Ostu attīstības fondu, kas līdz šim darbojās zem Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomes, turpmāk varētu veidot biedrības formātā, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P).
Komentējot Valsts kontroles veikto revīziju par ostu attīstības fondu, Dubkēvičs sacīja, ka šādā veidā fondam, kad lielāko daļu izmaksas veido atlīdzības izmaksas Ostu padomes sekreteriātam, nevajadzētu pastāvēt. "Tādējādi otrdien valdība faktiski pieņēma lēmumu, ka šādā formātā fonds nepastāvēs, un patlaban notiek transformācija, lai saprastu, kā nodrošināt lietderīgos uzdevumus - ostu popularizēšanu un reklāmas pakalpojumu sniegšanu," viņš sacīja.
Dubkēvičs norādīja, ka SM, visticamāk, piedāvās veidot fondu pēc biedrības principa, kad lielās ostas "sametās" un nodrošina pakalpojumu sniegšanu. Vienlaikus viņš informēja, ka, ņemot vērā revīzijā secināto ministrijas darbinieku pienākumu dublēšanos, ir sāktas dažādas pārbaudes arī ministrijas iekšienē.
Vienlaikus SM valsts sekretārs Andulis Židkovs papildināja, ka ministrija ir izvērtējusi vairākus variantus, tomēr ar iesaistītajām pusēm vēl notiks sanāksme, lai nodrošinātu nozares zīmola "ViaLatvia" atpazīstamību un konkurētspēju. "Visticamāk, tā būs biedrība, kas jāveido atsevišķi, bet ne zem SM, Latvijas Jūras administrācijas (LJA) vai citas iestādes," piebilda Židkovs.
Vienlaikus Židkovs atzīmēja, ka no šī gada 1.janvāra SM darbiniekiem, kas bija nodarbināti padomes sekreteriātā, ikgadējie līgumi vairs nav slēgti.
Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins norādīja, ka par revīzijā secināto tā ir informējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par fonda gada pārskatu, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) par amatu savienošanas atļauju izsniegšanu. Tāpat tika informēta Ģenerālprokuratūra, kas deleģēja KNAB sākt pārbaudi.
LJA valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš piebilda, ka LJA nebija lēmumu pieņēmējs attiecībā uz gada budžetu, jo katru gadu padomes sekreteriāts iesniedza budžeta tāmi, un tā tika saskaņota un apstiprināta Ostu padomē. "LJA uzdevums bija kārtot grāmatvedību," viņš minēja.
Litvins sēdē informēja par veikto Osto attīstības fonda izvērtējumu. Viņš sacīja, ka fonds tika izveidots 1994.gadā, bet kopš 2010.gada tas vairs nav valsts budžeta sastāvdaļa, tādējādi fonda juridiskais statuss nav skaidri noteikts. Vienlaikus viņš skaidroja, ka Ostu fonda budžetu veido iemaksas no trīs Latvijas lielajām ostām - Ventspils, Rīgas un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes, kas vidēji gadā ir 231 000 eiro.
Revīzijā tika konstatēts, ka fondam nav skaidri definēta loma kopējā valsts ostu attīstības plānošanas sistēmā, kā arī nav noteikti fonda sasniedzamie rezultāti. Tāpat tika secināts, ka fonda izdevumu lielāko daļu veido atlīdzības izdevumi Ostu padomes sekretariātam, bet 23% no kopējiem fonda izdevumiem veido ostu popularizēšanas un reklāmas izdevumi.
Tādējādi viņš norādīja, ka no fonda līdzekļiem īstenotie un finansētie uzdevumi būtiskā daļā pārklājas vai ir saturiski līdzīgi SM Transporta loģistikas un starptautiskās sadarbības koordinācijas departamenta kompetencē esošajiem uzdevumiem.
Valsts kontrole pēc revīzijas sniegusi ieteikumu - rast citu, izmaksu ziņā efektīvāku, veidu valsts interešu īstenošanai ostu attīstībā, kas īstenojams valsts budžeta ietvarā.
Komisija nolēma, ka Valsts kontrolei līdz šā gada 15.novembrim Saeimu būs jāinformē par sniegtā ieteikuma ieviešanas gaitu.
Komentāri (0)