Lai gan SIA Kurekss nedarbojas brīvostas teritorijā un pat neatrodas Ventspilī, tas ir viens no ostas termināļu, kas nodarbojas ar koka transportēšanu, nozīmīgākajiem klientiem. Uzņēmumā neslēpj, ka sadarbība ir ļoti izdevīga arī viņiem. 

Ar kuģiem aizceļo 70% saražotā

Patiesībā uzņēmums ar ostu bijis saistīts vienmēr, jo pirmsākumos Kurekss jeb tolaik vēl Kurland Export Company nodarbojās tieši ar kokmateriālu eksportu, un tikai pēc tam nāca arī kokzāģētava, kurā šiem materiāliem sagādāja pievienoto vērtību. Šobrīd tieši no ostas piestātnēm ceļu uz citām valstīm sāk lielākā daļa no uzņēmumā saražotā. Tā, 2017. gadā pēc Kureksa zāģmateriāliem Ventspils ostā kuģi piestāja 39 reizes, aizvedot apmēram 140 000 m3 jeb aptuveni 70% no gada laikā saražotā. «Lielākā daļa šo zāģmateriālu ir ar augstu pievienoto vērtību – konstrukciju kokmateriāli, terases dēļi un citi produkti, kas uzreiz gatavi lietošanai. Galvenie tirgi šim apjomam ir Lielbritānija, Ēģipte un Francija. No Ventspils mūsu kokmateriāli ceļo arī konteineros, kas tiek sūtīti uz Tālajiem Austrumiem, taču nevar teikt, ka šobrīd tā būtu regulāra pieredze,» skaidro SIA Kurekss apstrādes vadītāja vietnieks Ernests Skaistkalns. Papildus tam, kas tiek krauts kuģos, tuvu 15 000 m3 jeb apmēram 8% tiek eksportēts uz Rietumeiropas valstīm ar autotransportu, kas itin bieži daļu ceļa veic ar prāmi. Līdz ar zāģmateriāliem uzņēmums eksportē arī ražošanas blakusproduktu – šķeldu –, kura galvenais tirgus ir Skandināvija. Pagājušajā gadā no Ventspils ostas tika eksportēts 320 000 m3 šķeldas. «Ostas tuvums neapšaubāmi ir tas, kas ļāvis mums attīstīties un kļūt par tādu uzņēmumu, kāds tas ir. Šis lielais un salīdzinoši lētais transports atrodas vien pāris kilometru attālumā, kas ļauj strādāt optimālos grafikos un veikt lielus nosūtījumus bez būtiska sadārdzinājuma, kāds kopš sankciju noteikšanas Krievijai mēdz būt autotransportam. Automašīnas, kas kaut ko no Latvijas ved uz Rietumeiropu, atpakaļceļā visbiežāk ved citu kravu uz Krieviju, taču nu šīs kravas ir pazudušas, tāpēc fraktēšanas izmaksas pieaug. Ūdens transports šajā ziņā ir daudz noturīgāks,» atzīstas Skaistkalns.

Koku arī ieved

Pretstatā daudz dzirdētajam mītam, ka no Latvijas tiek eksportēts milzīgs apjoms lietaskoku, Kurekss daļu savu izejmateriālu – zāģbaļķus – importē no Norvēģijas, Igaunijas un Lietuvas, jo ierobežotās pieejamības un augstās konkurences dēļ nav iespējams nodrošināt ražošanu tikai ar vietējiem resursiem. 2017. gadā Ventspils ostā pietauvojās septiņi kuģi ar zāģbaļķiem no Norvēģijas un Igaunijas, kopā atvedot gandrīz 23 000 m3 zāģbaļķu SIA Kurekss patēriņam. Šogad šo piegāžu apjomu plānots palielināt, tāpēc sagaidāmas arī kravas no Somijas. Arī brīžos, kad izejmateriāli ir jāieved no citām valstīm, uzņēmumā novērtē Ventspils ostas tuvumu. Šāda importa rentabilitāti ievērojami samazina katrs kilometrs, ko nepieciešams mērot, lai baļķus no ostas nogādātu pie ražotāja. Kureksa gadījumā tie ir tikai daži kilometri, tāpēc lauzīt galvu par rentabilitāti šī iemesla dēļ nenākas.

