Žurnālista galvenais darba instruments ir informācija. Lai informētu par sabiedrībā notiekošo, svarīgiem notikumiem un cilvēkiem, kuru stāsts lasītājiem varētu šķist interesants, mēs sekojam dažādām norisēm, caurskatām kalendārus, iestāžu, uzņēmumu un sabiedrībā zināmu cilvēku publicēto saturu tīmekļa vietnēs un sociālo tīklu kontos.
Nepaiet ne diena, kad varam dzirdēt, redzēt un reizēm pat just, ka kādam ir vajadzīga palīdzība. Vai tas ir cilvēks vai dzīvnieks, tam īsti nav nozīmes. Nozīme ir tajā, kā mēs uz to reaģējam – palīdzam vai paejam garām, jo tas īsti mūs neskar.
Pagājušajā nedēļā piedzīvojām teju visus gadalaikus – ja nedēļas sākumā pēkšņi attapāmies ziemā, tad nedēļas nogalē jau atkal varējām baudīt itin pavasarīgus, pat vasarīgus laikapstākļus, kas tā vien mudināja doties laukā. Brīvdabā. Nedēļas nogalē daudzi ventspilnieki izmantoja iespēju apskatīt Piejūras brīvdabas muzeja jauno ēku un ekspozīciju.
Mūsdienās sastapt Ventspils ielās tūristus vai centrālajā pludmalē dzirdēt kaimiņu lietuviešu valodu šķiet pašsaprotami, jo ir jau pierasts. Bet vai tā ir bijis vienmēr? Bērnībā, dzīvojot kaimiņpilsētā, protams, Ventspilī bija būts, bet ne jau ekskursijas nolūkos – apmeklējuma iemesls parasti bija došanās pie ārsta vai tuvinieka apciemošana slimnīcā.
Neparastas emocijas nesen nācās piedzīvot kādā nopietnā pasākumā, kurā runāja par enerģētisko drošību un Latvijas reģionu uzplaukumu. To visu iedzīvotājiem sola vēja parki, kurus plāno būvēt Ventspils apkārtnē – gan jūrā, gan uz sauszemes. Biznesa forums ar šādu dienaskārtību pagājušajā nedēļā norisinājās Ventspilī.
Pateicoties ventspilnieku acīgumam un vēlmei nebūt vienaldzīgiem pret to, kas notiek apkārtējā dzīvē, Ventas Balss rīcībā nonāca informācija par cilvēkiem, kuriem patīk ārdīt, izjaukt lietu ierasto kārtību un dzīvot dzīvi pēc saviem iekšējiem noteikumiem, ignorējot tos vispārpieņemtos noteikumus, kas mūsu ikdienu padara sakārtotu, patīkamu un vairāk prognozējamu.
Nesen savā Facebook profilā pamanīju neticamu informāciju – izrādās, es esmu studējis RTU. Neticami, jo šo mācību iestādi nekad neesmu apmeklējis. Nē, pie vainas nebija hakeri un mans profils nebija uzlauzts. Gluži vienkārši mana augstskola – Liepājas Universitāte – martā kļuvusi par RTU struktūrvienību: RTU Liepājas akadēmiju.
Beidzot valdībā ir atrasts precīzs apzīmējums ostu pārvaldības reformai. Savas vizītes laikā Ventspilī satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzina: to, kas tagad notiek ostu pārvaldībā, ir grūti nosaukt par reformu. Ministrs tam atrada precīzāku apzīmējumu – haoss.
Kultūrtelpā Tintnīca tika godalgoti pirmās Latvijas mediju valodas balvas ieguvēji. Latvijas mediju valodas balvu rīko Valsts valodas centrs un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Šogad akcijā piedalījās 76 dalībnieki.
Pagājušā gada izskaņā saņēmos spert vairākus drosmīgus soļus. Viens no tiem – pieteicos vāciešu organizētai starptautiskai žurnālistu apmaiņas programmai.
Teātra nams Jūras vārti ir izziņojis savu 15. jubilejas koncertu šī gada maijā, koncertprogrammā solot parādīt to dažādību, ko šo gadu laikā uz Jūras vārtu skatuves rādījuši mākslinieki.
Publiskās komunikācijas lomu mūsdienās nedrīkst novērtēt par zemu. Komunicējot godīgi, atklāti un ar cieņu vienam pret otru, pat cilvēkiem ar dažādām interesēm un uzskatiem ir iespēja satuvināties, labāk saprast vienam otru, tādējādi mazinot spriedzi un konfliktu riskus.
Katru gadu ir tā viena diena, kad pirmoreiz iesmaržojas pavasaris. Tie vēl nav ziedi, pat ne pumpuri. Tā ir atkūstoša, saules pamazām apžāvēta zeme, dūmi no pērno lapu ugunskuriem. Tā ir cerība, ka viss būs.
Šobrīd teju visi uzņēmumi meklē veidus, kā saimniekot taupīgāk, iespējami saglabājot savu darbinieku un klientu labsajūtu. Taču izskatās, ka valsts akciju sabiedrības Latvijas Pasts plānam būtiski samazināt pasta nodaļu skaitu, kuru gada sākumā apturēja Satiksmes ministrija, tiek mākslīgi kuplināts atbalstītāju pulks.
Nekādas attīstības šogad nebūs! Kaut jau spētu izdzīvot un izpildīt pašvaldībām uzliktās saistības pret iedzīvotājiem. Ar šādu vai līdzīgu saukli šogad budžetu pieņēmušas daudzas lielo pilsētu un novadu teritoriju pašvaldības.
7. februārī Valmieras Drāmas teātris uz Jūras vārtiem bija atvedis izrādi Cilvēkam vajag suni, kas veidota pēc Regīnas Ezeras stāstu un noveļu krājuma motīviem. Grāmata izdota pirms gandrīz 50 gadiem un vēl aizvien atrodama skolu programmā.
Par informācijas tehnoloģijām nākas runāt un rakstīt laikrakstā arvien biežāk. Turklāt ne tikai pozitīvā kontekstā, bet diemžēl arī negatīvā. Informācijas tehnoloģijas (IT) ievērojami atvieglo un vienkāršo iedzīvotāju ikdienas manipulācijas, veicot maksājumus, naudas pārskaitīšanu, īstenojot komunikāciju ar valsts un pašvaldību iestādēm, dažādu preču iegādi, kā arī vienkārši saskarsmi ar tuviniekiem un draugiem.
Tehnoloģijām nemitīgi attīstoties, mainās arī mūsu dzīve. Ja pirms gadiem 20 saskaņā ar statistikas datiem tikai 13% Kurzemes mājsaimniecību bija pieejams internets mājās, tad tagad situācija ir krietni mainījusies – internetu mājās lieto jau 94% Kurzemes ģimeņu. Arī cilvēki gados cenšas iemanīties jauno tehnoloģiju lietošanā.
Laikraksta publikācija Budžeta prognoze rosina savilkt jostas rosinājusi spraigas diskusijas pilsētas interneta portālos. Ziņu uz sava asā zoba ar baudu likuši dažāda ranga kritiķi, paužot, piemēram, ka ne Gāliņciema bibliotēka, ne Piejūras brīvdabas muzeja jaunā ēka ventspilniekiem neesot vajadzīga, kempingu un pludmales akvaparku varot atdot apsaimniekot privātajiem u. tml.
Šajās dienās visā Latvijā atkal liesmo barikāžu atmiņu ugunskuri, atgādinot, ka pirms 33 gadiem mums izdevās nosargāt Latvijas toreiz vēl tik trauslo, nupat atgūto brīvību. Visiem kopā, plecu pie pleca barikādēs Rīgā, vai ar satrauktu sirdi sekojot līdzi izšķirošo janvāra dienu notikumiem televīzijā. Pārspēkam liekot pretī tautas garaspēku, Latvijas brīvību izdevās atgūt un nosargāt.
