Tallina rāda piemēru pārējai Eiropai, aizliedzot publiskos pasākumos izmantot vienreizlietojamos plastmasas traukus. Par šo atkritumu daudzuma samazināšanu tiek domāts arī Ventspilī.

Eiropas Savienības direktīva nosaka, ka tās teritorijā vienreizējos plastmasas traukus vairs nedrīkstēs lietot ar 2021. gadu. Taču Tallinas dome jau ar šā gada 1. oktobri ir aizliegusi izmantot vienreizlietojamos plastmasas traukus pilsētas publiskajos pasākumos. Tallina noteikusi tirgotājiem: jālieto vai nu no ekoloģiskiem materiāliem un bioplastmasas veidoti izstrādājumi, vai daudzkārt lietojami plastmasas trauki. Tādus, piemēram, jau vairākus gadus izmantojot plaši pazīstamajā Viljandi Tautas mūzikas festivālā, kur apmeklētāji iemaksā depozītu un saņem to atpakaļ, traukus atdodot. Tāpat Tallinā no oktobra pasākumu rīkotājiem norises vietās jānodrošina vismaz triju veidu atkritumu konteineri: jauktiem sadzīves atkritumiem, bioloģiskajiem atkritumiem un iepakojumiem.

Runājot par situāciju Ventspilī, pilsētas mērs Aivars Lembergs uzsver, ka lielākā problēma nav plastmasas trauki, bet gan to lietotāji, proti, tas, ka cilvēki ne vienmēr prot aiz sevis savākt un plastmasas atkritumi nonāk apkārtējā vidē. «Galvenais ir izpratne par to, ka nevajag piesārņot un vajag aiz sevis savākt. Ja cilvēks aiz sevis nesavāc, tad aizliegumi palīdz, bet nav izšķiroši. Jo piemēslot var ne tikai ar plastmasas izstrādājumiem, bet arī ar jebko citu,» saka Lembergs. «Protams, vajadzētu labāk lietot tādus materiālus, kas dabā sadalās. Un tehnoloģijas to atļauj. Tas būtu daudz prātīgāk un sakarīgāk,» papildina mērs.

Viņš bijis ceļojumā uz Taizemi, kur redzējis, kā plastmasas atkritumi peld pa okeāna virsu. «Ja tie miljardi, kas dzīvo Āzijā, šos jautājumus neuzskatīs par problēmu, tad mēs to pasauli neattīrīsim, bet piemērs mums jārāda. Mums visiem, Latvijā dzīvojošajiem, ir jārāda piemērs, un tas nav nemaz tik grūti,» uzskata Ventspils mērs.

«Plastmasas atkritumu problēma viennozīmīgi ir ļoti aktuāla ne tikai mūsu pilsētā, bet arī visā Latvijā un pasaulē,» uzskata Ventspils Kultūras centra direktors Māris Valtenbergs. Viņš uzsver, ka jau šobrīd labprāt sekotu Tallinas piemēram, taču saprot, ka aizliegums publiskajos pasākumos izmantot vienreizējos plastmasas traukus tiešā veidā skartu tieši privātos uzņēmējus, kas nodrošina svētkos ēdināšanu, un viņiem būtu jādod laiks šīm pārmaiņām sagatavoties, jo tas ir saistīts ar papildu izdevumiem.

Valtenbergs skaidro, ka darba grupā ir pētīta Eiropas un pasaules pieredze šajos jautājumos un ir spriests par iespējamām alternatīvām. Kā vienu no risinājumiem Kultūras centra direktors min iespēju pasākumos izmantot glāžu depozītu. «Apmeklētājs publiskā pasākumā iegādājas bioplastmasas glāzi un lieto to atkārtoti visu pasākuma laiku. Šo glāzi apmeklētājs var nodot atpakaļ, par to saņemot iemaksāto depozītu, vai izmantot ikdienā mājsaimniecībā, vai arī paturēt vienkārši kā suvenīru – parasti tās ir vizuāli pievilcīgas un apdrukātas ar konkrētā pasākuma simboliku. Bet, saprotams, cilvēku paradumi mainās lēni un būs vajadzīgs laiks, lai pasākumu apmeklētāji pie kā tāda pierastu un uztvertu par pašsaprotamu,» skaidro Valtenbergs.