Laulība pēc ilgstošas kopdzīves

Vēl nesenā pagātnē Kureksam piederēja 33% SIA Kurzemes granulas kapitāldaļu, bet tagad tas kļuvis par Ventspils brīvostas teritorijā strādājošā uzņēmuma vienīgo īpašnieku. Granulu ražotājs vienmēr bijis stratēģiski nozīmīgs Kureksa partneris, kas ļauj maksimāli racionāli izmantot ražošanas blakusproduktus ar ierobežotu pielietojumu – zāģ­skaidas, ēveļskaidas un sauso šķeldu. Savukārt uzņēmumu tuvums ļauj darboties efektīvi, nezaudējot konkurētspēju transporta izmaksu dēļ. Uzņēmumā skaidro, ka Kurzemes granulu pārņemšana nebija īpaši plānota un organizēta. Pārējie īpašnieki bija izlēmuši pārdot savas daļas, un Kurekss izmantoja likumdošanā noteiktās pirmpirkuma tiesības. «Iepriekšējos gados neviens ar šādiem priekšlikumiem nebija nācis un mēs neko tādu arī neplānojām. Kad tas notika, sapratām, ka tā ir mūsu iespēja, kas noteikti jāizmanto, un tā arī rīkojāmies,» skaidro SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs Jānis Apsītis. Tas bijis tikai loģisks solis, jo tagad blakusprodukti vairs netiek pārdoti, bet tiem tiek pievienota vērtība un pārdots produkts. Mazinājusies arī granulu ražotāju atkarība no svārstīgajām izejmateriālu cenām, tāpēc ekonomiskie rādītāji vērtējami jau pavisam citādi. Kurzemes granulu pārņemšana ir kā laulība pēc ilgstošas kopdzīves – nekas būtisks nemainās, tikai attiecību juridiskais formulējums un paveiktais tiek skatīts kopīgi.

Attīstības pamatā ir darbinieki

Uzņēmumā šobrīd strādā nedaudz vairāk nekā 190 cilvēku, bet kopš darbības sākuma 1995. gadā viņu skaits pieaudzis desmitkārt. Savukārt saražotā apjoms, salīdzinot ar laiku, kad tikai tika uzsākta ražošana, palielinājies gandrīz 40 reižu. Tāpēc uzņēmums uzsver, ka tā attīstības un konkurētspējas pamatā ir tieši darbinieki, kam tiek atmaksāts ar konkurētspējīgām darba algām un izaugsmes iespējām. Izaug­smei tehnoloģijā un apjomos jāiet roku rokā ar izaugsmi darba apstākļos un darba ētikā. Protams, šī izaugsme un mūsdienīgā darba vide uzņēmuma darbiniekam ir labāk sajūtama nekā pieaugošie pārstrādes apjomi un ekonomiskie rādītāji, bet Kureksā līdzsvarā ir abas šīs lietas.

Nelielā zāģētava Ventspils pievārtē izaugusi par nozīmīgu zāģmateriālu ražotāju un eksportētāju.

Kurekss nodarbina vairāk nekā 190 cilvēku, kuriem nodrošināti moderni darba apstākļi.

Lielākā daļa no Kureksa saražotā pie pasūtītāja nonāk pa jūras ceļu no Ventspils ostas.

Novērtējam ostas tuvumu un iespējas

Jānis Apsītis, SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs

– Osta neapšaubāmi ir ļoti būtiska sastāvdaļa mūsu biznesā, jo mums taču jānosūta mūsu saražotie materiāli. Ventspilī ir labākie apstākļi Latvijā tieši kokmateriālu nosūtīšanai. Mēs jūtamies ļoti labi, sadarbība ar Noord Natie termināli un Ventplac ir teicama. Vienmēr spējam vienoties par to, kas mums ir vajadzīgs, un viss arī realizējas dzīvē. Būtisks ir arī attālums līdz ostai, kā arī tas, ka mums nav nekādu ierobežojumu kuģu iegrimē. Ostas tuvums labi izjūtams, kad nepieciešams importēt baļķus no Norvēģijas, Somijas, epizodiski arī no Krievijas un Igaunijas, jo, ja mēs būtu tālāk, šī ekonomika tik labi, iespējams, nestrādātu. Šobrīd tā strādā abos virzienos – gan eksportējot, gan importējot. To pašu var teikt par Kurzemes granulu produkciju, jo arī tās nosūtīšanā svarīgs ir ostas tuvums. Tā ka šī sadarbība mums ir ļoti svarīga un par to varam teikt tikai to labāko.

