Vējš 6.69 m/s
Ventspils osta turpina attīstīties, tā jau pārkāpusi tās robežas, kurās darbojusies daudzas desmitgades. Ir sākusies ostas akvatorijas un teritorijas aiz Ventas tilta apgūšana. Uzsākot pagājušā gada beigās sauskravu termināļa būvniecību, radusies nepieciešamība padziļināt Ventas gultni šajā rajonā.
Pirms divarpus gadiem uzbūvētais vienīgais Latvijā paceļamais tilts kopš šī gada sācis pildīt savas jaunās funkcijas tiešajā nolūkā. Tilta pacelšana ir unikāla parādība ne tikai Ventspilī, bet arī visā Latvijā.
Ventspils brīvostas arodbiedrības veiksmīgais piemērs iedvesmojis arī Olimpiskā centra darbiniekus, kas nule, pārņemot pieredzi, nodibinājuši savu arodorganizāciju. Par brīvostas darbinieku aktivitātēm stāsta Olivers Kronbergs.
Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs tikko atgriezies no ārvalstu vizītēm Afganistānā un Japānā, kurās devās, lai piesaistītu jaunas kravas Ventspils ostai.
Šā gada budžetā Ventspils brīvostas pārvalde paredzējusi vairāk nekā 26 miljonus latu jaunu ostas infrastruktūras objektu būvniecībai. Mērķtiecīga ostas infrastruktūras attīstības un uzlabošanas politika nodrošina rekordlielus kravu apgrozījumus un jaunas darba vietas rūpnieciskajā zonā.
Kravu apgrozījums martā Ventspils brīvostā sasniedzis rekorda apmērus – 3,7 miljonus tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā pagājušā gada martā un pārspēj viena mēneša pārkraušanas datus Ventspils ostā pēdējo desmit gadu laikā.
Valsts apkopotie statistikas dati liecina, ka Ventspilī ražošanas apjoms aizvien pieaug. 2012. gadā pilsētas uzņēmumos saražota produkcija vairāk nekā 111 miljonu latu apjomā, bet kopumā ražošanas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 30%.
Ventspils brīvostas pakalpojumus un tās prāmju satiksmi aktīvi izmanto Rīgas cirks. Stena Line prāmji caur Ventspils ostu nogādā Latvijā arī četrkājainos māksliniekus kopā ar dresētājiem un apkalpojošo personālu. Par to stāsta izrāžu tehniskais direktors Kristaps Pavlovs.