Organizējot publiskos pasākumus, Kultūras centra darbinieki jau šobrīd rūpējas par atkritumu daudzuma samazināšanu, arvien vairāk sadarbojoties ar ēdinātājiem, kas piedāvā vienreizlietojamos papīra traukus un koka galda piederumus. Savukārt Ventspils labiekārtošanas kombināts nodrošina iespēju šķirot atkritumus, kā arī profesionāli pilda teritoriju uzkopšanas pakalpojumus, uzsver Valtenbergs.

Tāpat Kultūras centra darbinieki centušies organizētajos pasākumos popularizēt, cik svarīgi ir ievērot zaļu, ilgtspējīgu dzīvesveidu. Kā piemēru Valtenbergs min Piektdienas vakara pastaigu, kurā notika diskusija Kā tas ir – dzīvot zaļi?, bija vairākas ēdināšanas zonas ar bioprodukciju no dabīgā izstrādājuma traukiem, bērnu aktivitāšu zonā – iespēja grafiti mākslā apzīmēt atkritumu konteinerus, pie reizes bērniem uztveramā veidā popularizējot atkritumu šķirošanu. Savukārt Zilā karoga pacelšanas svētkos tika iesaistītas pilsētas ekoskolas, kuru audzēkņi piedāvāja dažādas interaktīvas aktivitātes.

Jāpiebilst, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīva (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu, kas cita starpā paredz arī vienreizlietojamo plastmasas trauku aizliegumu, Latvijai savā likumdošanā ir jāiestrādā līdz 2021. gada 3. jūlijam. Direktīvas prasību pārņemšanai būs nepieciešami vai nu grozījumi spēkā esošajos likumos, vai jauna likuma izstrāde. Patlaban Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vērtē abus variantus. Novembrī ministrija plāno organizēt tikšanos par jautājumiem, kas saistīti ar direktīvas prasību pārņemšanu, aicinot piedalīties visas iesaistītās puses, tai skaitā pašvaldības.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.

Lasi vēl

Komentāri (12)

  • -3
    Kriska 18.10.2019, 12:15:33

    Kamēr jūrā nepeld plastmasas šķīvi varam dzīvot mierīgi. Mūsējie jau pieraduši skriet v peredi parovoza

  • -3
    Kriska 18.10.2019, 12:20:16

    Un ka cilvēkiem par to būs jāmaksā šiem nospļauties. Rūpējaties vispirms par cilvēkiem ne par dabu.

  • -1
    Margrieta345 18.10.2019, 12:28:53

    Risinājums ir.Ar likumu aizliegt ēdienus un dzērienus līdzņemšanai.
    Es atceros,ka mums pat skolā mācīja,ka uz ielas ēst nav pieklājīgi.

  • -1
    ilona kaķis 18.10.2019, 17:38:40

    "aiz sevis savākt" - neveikls tulkojums no krievu valodas, ko latviski var pateikt: "savākt savus atkritumus".

  • -10
    Karls 18.10.2019, 18:58:42

    Apnikusi šī ākstīšanās, kad ar lielu jezgu kaut kādā vienā šaurā aspektā tēlo baigo ekoloģisko cīņu.
    Kas kavē pāriet uz kartona, stikla vai metāla iepakojumu visās jomās?
    Arī trauki var būt vienreizējie - bet no kartona.

