Jaunais gads ir sācies ne tikai ar sniegu un apledojumu, bet arī ar dažādām izmaiņām likumos un noteikumos, kas ietekmē lielu daļu no mums. Piemēram, paviesojoties degvielas uzpildes stacijā, nācās samaksāt vairāk nekā pirms nedēļas, jo akcīzes nodokļa pieaugums atspoguļojas degvielas cenā.
Sākoties jaunam gadam, daudzi izvirza sev lielākus vai mazākus mērķus un sāk piepildīt sev svarīgas apņemšanās. Citi par šo fenomenu vīpsnā un norāda, ka Jaungada apņemšanās bieži izrādās tikpat nenoturīgas kā mūsu nepastāvīgās ziemas, kad sniegs te uzkrīt un te – tikpat ātri atkal noplok.
2025. gads ir klāt. Aizvadītais gads ļāvis katram no mums atskatīties uz visu, kas piedzīvots. Izvērtēt grūtības, kas stiprinājušas, un atcerēties priekus, kas iedvesmojuši. Iepriekšējais gads mums visiem kopā, Latvijas iedzīvotājiem, ir nesis gan veiksmes mirkļus, gan arī licis sastapties ar izaicinājumiem iekšpolitikā un ārpolitikā, atgādinot par to, ka pastāv vesela virkne dažādu problēmu, kam nepieciešami risinājumi.
Klajā nācis pēdējais šī gada Ventas Balss numurs. Laikrakstu ne velti sauc par sabiedrības dzīves spoguli, jo tas atspoguļo svarīgākos pilsētas, novada, reģiona un valsts notikumus. Paies simtiem gadu, nomainīsies daudzas ventspilnieku paaudzes, bet mūsu pilsētas nākamie iedzīvotāji, pāršķirstot Ventas Balss arhīva avīzi, uzzinās par to, kāds tad 2024. gads bija viņu priekštečiem.
Es neatceros, vai jebkad būtu ticējusi, ka Ziemassvētku vecītis ir īsts. Iespējams, agrākās atmiņas par to ir jau zudušas. Atceros drīzāk to, ka dažādos svētku eglīšu pasākumos varēja sastapt ne vienu vien vecīti.
Droši vien daudzi no mums no savas vai savu bērnu bērnības atceras lasīto pasaku par kaķi un peli, kas dzīvoja kopā kā vīrs un sieva un, kopīgi saimniekojot, izlēma uzkrāt podiņā taukus nebaltai dienai.
Tuvojas Ziemassvētki, dāvanu saņemšanas un dāvināšanas laiks. Kāds uz trako dāvināšanas tingeltangeli noraugās gaužām skeptiski, kļūstot par Ziemassvētku nīdēju jeb īstu Grinču, kam no vārda Ziemassvētki vien uzmetas zosāda, savukārt kādam citam svētki liek sirdij priekā gavilēt.
Konkurence ir laba lieta, īpaši preču vai pakalpojumu patērētājiem. Pircējiem ir izvēle, bet konkurējošie uzņēmumi spiesti vienmēr palikt tonusā, neatslābināties un negulēt uz lauriem. Tomēr konkurence ne vienmēr veicina attīstību un virzību uz priekšu. Tirgus neoperē ar morāles kategorijām. Izdzīvo un uzvar stiprākais.
Valsts svētku laikā aizskartu patriotisma jūtu sašutuma vētru izraisīja Vieglās valodas aģentūras paziņojums par nule uzsākto brāļu Kaudzīšu romāna Mērnieku laiki adaptācijas veidošanu vieglajā valodā. Sabiedrība šo ziņu uztvēra neviennozīmīgi.
Pagājušajā nedēļā ikviens tika aicināts apmeklēt semināru Vilim Rīdzeniekam – 140. Fotogrāfija – laikmeta lieciniece, kas notika Livonijas ordeņa pilī Ventspilī. Fotogrāfija, fotografēšana raisīja dažas pārdomas.
