Aizvadītajā nedēļā mūspusē notika kārtējās vēja parka attīstības ieceres publiskā apspriede – šoreiz par vēja parku ar līdz 60 turbīnām nelielajā Ziru pagastā. Sapulce ievilkās krietnas divarpus stundas, un, kā jau varēja sagaidīt, tajā izskanēja ļoti daudz jautājumu un komentāru, kas, protams, nebija iecerei par labu.
Nesen, norēķinoties par preci internetveikalā, piedzīvoju mulsuma brīdi, un, atzīmējot Vispasaules drošāka interneta dienu, padalīšos pieredzē. Mazums, varbūt kādam tas ļaus līdzīgā situācijā neapjukt un saglabāt kādu no vērtīgajām nervu šūnām.
Čūskas gads sācies ar traģiskiem notikumiem. Uz ceļiem nepilna mēneša laikā satiksmes negadījumos gājuši bojā ap 20 cilvēkiem, tostarp ventspilnieki. Latgalē – ārkārtas gadījums, kas prasīja nepilnus divus gadu veca bērniņa dzīvību.
Nesen internetā lasīju, ka Budapeštas Lorānda Ētveša universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka rūpēšanās par mājoklī turēto suni vairumam saimnieku kļūst par daudz lielāku slogu, nekā līdz šim uzskatīts.
Kad pasaulē ienāk mazs bērniņš, sākas viņa dzīves gājums, kurā viss pamazām jāiepazīst un jāapgūst. Sākotnēji tās ir pamatlietas – apzināties savu ķermeni, sākt rāpot, sēdēt, staigāt, iepazīt dažādus ēdienus, apgūt telpas, mājas tuvējo apkārtni, iepazīt citus cilvēkus un to, kā ar viņiem mijiedarboties.
Latvijā tērēs 21 miljonu eiro izglītības kvalitātes vērtēšanā, tikmēr Zviedrijā iegulda 104 miljonus eiro, lai skolās atgrieztos pie mācību līdzekļiem papīra formātā, jo savulaik šajā Skandināvijas valstī notikusī pāreja uz mācību līdzekļu digitālo versiju izmantošanu datoros un planšetdatoros pēc gadiem ir atzīta par pārsteidzīgu.
Pērn politiķi pensionārus iepriecināja ar solījumu no šā gada 1. janvāra paaugstināt pensiju neapliekamo minimumu līdz 1000 eiro iepriekšējo 500 eiro vietā. Daudzi pensionāri jau sajutās kā bagātnieki! Iedomājieties: vairāk nekā puse no pērn piešķirtajām pensijām nepārsniedz 500 eiro, bet 88% pensiju nepārsniedz 1000 eiro mēnesī.
Rakstot par to, kādas izmaiņas pensiju saņēmējus gaida šogad, nedaudz atskatījāmies arī uz pagājušo – 2024. – gadu, kurā Latvijas iedzīvotāji no medijiem uzzināja šokējošo faktu, ka lielākā vecuma pensija valstī ir 43 000 eiro, un ne jau gadā, bet mēnesī.
Šodien zemes klēpī tiek guldīta diriģente Anitra Niedre, rīt – meitene ar eņģeļa balsi Ketrina Raena Kušnere. Pēc traģiskās autoavārijas slimnīcā turpina ārstēties vairāki cietušie, divi – jauna meitene un sirms šoferis – cīnās par dzīvību. Tikmēr publika interneta forumos un soctīklu komentāros prasa vēl vairāk asiņu. Šofera ģimenei izteikti draudi.
Jaunais gads ir sācies ne tikai ar sniegu un apledojumu, bet arī ar dažādām izmaiņām likumos un noteikumos, kas ietekmē lielu daļu no mums. Piemēram, paviesojoties degvielas uzpildes stacijā, nācās samaksāt vairāk nekā pirms nedēļas, jo akcīzes nodokļa pieaugums atspoguļojas degvielas cenā.