  • -4
    -_- 19.10.2019, 22:31:35

    Laikam skolā daudz esat bastojis stundas. Var nemācēt lietot pieturzīmes,runāt kādā valodā,bet nesaprast dabiskus procesus un nemacēt loģiski domāt var tikai iztedzētais.
    Tiešām nav ne loģiskā domāšana,ne ekonomikas pamati,ne ķīmijas,matemātikā zīmes lielāks,mazāks,vienāds nemācījies.
    Paskaidroju Cien. Australopitekiem. Katram produktam ir savas izmaksas,kuras ietekmē ļoti daudz faktoru. Šajā gadījumā neoieciešamo produktu iegūšana,ražošana,transportēšana,uzglabāšana utt.
    ----------------------------------
    Ja ir jāpaēdina ģimene,tad var izmantot kaut zelta traukus,bet ja lielajiem uzņēmumiem jāsaražo pāris milijonu sapakotu gaļas produktu,kafeinīcām ārā jāizsniedz tūkstošu šķīvju,glāžu utt,tad rodas jautājums par izmaksām. Vai maz saprotat kā kartons tiek iegūts? Nenāk prāta tāds vārds kā koki??? Par stiklu vispār nerunāsim..

  • 0
    Kriska 18.10.2019, 20:13:54

    Kas ražos to kartonu? Līvānu ( vai Līgatnes?) papīra fabrika iznīcināta. Biju ekskursijā . Skats nožēlojams

  • -1
    Prof.Preobraženskis IV 19.10.2019, 07:17:09

    Kāpēc traukus no kartona,ja var lietot fajansa,porcelāna,stikla,keramikas,metāla traukus?

  • -6
    Karls 19.10.2019, 22:55:22

    Redz, viens izstrādātājs ievieto zivi stikla, bet cits plastmasas iepakojumā bez īpašas cenu atšķirības utt.
    Ja būtu reāla vēlēšanās, tad varētu pāriet uz videi draudzīgiem iepakojumiem.
    Bet ja ne tad ne.
    Tad nav ko nīdēt - lietojam vien plastmasas traukus un iepakojumus un uzšķaudam tām eko ākstībām.
    Un palaikam ar uzskatāmu žestu metam pār plecu kādu izlietotu plastmasas iepakojumu lai šo attieksmi apliecinātu! :)

  • -4
    -_- 20.10.2019, 00:09:07

    Piemērus lūdzu?! Es piekrītu,ka tāda situācija var būt,bet plastmasa ir lētākais variants un vairumā razojot ik dienas pārtikas preces tās vienmēr iepakos ar izdevīgako materiālu. Ja zivs ievietota stikla iepakojumā maksā tikpat cik plastmasas iepakotā,tad vai nu zivs ir krietni sliktāka un savādāka vai nu konkrētajam izplatītājam apjomi ir ļoti mazi tādēļ var atļauties iepakot stikla tarā,lai sekmētu preces pieprasījumu.
    ------------------------
    Stiklu var izmantot atkal to speciāli dezinficējot un Jamaikā kā arī citur vēl izmanto stikla pudeles,lai tur iepildītu pienu. Konkurēt ar plastmasu pie vienādiem nosacījumiem nav reāli,tāpēc arī kamēr visu ar likumu neaizliegs tikmēr arī visue būs plastmasa.
    -----------------------------------
    Mūsu zeme ir tīra,pat ļoti,brt atliek paskatīties nabadzīgās vai pārapdzīvotās valstis un tad īstā situācija liks par sevi manīt. Risinājums nav viegls šai globālajai problēmai.

  • 0
    Nif nifs 25.10.2019, 13:44:16

    Zivs stikla iepakojumā ir gar stiklu, vidū sīpoli! Smieklīgi, bet nopietni. Pamēģināju un vairāk stiklā nepērku, nav to vērts.

  • 0
    reku 20.10.2019, 10:52:28

    Vajag uzlikt plastmasas traukiem ķīlas naudu.Un tādu pamatīgu.Paēdi-aiznes nodod trauciņus un ēdamrīkus un saņem savu naudiņu atpakaļ.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: