Pēdējā laikā arvien plašāk izplatās, tā teikt, jauna kustība – kvadrobika. Izklausās jau diezgan normāli, liekas – kāds jauns sporta veids vai kaut kas ar kvadricikliem saistīts. Nē, mīļie! Tie ir cilvēki, visbiežāk bērni, kuri sevi identificē ar kādu zvēru. Viņi pārvietojas četrrāpus, ņaud, rej, mēdz ēst arī dzīvnieku pārtiku un nokārtoties tā, kā to dara mājas mīluļi.
Šonedēļ Ventspils Augstskolā norisinājās konference Ventspils paralēle VIII. Grāmata – laikmeta un kultūras liecība, kas veltīta latviešu grāmatniecības piecsimtgadei.
Nu jau kādu laiciņu likums paredz iespēju sekmīgākai iedzīvotāju iesaistei lēmumu pieņemšanā veidot kādas konkrētas teritorijas iedzīvotāju padomi. Tas nozīmē, ka noteiktā kārtībā ievēlētu pārstāvju kopums ar zināmu regularitāti sanāk kopā, lai apspriestu savā teritorijā aktuālo, un šajās sanāksmēs apspriestais reizē kalpo kā atgriezeniskā saite un atbalsts pašvaldībai.
«Vēsturiskā atmiņa savieno pagātni, tagadni un nākotni.» «Vēstures zināšanas palīdz izvairīties no kļūdām un negatīvas vēsturiskās pieredzes atkārtošanās nākotnē.» «Tie, kas neatceras pagātni, ir nolemti to atkārtot.» Šie ir dažādu cilvēku citāti.
Klāt rudens, un klāt arī laikrakstu un žurnālu abonēšanas laiks – 1. oktobrī ir iesācies jaunais abonēšanas periods 2025. gadam, kas turpināsies līdz pat decembra beigām. Vietējai avīzei, lai kur tā iznāktu, ir īpaša misija – tā ir vistuvāk savam lasītājam, tādējādi tai izdodas atspoguļot un izcelt to ikdienu, kas ir vissvarīgākā vietējam lasītājam.
Apmēram gadu manos darba pienākumos ietilpst sekošana līdzi tam, kas notiek Ventspils novadā, lai varētu par aktuālo vēstīt Ventas Balss lappusēs. Tas nozīmē pilnīgi visu domes sēžu noklausīšanos platformā YouTube, kur tās publiski pieejamas ikvienam, jo to paredz likums.
«Kad kaut kas ir īsts, tas ilgst mūžīgi.» Tāds paraksts bija lasāms pie kāda feisbukā publicēta sirmgalvju laulāta pāra foto, kam blakus redzama arī viņu jaunības dienu fotogrāfija. Pie abiem foto daudz patīk atzīmju un atzinīgu komentāru par ilgo laulību.
Latvijas sabiedrību pamatīgi sašūpojusi Finanšu ministrijas vēlme ķerties klāt ikviena uzkrātajam 2. pensiju līmenim, no tā 1% novirzot pensiju 1. līmenī, jo šāda manipulācija nepieciešama, lai lāpītu pamatbudžeta iztrūkumu, kompensētu nodokļu izmaiņas, kuru dēļ strādājošie saņems vairāk.
Septembris dāsni dāvā vienu zeltainu, saules pielietu dienu pēc otras. Katrs rīts liek priecāties, ka salnas vēl nenāk kost dāliju galvas, vien viegls, rudenīgs dzestrums apklāj zālē gulošos ābolus ar biezu rasas kārtu. Vakari ietinas miglā. Rudenim piestāv mazliet sentimenta.
Aizvadītās brīvdienas pagāja rudenīgās noskaņās – daudz pelēkuma, daudz slapjuma. Taču aktīvākos šie laikapstākļi nenobiedēja un nelika pavadīt laiku mājās pie siltas tējas krūzes.
Mūsdienās cilvēka ikdiena ir gana strauja. Darbi, ģimene, bērni, mājas rūpes, vizītes pie ārstiem, radu un draugu apciemojumi, pa kādam hobijam – tā mēs dienu no dienas riņķojam savās gaitās, cenšoties visu vajadzīgo paspēt.
