ir ar pozitīvu tendenci, šā gada 10 mēnešos tas ir pieaudzis par 28,2%, ko nodrošināja ro-ro kravu pieaugums», skaidro Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.
Ventspils brīvostas pašreizējā kravu apgrozījumā ģenerālkravu apjoms ir nedaudz virs 8%. Taču gandrīz 115 gadus ilgā Ventspils kravu tranzīta vēsture saistīta ar ģenerālkravu pārkraušanu.
Kuģošanas atbalsta dienesta priekšnieks Normunds Kornijanovs uzsver, ka Ventspils ostā gultnes padziļināšana bijusi aktuāla vienmēr.
Uldis Jansons uz Dzelmes strādā kopš zemessūcēja reģistrēšanas Latvijas Kuģu reģistrā. No otrā stūrmaņa izaudzis līdz kapteinim, starp diviem šiem amatiem bijis vecākais stūrmanis un kapteiņa vecākais palīgs speciekārtās. Kuģi vada kopš 2009. gada.
Dzelme ir otrās mājas 30 zemessūcēja komandas locekļiem, kas nāk uz darbu un paliek uz kuģa divas diennaktis. Uzkāpjot uz kuģa klāja, var sajust rūpes, lai jūrnieku pietiekami sarežģītā ikdiena noritētu tīrībā, siltumā un mājīgumā.
Tagad būtu grūti iedomāties Ventspils ostu bez darbarūķa Dzelmes – unikāla zemes sūcēja. Kuģis izsūknē no jūras gultnes milzīgas smilšu sanesumu kaudzes, lai kuģi ar Baltijas jūrai maksimālo iegrimi varētu droši ienākt un iziet no Ventspils ostas. Taču pirms Ventspils Dzelmei bija pavisam cita dzīve.
Bijušais kapteinis Kārlis Kukarans joprojām ir Ventspils ostas uzraugs, bet kapteinis Armands Andersons pēc vētrainas dzīves jūrā tagad bauda rāmas vecumdienas.
