Aborigēnu valsts iedzīvotāji, kas cieš no Ventspils naftas termināla (VNT) ārvalstu īpašnieku neizdarības un ir spiesti ikdienā elpot smakas no eksotisku naftas produktu maisījumiem, nav pelnījuši dzīvot tīrā vidē, savukārt šo neizdarību īstenotāji tikmēr valsts t.s. sabiedriskajā televīzijā var mierīgi melot, ka iemesls šādai situācijai ir ļaunie spēki Ventspils pilsētas domes personā, kas tiem it kā neizsniedzot būvatļaujas.
Ventas Balss portāls nebūtu nekāds portāls, ja neierādītu vietu arī kādai mazai evērģēlībai. Piedāvāju lasītāju vērtējumam savu interaktīvo romānu Krišjāņa Valdemāra brilles! Jūs, protams, jautāsiet – kas ir interaktīvs romāns? Tas ir romāns, kura veidošanā ar saviem ieteikumiem un papildinājumiem piedalās visi lasītāji. Rakstīšanas procesā neesmu ticis tālāk par pirmo nodaļu, atlikušais romāns jāuzraksta mums visiem kopā! Par laimi, ventspilniekiem šajā jomā pieredze jau ir – lai atceramies Ilonas gurķu burku epopeju un citas foruma pērles.
Visi ieteikumi un ierosinājumi (saprāta robežās) tiks ņemti vērā. Noteikumi – romāna darbība notiek tikai un vienīgi Ventspilī un tajā piedalās ventspilnieki. Reāli vai izdomāti – laiks rādīs. Kā jau minēju, uzrakstīta ir tikai pirmā nodaļa. Kādas būs nākamās, lielā mērā atkarīgs no jums, cienījamie lasītāji!
Neliela saruna digitālajā vidē, izmantojot latviešu tautas pasakas motīvus, ar tiem, kuriem tēvi, mātes un vecvecāki vēl šai saulē jeb, ko darām, badinot pensionārus un veselības aprūpes sistēmu.
Vai kultūras pasākumu apmeklējums vairo bērna radošumu? Vai bērni, kuri jau no mazotnes tiek radināti klausīties mūziku, vērot mākslas izstādes, runāt par iespaidiem teātra izrādē, kļūst arī par vitāliem savas pieaugušo dzīves veidotājiem? Jautājums paliek atvērts, bet bērns ar “Kultūras somu” plecos noteikti daudz drošāk spēs šķērsot vecu priekšstatu robežas un radīt pateicīgu vidi jaunu ideju piepildījumam.
Kurš nav dzirdējis mīklaino frāzi Māksla pieder tautai? Tās kājas aug no 20.gs. sākuma revolucionārās Krievijas, bet gadsimtu gaitā kājas iesakņojušās tā, ka pat mūsdienās nereti jāsastopas ar šī postulāta realizāciju dzīvē. Ierastais skaidrojums ir aptuveni tāds - ja tautas masām kādas mākslas izpausmes nav saprotamas, tātad tās nav atbalstāmas vai arī - tās ir pat kaitīgas, naidīgas utt.
Mākslinieks ir riskanta profesija. Jo nereti profesionāls mākslinieks - tāds, kura darbus pa laikam kāds iegādājas un, kura radošo darbību atbalsta valsts dažādu fondu radītu konkursu veidolā, riskē palikt neēdis jeb nesaprasts. Starp pēdējām divām nepabeigtajām norisēm ir grūti izvēlēties, jo bieži tas nozīmē vienu un to pašu.
Kas ir mīlestība? Katrs cilvēks šo jēdzienu uztver atšķirīgi. Uz pasaules nav divu vienādu cilvēku un dvēseļu radinieku atrast ir grūti, taču, kam tas ir izdevies, tas patiešām ir laimīgs. No viņa staro vēl nebijis siltums, mūžīgs pavasara smaids un labs garastāvoklis priecē gan sevi pašu, gan apkārtējos. Lidojot mākoņos, viņš aizmirstas. Aizmirst tās nenozīmīgās, pelēcīgās domas, bet pret naidu atbild ar smaidu, tikai tāpēc, ka viņš mīl.
Ventas Balss portāls nebūtu nekāds portāls, ja neierādītu vietu arī kādai mazai evērģēlībai. Piedāvāju lasītāju vērtējumam savu interaktīvo romānu Krišjāņa Valdemāra brilles! Jūs, protams, jautāsiet – kas ir interaktīvs romāns? Tas ir romāns, kura veidošanā ar saviem ieteikumiem un papildinājumiem piedalās visi lasītāji. Rakstīšanas procesā neesmu ticis tālāk par pirmo nodaļu, atlikušais romāns jāuzraksta mums visiem kopā! Par laimi, ventspilniekiem šajā jomā pieredze jau ir – lai atceramies Ilonas gurķu burku epopeju un citas foruma pērles.