Sākoties jaunam gadam, daudzi izvirza sev lielākus vai mazākus mērķus un sāk piepildīt sev svarīgas apņemšanās. Citi par šo fenomenu vīpsnā un norāda, ka Jaungada apņemšanās bieži izrādās tikpat nenoturīgas kā mūsu nepastāvīgās ziemas, kad sniegs te uzkrīt un te – tikpat ātri atkal noplok.
2025. gads ir klāt. Aizvadītais gads ļāvis katram no mums atskatīties uz visu, kas piedzīvots. Izvērtēt grūtības, kas stiprinājušas, un atcerēties priekus, kas iedvesmojuši. Iepriekšējais gads mums visiem kopā, Latvijas iedzīvotājiem, ir nesis gan veiksmes mirkļus, gan arī licis sastapties ar izaicinājumiem iekšpolitikā un ārpolitikā, atgādinot par to, ka pastāv vesela virkne dažādu problēmu, kam nepieciešami risinājumi.
Klajā nācis pēdējais šī gada Ventas Balss numurs. Laikrakstu ne velti sauc par sabiedrības dzīves spoguli, jo tas atspoguļo svarīgākos pilsētas, novada, reģiona un valsts notikumus. Paies simtiem gadu, nomainīsies daudzas ventspilnieku paaudzes, bet mūsu pilsētas nākamie iedzīvotāji, pāršķirstot Ventas Balss arhīva avīzi, uzzinās par to, kāds tad 2024. gads bija viņu priekštečiem.
Es neatceros, vai jebkad būtu ticējusi, ka Ziemassvētku vecītis ir īsts. Iespējams, agrākās atmiņas par to ir jau zudušas. Atceros drīzāk to, ka dažādos svētku eglīšu pasākumos varēja sastapt ne vienu vien vecīti.
Droši vien daudzi no mums no savas vai savu bērnu bērnības atceras lasīto pasaku par kaķi un peli, kas dzīvoja kopā kā vīrs un sieva un, kopīgi saimniekojot, izlēma uzkrāt podiņā taukus nebaltai dienai.
Tuvojas Ziemassvētki, dāvanu saņemšanas un dāvināšanas laiks. Kāds uz trako dāvināšanas tingeltangeli noraugās gaužām skeptiski, kļūstot par Ziemassvētku nīdēju jeb īstu Grinču, kam no vārda Ziemassvētki vien uzmetas zosāda, savukārt kādam citam svētki liek sirdij priekā gavilēt.
Konkurence ir laba lieta, īpaši preču vai pakalpojumu patērētājiem. Pircējiem ir izvēle, bet konkurējošie uzņēmumi spiesti vienmēr palikt tonusā, neatslābināties un negulēt uz lauriem. Tomēr konkurence ne vienmēr veicina attīstību un virzību uz priekšu. Tirgus neoperē ar morāles kategorijām. Izdzīvo un uzvar stiprākais.
Valsts svētku laikā aizskartu patriotisma jūtu sašutuma vētru izraisīja Vieglās valodas aģentūras paziņojums par nule uzsākto brāļu Kaudzīšu romāna Mērnieku laiki adaptācijas veidošanu vieglajā valodā. Sabiedrība šo ziņu uztvēra neviennozīmīgi.
Pagājušajā nedēļā ikviens tika aicināts apmeklēt semināru Vilim Rīdzeniekam – 140. Fotogrāfija – laikmeta lieciniece, kas notika Livonijas ordeņa pilī Ventspilī. Fotogrāfija, fotografēšana raisīja dažas pārdomas.
Nesen Ventas Balss rakstīja par Staldzenes stavkrastā nojauktajām buvēm, kuras bija nonākušas līdz tam slieksnim, kad pamazām brukošais stāvkrasts būtu pārstājis tās turēt. Kā teikts rakstā, mainoties ierastajai ainavai cilveki kļūst nostalģiski. Arī es, jo Staldzenē pagājušas daudzas manas bērnības vasaras, un šī vieta man vienmēr būs īpaša.
