Atbildība ir jāuzņemas visiem

– Norvēģijā ikviens var saņemt bezmaksas atkritumu šķirošanai paredzētus maisiņus. To var izdarīt pārtikas veikalos, vai arī tos piegādā dzīvojamās mājas apsaimniekotājs. Uzreiz jāpiebilst, ka maisiņi pārtikas atkritumiem ir ražoti no bioplastmasas, kas sadalās. Šķirošanas konteineri ir atrodami pie katras mājas vai dzīvojamo māju pagalmos. Pie lielveikaliem un dzīvojamo māju rajonos ir viegli pieejami bezmaksas konteineri stiklam, metālam un tekstilam. Tāpat uzstādīti arī atsevišķi konteineri, kurus var izmantot, lai ziedotu second hand drēbes. Katrai plastmasas pudelei un skārdenei ir noteikta vērtība. Pudeļu nodošanas konteineri ir gandrīz katrā pārtikas veikalā, kur uzreiz tiek samaksāta naudiņa par nodoto. Cilvēki ir ļoti ieinteresēti nodot plastmasas pudeles un skārdenes, jo atmaksātā naudas summa ir samērā pieklājīga. Manuprāt, bezpajumtnieki šeit strādā labāk par jebkuru labiekārtošanas kombinātu. Pudeles uz ielas, parkos, pludmalēs un atkritumu urnās pazūd uzreiz, tiklīdz esi no tā visa novērsies. Īpaši rūpīgi atkritumu šķirotāji ir pensionāri, viņi ir ļoti pārņemti ar šo lietu. Jauniešiem ikdienas steigā vairāk kas iekritīs atkritumu urnā, kas paredzēta visu veidu atkritumiem. Savukārt pensionāri sašķiros sīki un smalki, plastmasas trauciņus izskalos un papīru no plastmasas atšķiros. Līdz ar to urna visu veidu atkritumiem paliek praktiski tukša. Atkritumu šķirošanas sistēma ir ļoti pārdomāta un viegli pieejama ikvienam. Zaļais dzīvesveids Norvēģijā ir ārkārtīgi populārs. Vairāk nekā 50 000 cilvēku Oslo un Oslo apkaimē izmanto elektromašīnas.

Sākumā, kad pārcēlos uz Norvēģiju, biju pārsteigta par to, cik ļoti iedzīvotāji pievērš uzmanību atkritumu šķirošanai. Un, godīgi sakot, mani kā cilvēku, kurš nekad pirms tam nebija pievērsis tik lielu vērību atkritumu šķirošanai, sākumā tas viss nedaudz tracināja. Vietējie iedzīvotāji pat nebaidījās aizrādīt, ka esmu savu gruzi izmetusi ne tur, kur vajadzēja. Taču patiesībā cilvēkiem vienkārši pie tā ir jāpierod. Pavirzīt roku nedaudz pa labi vai pa kreisi, izmetot savu atkritumu attiecīgajā kastītē un pēc tam attiecīgo maisiņu izmest attiecīgajā piemājas konteinerā. Tieši tik vienkārši! Tas neprasa nedz laiku, nedz milzīgu plānošanu. Ir praktiski neizbēgami nopirkt pārtikas produktus, kas nav skaisti iepakoti. Bet toties tavā ziņā paliek tas, kur šis iepakojums nonāks. Es uzskatu, ka atkritumu šķirošanai ir jāiet līdzi tikpat cītīgi, cik cītīgi ejam līdzi tehnoloģiju attīstībai. Diemžēl atkritumu problēma ir tik ļoti globāli samilzusi, ka mums beidzot ir jāuzņemas atbildība.

Latvijā diemžēl atkritumu šķirošanas sistēma nav sakārtota. Tai ir jābūt viegli pieejamai gan fiziski, gan finansiāli jebkuram iedzīvotājam. Atkritumu šķirošanas laukumiem vajadzētu būt katrā daudzdzīvokļu mājas pagalmā. Cilvēki nav ieinteresēti speciāli vest atkritumus noteiktos laikā posmos uz vienu no diviem atkritumu šķirošanas punktiem. Es domāju, ka cilvēki sāktu vairāk šķirot atkritumus, ja turpat, kur viņi katru dienu izmet jauktos atkritumus, blakus parādītos arī pārējie konteineri. Mums katram ir jāsāk pašam ar sevi, un tikai tā mēs spēsim kaut ko mainīt.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.