Visi ieteikumi un ierosinājumi (saprāta robežās) tiks ņemti vērā. Noteikumi – romāna darbība notiek tikai un vienīgi Ventspilī un tajā piedalās ventspilnieki. Reāli vai izdomāti – laiks rādīs. Kā jau minēju, uzrakstīta ir tikai pirmā nodaļa. Kādas būs nākamās, lielā mērā atkarīgs no jums, cienījamie lasītāji!
“Vai tu vari uzrakstīt par to, kā nokļuvi Ventspilī?” man kādu dienu pajautāja portāla saimnieki. Tipiski. Pieci gadi Ventspilī, bet pirmais, ar ko asociējies – neesi šejienietis. Un ko tur slēpt – integrācijas barjeras tiek rūpīgi būvētas kā no vienas, tā otras puses. Mans stāsts nebūt nav unikāls, jo mūsu – iebraucēju – šeit ir daudz. Reizēm šķiet, ka ar uguni jāmeklē pavisam īsts ventiņš, kurš pats savām acīm redzējis to, ko mēs vien nostāstos dzirdējuši – slēgto ostas promenādi, ķimikāliju apskādētos kokus Ventas krastā, kosmonauta galvu bērnu pilsētiņā un arī to bezbēdīgo romantiku, ko var redzēt “Kapteiņa Enriko pulkstenis” kadros.
Kad pavasaris jau sāk pieņemties spēkā, bet smagās iesnas un apkures rēķini drīz būs aizmirsušies, mēs varam paraudzīties uz ziemu kā estētisku vērtību. Turklāt šogad Ventspils pusē ziema patiešām bija, vajadzēja to tikai pamanīt, baudīt un iegrāmatot, atrodot īstos brīžus, kad būt klāt sniega mākoņiem, miglām un citiem brīnumiem, kurus daba ikvienam cilvēkam dāvā par brīvu. Vērā ņemams veikums šoziem izdevies fotogrāfam Mārim Grīvam, kura jauno izstādi “Ziemas Teiksmas KURZEME” martā varēs aplūkot Ventspils Galvenajā bibliotēkā.
Ventas Balss portāls nebūtu nekāds portāls, ja neierādītu vietu arī kādai mazai evērģēlībai. Piedāvāju lasītāju vērtējumam savu interaktīvo romānu Krišjāņa Valdemāra brilles! Jūs, protams, jautāsiet – kas ir interaktīvs romāns? Tas ir romāns, kura veidošanā ar saviem ieteikumiem un papildinājumiem piedalās visi lasītāji. Rakstīšanas procesā neesmu ticis tālāk par pirmo nodaļu, atlikušais romāns jāuzraksta mums visiem kopā! Par laimi, ventspilniekiem šajā jomā pieredze jau ir – lai atceramies Ilonas gurķu burku epopeju un citas foruma pērles.
Visi ieteikumi un ierosinājumi (saprāta robežās) tiks ņemti vērā. Noteikumi – romāna darbība notiek tikai un vienīgi Ventspilī un tajā piedalās ventspilnieki. Reāli vai izdomāti – laiks rādīs. Kā jau minēju, uzrakstīta ir tikai pirmā nodaļa. Kādas būs nākamās, lielā mērā atkarīgs no jums, cienījamie lasītāji!
Pirmais kaujas lauks, kurā veidojas politika un notiek nopietna karadarbība, mūsdienu pasaulē ir virtuālā vide. Mani vienmēr ir biedējusi doma – cik lielā mērā cīnītājiem savā aizrautībā rūp, vai kaujas laukā pēc tam spēs izaugt zāle. Vēsturisks piemērs ir Alūksnes cietoksnis Ziemeļu kara laikā – gāja no rokas rokā, līdz pēdējie iekarotāji nopostīja tā, ka neatmaksājās atjaunot. Stratēģiskā nozīme tikmēr pazuda, un atliek tikai lepoties ar drupām. Drupās, protams, ir savs skaistums, bet.
Beidzot tas ir noticis! Beidzot! Beidzot, atverot portālu ventasbalss.lv, mēs redzam mūsdienīgu un košu ziņu portālu ar vairākiem jauninājumiem, vienlaikus saglabājot savu iepriekšējo saturisko kvalitāti un šarmu, kas piemīt vienam no lielākajiem reģionālajiem portāliem Latvijā – ventasbalss.lv.