Lasi vēl

Komentāri (14)

  • -9
    snaiperis999 Pirms 2 nedēļām, 3 dienām

    Nu tas,ka pateicoties ostai viens otrs kampējs ir kļuvis par miljonāru,tas ir tiesa.Ne ventspilniekiem,ne valstij kopumā no ostas tā saucamās izaugsmes nav absolūti nekāda labuma.Tas pats attiecas arī uz citām ostām valstī.
    Kokmateriali tik tiešām aizpeld tālēs zilajās.Par to liecina Latvijas izpostītie meži.Vispār interesanti,vai tie izdzimteņi,kuri šādu postažu ir organizējuši,ir visu paredzējuši līdz galam?Un ja nu pie varas nāk normāli cilvēki un tas noteikti būs.tad šitiem tautas ienaidniekiem savs mūžs būs jāpavada aiz restēm.

  • -7
    Jānis Kalniņš Pirms 2 nedēļām, 3 dienām

    Kā tev šorīt ar krēslu?

  • -6
    snaiperis999 Pirms 2 nedēļām, 3 dienām

    Ja vēl neesi pārsprādzis no dusmām,tad turies,citādi nosmērēsi sienas ar mēsliem.

  • -5
    yolo Pirms 2 nedēļām, 3 dienām

    Tas, ka tu esi pamuļķis ir skaidrs, bet kā tu lepni spēj savu stulbumu afišēt, tā jau ir māksla. Pēc tam tu pats un citi augsti intelektuāli radījumi pozitīvi novērtē tavas vārsmas un novadnieks internetā ir gatavs revolūcijai

    P.s neaizmirsti nospiest manam komentāram “mīnusiņu” jo tas ir ļoti svarīgi

  • -4
    snaiperis999 Pirms 2 nedēļām, 3 dienām

    Tavu komentāru izlasīju,bet kaut ko mīnusot netaisos,arī plusot nē,nav iemesls.

  • -7
    keda Pirms 2 nedēļām, 3 dienām

    Ārprāts , snaipergunti.... Latvijas mežus iznīcina? Cilvēks tipa no laukiem, bet gvelz sviestu. Tiešām šķiet, ka meži mums izzūd? Sevišķi jau nu mūsu pusē? Gan jau , kā jebkurā citā jomā, ir gadījumi, kad rīkojas nepareizi, negausīgi utt, bet uztraukties par to, ka eksportē koksni un vēl vairāk kokmateriālus, ir tiešām ku-kuu. Traki, ka cilvēkam ar tik šauru pierīti ir tik liela pārliecība par savu domu pareizumu un nepieciešamību tās visiem paust, gunča!

  • -3
    snaiperis999 Pirms 2 nedēļām, 3 dienām

    Gan iznīcina ,gan posta.To noliegt var tikai tāds cilvēks.kurš, vai nu nav mežā bijis nekad,vai nu visu realitāti zinādams,tomēr nepiekrīt man,jo tam ir iespējami dažādi iemesli.Viens iemesls var būt tāds.ka pats ir ieinteresēts tajā neprātā ar mežiem.
    Tu,keda,palidinies virs Latvija,tad dziedāsi citu dziesmu.Varbūt tad par sevi kauns paliks.

  • -4
    keda Pirms 2 nedēļām, 3 dienām

    tikko talkā pāri 2000 eglēm tika iestādītas un tādas talkas notiek tik pat regulāri, kā mežu zāģēšana, Ja redzi tikai vienu, tā jau ir tava problēma. Savukārt, ja redzi posta darbus un vari tikai purpināt komentāros, tad tā jau ir noziedzīga rīcība un var pastrīdēties, kurš te ir izdzimtenis. Jau teicu, ka visādi var būt ar to darbu kvalitāti, bet raudāt par katru nocirsto egli un priedi ir vājprāts.

