Laikraksta publikācija Budžeta prognoze rosina savilkt jostas rosinājusi spraigas diskusijas pilsētas interneta portālos. Ziņu uz sava asā zoba ar baudu likuši dažāda ranga kritiķi, paužot, piemēram, ka ne Gāliņciema bibliotēka, ne Piejūras brīvdabas muzeja jaunā ēka ventspilniekiem neesot vajadzīga, kempingu un pludmales akvaparku varot atdot apsaimniekot privātajiem u. tml.

Priecē, ka diskusijās, lai arī ar segvārdiem, iesaistījušies arī situācijas objektīvāki pārzinātāji, ļaujot tēmai izskanēt daudzpusīgāk. Diemžēl ierastie anonimitātes darvas pilieni – personīgie apvainojumi citādi domājošajiem – arī šoreiz ir klātesoši.

Spilgtā atmiņā kādreizējās Ventspils bibliotēkas direktores Margaritas Marcinkevičas teiktais, ka pēc vērienīgās pārbūves un iekšējo procesu modernizācijas mūsu Galvenā bibliotēka pirms divdesmit gadiem bija ceļa rādītājs publisko bibliotēku procesiem valstī: «Kad kādam bija šaubas par Nacionālo bibliotēku, es vienmēr teicu, ka vajadzētu tos skeptiķus Rīgas autobusos vest uz Ventspili paskatīties uz mazajiem Nacionālās bibliotēkas prototipiem. [..] Sākotnēji Pārventā bija paredzēta maza rekonstrukcija, bet Galvenās bibliotēkas panākumi arī Ventspilī bija lūzuma punkts un pierādījums bibliotēku lomai.» Sabiedrības rezonanses bezkaislīgā mēraukla – apmeklētāju statistikas dati – arī Gāliņciema bibliotēkas gadījumā apstiprina, ka cilvēkiem tā ir vajadzīga, aizvadītajā gadā to apmeklējuši 18 tūkstoši ventspilnieku. Tomēr interneta sarunās cilvēku emocijas un personīgais skata leņķis ņem virsroku. «Gāliņciema bibliotēkā gan neesmu bijusi, jo neredzu vajadzību, bet centrā un Pārventā eju gan pēc grāmatām, gan uz pasākumiem,» raksta viena no ziņu portāla ventasbalss.lv apmeklētājām un turpina: «Nav tā, ka tās bibliotēkas būtu pārslogotas, lai vajadzētu vēl vienu. Ja nemaldos, Galvenajā bibliotēkā arī var iekļūt ar ratiņkrēsliem. Cilvēki no Gāliņciema netiek uz centru? Nesmīdiniet. Gāliņciems vispār tagad ir turīgo cilvēku guļamrajons, kuri no mājas ar kājām reti kad iziet.» Cita sarunas dalībniece viņai skaidro: «Tā nav tikai bibliotēka, tas ir sabiedriskais centrs, kas ir pārņēmis arī Neredzīgo biedrības un atbalsta funkcijas, kuri arī līdz šim ir pulcējušies Gāliņciemā. Bet jums liekas, ka tā ir lieka, jo jūs neesat tur bijusi, jo jums nav pa ceļam...»

Kā norāda Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, jostu savilkšanu primāri ietekmē situācija valsts budžetā, kur pašvaldībām iedalīts būtiski mazāk naudas. Ja Kariņam savulaik naudas nebūtu bijis tik daudz, kā vēl nekad; ja pie varas nebūtu bijuši mūsu ostas reformētāji no Konservatīvās partijas; ja miera pasaulē būtu vairāk... tad mums šobrīd nebūtu tās pieredzes, kas ir. Dziļi ticu, ka Ventspilj un ventspilniekiem arī šie skarbie vēji būs pa spēkam.

Komentāri (0)

  • -2
    Viktors + 27.01.2024, 09:03:58

    Konservatīvo partiju gan lieciet mierā!
    Bordāns savulaik bija vienīgais,kas uzstājās pret tādiem lembergiem un to līdzskrējējiem!

  • -1
    Virsliga 30.01.2024, 08:54:04

    Būtu jau nu korekti izlasīt komentāru līdz galam. Nevis personīgais skatu leņķis ņem virsroku, bet gan skats no malas, ka šo sabiedrisko centru mums ir vairāk nekā mēs varam atļauties. Katrā jaunā objektā būs apmeklētāju skaita pieaugums, tas nav nekāds rādītājs. Būtu arī vispār lieliski sabūvēt sabiedriskos centrus deviņstāvu rajonā, Ostgalā, Kustes rajonā. Tikai vajag blakus nolikt arī izmaksas ne tikai būvniecībai, bet arī uzturēšanai. Savukārt turpinot jūsu pēdējo rindkopu - ja Ventspils saimnieki būtu rīkojušies saimnieciskāk... tad mums šobrīd nebūtu tās pieredzes, kas ir.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: