Pateicoties ventspilnieku acīgumam un vēlmei nebūt vienaldzīgiem pret to, kas notiek apkārtējā dzīvē, Ventas Balss rīcībā nonāca informācija par cilvēkiem, kuriem patīk ārdīt, izjaukt lietu ierasto kārtību un dzīvot dzīvi pēc saviem iekšējiem noteikumiem, ignorējot tos vispārpieņemtos noteikumus, kas mūsu ikdienu padara sakārtotu, patīkamu un vairāk prognozējamu.
Nesen savā Facebook profilā pamanīju neticamu informāciju – izrādās, es esmu studējis RTU. Neticami, jo šo mācību iestādi nekad neesmu apmeklējis. Nē, pie vainas nebija hakeri un mans profils nebija uzlauzts. Gluži vienkārši mana augstskola – Liepājas Universitāte – martā kļuvusi par RTU struktūrvienību: RTU Liepājas akadēmiju.
Beidzot valdībā ir atrasts precīzs apzīmējums ostu pārvaldības reformai. Savas vizītes laikā Ventspilī satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzina: to, kas tagad notiek ostu pārvaldībā, ir grūti nosaukt par reformu. Ministrs tam atrada precīzāku apzīmējumu – haoss.
Kultūrtelpā Tintnīca tika godalgoti pirmās Latvijas mediju valodas balvas ieguvēji. Latvijas mediju valodas balvu rīko Valsts valodas centrs un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Šogad akcijā piedalījās 76 dalībnieki.
Pagājušā gada izskaņā saņēmos spert vairākus drosmīgus soļus. Viens no tiem – pieteicos vāciešu organizētai starptautiskai žurnālistu apmaiņas programmai.
Teātra nams Jūras vārti ir izziņojis savu 15. jubilejas koncertu šī gada maijā, koncertprogrammā solot parādīt to dažādību, ko šo gadu laikā uz Jūras vārtu skatuves rādījuši mākslinieki.
Publiskās komunikācijas lomu mūsdienās nedrīkst novērtēt par zemu. Komunicējot godīgi, atklāti un ar cieņu vienam pret otru, pat cilvēkiem ar dažādām interesēm un uzskatiem ir iespēja satuvināties, labāk saprast vienam otru, tādējādi mazinot spriedzi un konfliktu riskus.
Katru gadu ir tā viena diena, kad pirmoreiz iesmaržojas pavasaris. Tie vēl nav ziedi, pat ne pumpuri. Tā ir atkūstoša, saules pamazām apžāvēta zeme, dūmi no pērno lapu ugunskuriem. Tā ir cerība, ka viss būs.
Šobrīd teju visi uzņēmumi meklē veidus, kā saimniekot taupīgāk, iespējami saglabājot savu darbinieku un klientu labsajūtu. Taču izskatās, ka valsts akciju sabiedrības Latvijas Pasts plānam būtiski samazināt pasta nodaļu skaitu, kuru gada sākumā apturēja Satiksmes ministrija, tiek mākslīgi kuplināts atbalstītāju pulks.
Nekādas attīstības šogad nebūs! Kaut jau spētu izdzīvot un izpildīt pašvaldībām uzliktās saistības pret iedzīvotājiem. Ar šādu vai līdzīgu saukli šogad budžetu pieņēmušas daudzas lielo pilsētu un novadu teritoriju pašvaldības.
7. februārī Valmieras Drāmas teātris uz Jūras vārtiem bija atvedis izrādi Cilvēkam vajag suni, kas veidota pēc Regīnas Ezeras stāstu un noveļu krājuma motīviem. Grāmata izdota pirms gandrīz 50 gadiem un vēl aizvien atrodama skolu programmā.
Par informācijas tehnoloģijām nākas runāt un rakstīt laikrakstā arvien biežāk. Turklāt ne tikai pozitīvā kontekstā, bet diemžēl arī negatīvā. Informācijas tehnoloģijas (IT) ievērojami atvieglo un vienkāršo iedzīvotāju ikdienas manipulācijas, veicot maksājumus, naudas pārskaitīšanu, īstenojot komunikāciju ar valsts un pašvaldību iestādēm, dažādu preču iegādi, kā arī vienkārši saskarsmi ar tuviniekiem un draugiem.
Tehnoloģijām nemitīgi attīstoties, mainās arī mūsu dzīve. Ja pirms gadiem 20 saskaņā ar statistikas datiem tikai 13% Kurzemes mājsaimniecību bija pieejams internets mājās, tad tagad situācija ir krietni mainījusies – internetu mājās lieto jau 94% Kurzemes ģimeņu. Arī cilvēki gados cenšas iemanīties jauno tehnoloģiju lietošanā.
Laikraksta publikācija Budžeta prognoze rosina savilkt jostas rosinājusi spraigas diskusijas pilsētas interneta portālos. Ziņu uz sava asā zoba ar baudu likuši dažāda ranga kritiķi, paužot, piemēram, ka ne Gāliņciema bibliotēka, ne Piejūras brīvdabas muzeja jaunā ēka ventspilniekiem neesot vajadzīga, kempingu un pludmales akvaparku varot atdot apsaimniekot privātajiem u. tml.
Šajās dienās visā Latvijā atkal liesmo barikāžu atmiņu ugunskuri, atgādinot, ka pirms 33 gadiem mums izdevās nosargāt Latvijas toreiz vēl tik trauslo, nupat atgūto brīvību. Visiem kopā, plecu pie pleca barikādēs Rīgā, vai ar satrauktu sirdi sekojot līdzi izšķirošo janvāra dienu notikumiem televīzijā. Pārspēkam liekot pretī tautas garaspēku, Latvijas brīvību izdevās atgūt un nosargāt.
Maz pamazām jaunais gads uzņem savus apgriezienus. Ziemas spelgonis, aukstums, ar kuru šobrīd nākas sadzīvot, arvien uzstāda rekordus, kādus Latvija nav piedzīvojusi jau krietnu laiku.
Jaunā gada vēlējumi sabiruši dvēselē kā mirdzoši kristāliņi. Šogad, iespējams, biežāk kā citas reizes esam vēlējuši viens otram mieru. Redzam, ka tik atpazīstamo simbolu – balto dūju ar olīvzaru knābī – gaida ierodamies daudzviet pasaulē.
Kāds paliks atmiņā aizejošais 2023. gads? Vienas atbildes uz šo jautājumu nav un nevar būt. Katram cilvēkam tas ir bijis savs un neatkārtojams. Ziemassvētku un Jaunā gada gaidīšanas laiks tradicionāli vedina izvērtēt aizvadīto gadu, sasniegumus un neveiksmes.
Gads ir balts no abiem galiem un pa vidu zaļš! Rakstot šo viedokli, man pa logu paveras skats ar zaļu zāli. Mūsu gads ir zaļganbalts vairākas reizes gadā, un tas liek brīžiem acis izplest brīnumā. Vakarā aizej gulēt ziemā, bet no rīta jau ir pavasaris decembrī. Es vēl ceru uz baltiem un gaišiem Ziemassvētkiem, jo šim laikam baltais, mīkstais sniegs ļoti piestāv. Liekas, ka tad pat vismazākā svecīte deg ar vissiltāko liesmu.
Šogad pirmssvētku laikā vakaros pilsētas ielās, šķiet, ir manāms vairāk ļaužu nekā agrāk. Ar šādu novērojumu pēdējā laikā sarunās ar kolēģiem esam dalījušies vairākkārt. Esam centušies arī saskatīt, kas šogad ir citādi – kas šogad īpašāk cilvēkus ziemas vakaros mudina doties laukā.
