«Vienā valodā raud visi ļaudis, Vienā valodā, valodā tie smej,» – droši vien teju katrs būs dzirdējis šīs moldāvu dzejnieka Grigores Vieru dzejas rindas leģendārās rokgrupas Līvi izpildījumā. Valoda cilvēku pavada kopš dzimšanas – pat ja neko nesaprotam, tā mūs ieskauj, jo mūs uzrunā mamma, tētis, vecvecāki, brāļi, māsas un citi līdzcilvēki. Pamazām to intuitīvi apgūstam, līdz pienāk brīdis, kad to, ko mēģinām pateikt, sāk saprast arī citi.
Palīdzība tiem, kas palīdz
Ventspilī viesojās kapelāns no Ļvivas Tarass Salo. Kapelāna pienākumus viņš pilda ne formāli, bet sirds aicinājuma dēļ. Ikdienā Tarass ir vecākais...
Nauda pazūd vienā zvanā
Nesen Valsts policija izplatīja ziņu, ka reģistrēti vairāki gadījumi, kad krāpnieki, uzdodoties par policijas vai bankas darbiniekiem, ar viltu izkrāpj...
Kārtīgi jāsaņemas
Tā nu ir sanācis, ka Latvijas dzimšanas dienu šogad sagaidām samērā nokaitētā gaisotnē, kad, pateicoties nesenajiem notikumiem Saeimā, par ko esam jau...
Esi redzams – esi drošībā
Rīti un vakari kļuvuši krietni tumšāki – rudens ievieš savas korekcijas, kuras nevajadzētu palaist garām nepamanītas. Atkal kļūst aktuāla atstarotāju...
Kad darbs dedzina
Nereti dzirdu sakām, ka šodien tik bieži runā par izdegšanu, ka tā kļūst par modes vārdu, aiz kura var paslēpt savu neizdarību, slinkumu, nespēku vai...