Nesen Ventas Balss rakstīja par Staldzenes stavkrastā nojauktajām buvēm, kuras bija nonākušas līdz tam slieksnim, kad pamazām brukošais stāvkrasts būtu pārstājis tās turēt. Kā teikts rakstā, mainoties ierastajai ainavai cilveki kļūst nostalģiski. Arī es, jo Staldzenē pagājušas daudzas manas bērnības vasaras, un šī vieta man vienmēr būs īpaša.
Profesijas izvēle droši vien ir viens no būtiskākajiem jautājumiem katra cilvēka dzīvē. Mūsdienās, protams, sen vairs nav tā, kā agrāk, kad vienreiz izmācījies augstskolā vai tehnikumā un tad visu atlikušo dzīvi varēji vienkārši strādāt.
Valsts svētku nedēļā Latvijā laikapstākļi nelutinās – turpināsies pelēcīgs rudens. Tas nekas – varam iedegt ne tikai sveces, lai radītu patīkamu un svētku noskaņu, bet gaismu varam iedegt arī savās sirdīs un domās.
Ir sācies novembris, kas mūsu platuma grādos atnāk ar pelēkiem rītiem, patumšiem vakariem, rudenīgām vētrām un zemākām gaisa temperatūrām. Kā reiz sacīja kāda laba paziņa – ar lidmašīnu atgriežoties no komandējuma Rietumeiropā, šķitis, it kā Latvija būtu zem tāda krietna pelēku mākoņu vāka.
Laikapstākļi pēdējās nedēļas mūs lutina, tādēļ pirmais apkures rēķins nesolās būt pārāk skarbs un maku, cerams, vien mazliet papluinīs. Kā drusku stiprāks vējš rudens pievakarē. Pilsētas iedzīvotājiem šajā sezonā nedaudz samazināts apkures tarifs, un ventspilnieki rudens vējiem parasti ir gatavi – pēc spējākiem pūtieniem ātri prot samobilizēties un jau rīta agrumā novākt lūzušos zarus.
Pēdējā laikā arvien plašāk izplatās, tā teikt, jauna kustība – kvadrobika. Izklausās jau diezgan normāli, liekas – kāds jauns sporta veids vai kaut kas ar kvadricikliem saistīts. Nē, mīļie! Tie ir cilvēki, visbiežāk bērni, kuri sevi identificē ar kādu zvēru. Viņi pārvietojas četrrāpus, ņaud, rej, mēdz ēst arī dzīvnieku pārtiku un nokārtoties tā, kā to dara mājas mīluļi.
Šonedēļ Ventspils Augstskolā norisinājās konference Ventspils paralēle VIII. Grāmata – laikmeta un kultūras liecība, kas veltīta latviešu grāmatniecības piecsimtgadei.
Nu jau kādu laiciņu likums paredz iespēju sekmīgākai iedzīvotāju iesaistei lēmumu pieņemšanā veidot kādas konkrētas teritorijas iedzīvotāju padomi. Tas nozīmē, ka noteiktā kārtībā ievēlētu pārstāvju kopums ar zināmu regularitāti sanāk kopā, lai apspriestu savā teritorijā aktuālo, un šajās sanāksmēs apspriestais reizē kalpo kā atgriezeniskā saite un atbalsts pašvaldībai.
«Vēsturiskā atmiņa savieno pagātni, tagadni un nākotni.» «Vēstures zināšanas palīdz izvairīties no kļūdām un negatīvas vēsturiskās pieredzes atkārtošanās nākotnē.» «Tie, kas neatceras pagātni, ir nolemti to atkārtot.» Šie ir dažādu cilvēku citāti.
Klāt rudens, un klāt arī laikrakstu un žurnālu abonēšanas laiks – 1. oktobrī ir iesācies jaunais abonēšanas periods 2025. gadam, kas turpināsies līdz pat decembra beigām. Vietējai avīzei, lai kur tā iznāktu, ir īpaša misija – tā ir vistuvāk savam lasītājam, tādējādi tai izdodas atspoguļot un izcelt to ikdienu, kas ir vissvarīgākā vietējam lasītājam.