Septembris – Dzejas dienu laiks, kad dzeju rakstošie aktīvāk nekā citkārt dodas pie saviem lasītājiem un klausītājiem, apciemo skolas, bibliotēkas, kultūras namus. Dzeja skan ielās, skvēros, laukumos un uz peroniem. Nupat Ventspils dzejnieki atgriezušies no Kurzemes Dzejas dienām Kuldīgā, kur sasmēlušies idejas, iedvesmu un klausītāju mīlestību.
Tagad, kad tikko sācies jaunais mācību gads, pat tad, ja jūs pats nemācaties nevienā no skolām vai augstskolām, līdz jums vienalga var nonākt kāds uzdevums no citiem, kuri ir uzsākuši mācības.
Vasara pietuvojusies savai izskaņai, un līdz ar to noslēdzas arī sezonas darbi. Uz laiku tajos nodarbinātie steidz iegūt bezdarbnieku statusu un ķerties pie pastāvīga peļņas avota meklēšanas. Kāds ir gatavs pārkvalificēties vai pilnveidot esošās prasmes. Starp bezdarbniekiem, ar kuriem sazinājās Ventas Balss, dominē tie, kuri bija nodarbināti privātajā sektorā.
Rudens tepat jau pie durvīm. Bioloģisko produktu audzētāja Tatjana Urča saka, ka viņas dzīvi ietekmē gadalaiki: ja vasarā viņa jūtas enerģijas piepildīta un darboties varoša, tad rudens, kas atnāk ar dzērvju klaigām, liek viņai piebremzēt un apstāties. Arī man šķiet, ka vasara ir īpašs laiks.
Pieļauju, ka tas, kāpēc skolās un bērnudārzos īpaša uzmanība jāpievērš produktu izcelsmei un kvalitātei, nav īpaši jāpierāda. Liels bija mans pārsteigums apmēram pirms septiņiem gadiem, laikā, kad mani bērni uzsāka bērnudārza un skolas gaitas, uzzinot, ka saskaņā ar iepirkuma konkursa noteikumiem izglītības iestāžu virtuvēs drīkst būt tikai pēc īpašas tehnoloģijas karsēts piens ar garāku derīguma termiņu.
Kā zināms, vasara ir atvaļinājumu laiks, un viens no veidiem, kā brīvās dienas izbaudīt, ir kaut kur aizceļot. Kad mūsu platuma grādos ir gana silts, nav lielas jēgas braukt uz karstākiem reģioniem, tāpēc mūsu ģimenē ierasts vasaras atvaļinājumā doties ceļojumā ar auto kaut kur ne pārāk tālu.
Atceros, ka pirms dažiem gadiem, pētot, kur varētu doties baudīt mājas kafejnīcu piedāvājumu, secināju, ka tuvākais punkts, kur būtu interesanti doties, ir Alsunga, jo toreiz Ventspils novadā piedāvājuma tikpat kā nebija nekāda. Taču šogad – kā jau to mūsu lasītāji būs pamanījuši arī no Ventas Balss rakstiem – piedāvājums ir ļoti bagātīgs un interesants.
Nesen ventspilniekus satrauca ziņa, ka pilsētā aktivizējies kāds sirmgalvis ar klīnisku diagnozi, kurš vajā meitenes un jaunas sievietes. Redakcija izpētīja vienu tādu gadījumu, kurā bija iesaistīta nepilngadīga meitene. Tam sekoja raksts laikrakstā. Žurnālistu izmeklējuma galvenais secinājums – vīrietis klīniskās diagnozes dēļ ir praktiski neaizskarams. Kaut gan pret viņu esot uzsākts kriminālprocess vēl pagājušajā gadā. Un tomēr varmāka staigā brīvībā, un uz signāliem par uzmākšanos policija plāta rokas: nekādu noziegumu viņš nav izdarījis, nav par ko viņu aizturēt.
Ikviens, kas sekoja līdzi olimpiskajām spēlēm Parīzē, zina par mūsu 3x3 basketbola puišu – Naura Mieža, Kārļa Paula Lasmaņa, Franča Lāča, Zigmāra Raimo – piedzīvoto sāpīgo zaudējumu, kad pēc septiņām izcīnītām uzvarām pēdējās divās izšķirošajās spēlēs par medaļām nācās piekāpties saviem sāncenšiem – vispirms frančiem cīņā par zeltu, pēc tam mūsu kaimiņiem lietuviešiem cīņā par bronzu, tādējādi paliekot ceturtajā vietā.
