Ventspilī izmantoja jaunākās tehnoloģijas

Šogad Baltijas lielākais hidroceltniecības uzņēmums svin 60 gadu jubileju. Ventspilnieka Alberta Bodarova viss darba mūžs saistīts ar BMGS. Savas darba gaitas viņš uzsāka kā peldošā celtņa matrozis, tiekot līdz uzņēmuma viceprezidenta amatam.

Celtniecības trestu Baltmorgidrostroj izveidoja 1952. gadā ar galveno mērķi – atjaunot un būvēt no jauna Otrā pasaules kara laikā sagrautās Baltijas jūras tirdzniecības ostas un kuģu remonta rūpnīcas. Ventspils ostā «no esošajām pirmskara gadu 4,6 km piestātņu būvēm kravu ekspluatācijai bija piemērots tikai 1 km,» teikts izdevumā Ostu atjaunošanas, rekonstrukcijas un būvniecības pieredze Baltijā (1952–2002). Ventspilī bāzējās divas no četrām BMGS celtniecības pārvaldēm (СУ-427 un СУ-467) un viena no divām dzelzsbetona konstrukcijas rūpnīcām.

1960. gadā BMGS par matrozi uz peldošā celtņa sāka strādāt jaunais Alberts Bodarovs. Vēlāk viņš pabija dažādos amatos gandrīz visu ostas objektu celtniecībā. Kad tika būvēts pirmais naftas muliņš, viņš bija matrozis, kad tika būvēts otrs – Bodarovs sita iekšā rievsienu, bet, būvējot trešo naftas muliņu, viņš jau bija darbu vadītājs. «Atceros vētras jūrā, būvējot otro naftas muliņu. Ja paguva pēc mums atsūtīt velkoni, tad tas vilka mūsu uz ostu, bet, ja nepaguva, – mūsu peldošo celtni izskaloja krastā,» savos atmiņas stāstos dalās pieredzējušais hidroceltnieks.

Par hidroceltnieku darba kvalitāti var spriest kaut vai pēc tā, ka pirms pusgadsimta būvētās piestātnes un citi objekti ostā kalpo joprojām. BMGS bija vadošais celtniecības trests visā Padomju Savienībā. Visas jaunākās hidroceltniecības tehnoloģijas tika izmantotas Ventspils ostā, stāsta Bodarovs. Piemēram, zivju kombināta piestātnes būvniecībā pirmo reizi tika izmantoti pāļi. Alberts Bodarovs toreiz bija iecirkņa elektriķis, taču drīz vien viņš saprata, ka pienācis laiks strādāt ne tikai ar rokām, bet arī ar galvu. Pabeidzis Ļeņingradas transporta institūtu, viņš atgriezās ostā. Jaunajam un diplomētajam speciālistam pavērās iespējas galvu reibinošai karjerai. Viņu aicināja strādāt partijas pilsētas komitejā, piedāvāja trestā vadošos amatus, kas tolaik varēja nodrošināt materiālo un sociālo labklājību. Taču viņš izrādījās nepareizais kadrs, kurš no visiem vilinošajiem piedāvājumiem atteicās. Pat tad, kad pēc institūta beigšanas priekšnieks gribēja viņu iecelt par darbu vadītāju, Bodarovs palika meistara amatā, skaidrojot vadītājam, ka vēlas iziet visas ražošanas pakāpes, nepārlecot pāri nevienai.

Pieostas rūpnīcas (pašreizējais Ventamonjaks) būvniecībā Bodarovs strādāja par iecirkņa priekšnieku. Šis sarežģītais inženieriekārtu komplekss, kas sastāvēja no vairāk nekā 300 rūpnieciskajiem, civilajiem, hidrotehniskajiem un speciālajiem objektiem, uzbūvēts uz uzskalotas teritorijas, kas atkarota no jūras. Rūpnīca bija paredzēta eksporta ķīmisko kravu pieņemšanai, uzglabāšanai un nosūtīšanai.

Bodarovs būvējis hidrotehniskos objektus ne tikai Ventspils ostā. Viņš ir piedalījies arī Novotallinas ostas celtniecībā, par ko apbalvots ar Tallinas pilsētas komitejas goda rakstu. 1990. gadā Bodarovs kļuva par BMGS priekšnieku Ventspilī. «Kad izveidojās Ventspils brīvostas pārvalde, strādāt kļuva daudz vieglāk, jo līdz šim bija darīšanas ar uzņēmumiem, kur nebija celtnieku speciālistu,» stāsta Bodarovs. Ar jauno pasūtītāju hidroceltniekiem un personīgi Bodarovam izveidojās labas partnerattiecības. Tas nebija mazsvarīgi, jo ostā sākās lielās būvniecības jaunā ēra... Savu darba karjeru BMGS Alberts Bodarovs pabeidza viceprezidenta amatā. Neraugoties uz pensijas vecumu, viņš arī tagad nesēž rokas klēpī salicis. Viņa privātais uzņēmums AVIS iznomā celtniecības tehniku.