  • 0
    Anita Pirms 2 nedēļām, 3 dienām

    Atļaušos iebilst. Pirms gadiem 20 kopā ar dēliem stādīju eglītes apmēram 2 ha platībā. Zini, tās egles ir paaugušās stipri garas , bet līdz tādam lielumam ,kad var zāģēt tām vēl augt un augt, diez vai mani mazbērni drīkstēs zāģēt. Turpretī , nesen nācās lielākus attālumus izbraukt pa dzimto Kurzemi, mežu vietā milzīgi plikumi, tās kailcirtes no vienas vietas . Es vēl saprotu ,ka koki tiek pārstrādāti materiālos vai mēbelēs, bet pāri jūrai un ne tikai tur tiek transportēts apaļkoks, domājot par šodienas peļņu un pie kājas tādiem darboņiem Latvijas meži, kur drīz vairs nebūs ne kur ogas ,ne sēnes palasīt, jo zemsedze pēc jaunās meža tehnikas uzbrukuma ir pilnīgi iznīcināta . Protams, gan jau atjaunosies pēc gadiem 30 vai vēl ilgāk, bet ko tad rīt ,parīt , pēc gada ???

  • -1
    Jānis Kalniņš Pirms 2 nedēļām, 1 dienas

    Laikam rakstu īsti neesat izlasījuši. Kurekss eksportē stipri pārstrādātu koksni, pie tam zāģbaļķi tiek ievesti! Apaļkoku zāģbaļķi gandrīz netiek eksportēti, man nav precīzu datu, bet tos jau var atrast! Papīrmalku gan eksportē, jo Latvija savas celulozes rūpnīcas Slokā un Juglā likvidēja, bet jaunas nebūvē - ziniet, ekoloģija! Un kailcirtes ir neizbēgama meža apsaimniekošanas metode, jo priedi savādāk nevar izaudzēt!
    Bez tam ļoti daudz zemju, kuras vēl 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā bija aramzeme, tagad ir meži. Protams, kā visur ir arī nesaimnieciskums, bet meža nozare tomēr ir viena no sakārtotākajām un nelikumīga meža izzāģēšana nav reāla. kad koks ir izaudzis, tad tas ir jānocērt, pretējā gadījumā tas aizies bojā.

  • -4
    snaiperis999 Pirms 2 nedēļām, 3 dienām

    Pat komunisti padomju laikā nebija tādi kampēji un shēmotāji.Šitā demokratija hrenova ir atnākusi kopā ar visatļautību un nekaunību.
    keda te piesauc kaut kādu koku stādīšanu.Jā kādreiz tie koki izaugs lieli,lai atkal nestu materiālu labumu tikai dažiem cilvēkiem,nevis sabiedrībai kopumā.
    Koks nav kartupelis vai burkāns,kas izaug dažos mēnešos.
    Pēc nerakstītas taisnības meži ir visas tautas īpašums,bet dažs labs ar to rīkojas.kā grib.

  • 0
    ozols Pirms 2 nedēļām, 3 dienām

    Ja pareizi pieet ar pareizību,tas ir,kad koksni izstrādā , izžāvē nevis apaļkokoks pa lēto ņemiet. Latvija tiek izcirsta konkrēti , visos veidos, diemžēl.

  • -3
    snaiperis999 Pirms 2 nedēļām, 3 dienām

    Tieši tā,ozols,visos veidos un visos cauromos.Par nožēlu daudz mums tādi nozombētie,kuri tādiem izcirtējiem labrāt padod pretim.

  • -2
    snaiperis999 Pirms 2 nedēļām, 1 dienas

    Jānis Kalniņš varētu tā vienkārši aizdomāties,kas būs ar Latvijas ekoloģiju vē pēc apmēran 20 gadiem,ja turpināsies šitā masveida mežu iznīcināšana.
    Nelikumīgas mežu izciršanas tik tiešām ir retums,bet esošās likumīgās nodara daudz lielāku postu un nelaimi par kaur kur nelikumīgu ciršanu.
    Savā kampšanā,skopumā un ņirgājošā attieksmē pret saviem cilvēkiem jau ir aizgājuši tik tālu,ka kategoriski aizliedz no meža pat saltušu žagaru paņemt,bet paši,maitas noladēti,dod atļaujas mežu masveida iznīcināšanai.
    Celulozes rūpnīcas nav,tas tiesa,tāpat kā cukura ražošana ir likvidēta,lai būtu apmierunāta viena otra izdzimteņa rijība,papildinot savu bagātibu.Maza sasaiste tam ir arī ar mežu iznīcināšanu,jo viens no tiem kretiniem ir viens no bijušiem premjeriem.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: