Pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļos, antidepresantos un kontracepcijas medikamentos esošās aktīvās vielas ir tikai neliela daļa no visiem farmaceitiskajiem brīnumiem, kas atrodami Latvijas ūdeņos. Arī zāles var šķirot!

Pēta zāļu klātesamību

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) un Daugavpils Universitātes dibinātā aģentūra Latvijas Hidroloģijas institūts kopā ar citām Baltijas jūras valstu pētniecības iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm un komunālo pakalpojumu uzņēmumiem īsteno projektu No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi. Tā mērķis ir apzināt farmaceitiski aktīvo vielu klātbūtni Baltijas jūrā, konstatēt to izcelsmes avotus un arī ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību.

Medikamentu izraisītais piesārņojums tiek uzskatīts par samērā jaunu piesārņojuma veidu, kura negatīvā ietekme ir it kā vispārzināma, taču pētījumi, uz kuru pamata varētu izstrādāt konkrētu rīcības plānu vides aizsardzības nolūkos, līdz šim nav veikti.

Šopavasar, kad projekts oficiāli bija pašā viducī, Latvijas zinātnieki izdarīja pirmos secinājumus, kas nav iepriecinoši. Analizējot virszemes ūdeņus, notekūdeņus un notekūdeņu dūņas no pilsētu attīrīšanas iekārtām un ražošanas uzņēmumiem, jūras ūdens paraugus, kā arī sedimentus jeb nogulšņu paraugus aptuveni pusotru kilometru no jūras krasta Daugavgrīvā, atklājies, ka farmaceitiskās vielas tajos ir plašā klāstā.

Tādā koncentrācijā, lai varētu izmērīt vielu daudzumu, Latvijas virszemes ūdeņos visbiežāk ir pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti, centrālās nervu sistēmas un arī endokrīno slimību ārstēšanas medikamenti. Vislielākajā koncentrācijā fiksēts metformīns, ko, starp citu, lieto cukura diabēta slimnieki. Līderpozīcijas ieņem arī atorvastatīns (lieto holesterīna līmeņa pazemināšanai) un daudziem labi pazīstamais diklofenaks, kas ir viens no pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem.

Notekūdeņos, kas izplūst no komunālajām attīrīšanas iekārtām un ražošanas uzņēmumiem, dominē paracetamols, kofeīns, hidrohlortiazīds (urīndzenošs līdzeklis) un estrons (sievišķais hormons). Piemēram, vienā no Latvijas upēm – Puplā (Olaines novads) – kofeīna daudzums 11,4 kubikmetros ir tikpat liels, cik vienā kafijas tasītē.

Notekūdeņu dūņu paraugos uzieti medikamenti endokrīno slimību un centrālās nervu sistēmas ārstēšanai, kā arī antibakteriālās, pretsēnīšu un prettārpu zāles. Savukārt paraugos, kas ņemti no augsnes, kuras uzlabošanai izmantoti kūtsmēsli, skaitliski visvairāk konstatētas dažādas veterināro zāļo grupas, kā arī alerģiju un deguna ārstēšanas līdzekļi. Savukārt Baltijas jūrā vislielākajā koncentrācijā ir centrālās nervu sistēmas aktīvās farmaceitiskās vielas – levetiracetāms un arī jau iepriekš pieminētais kofeīns.

Cer uz inovācijām tehnoloģijās

LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste Linda Fībiga publiski skaidrojusi, ka ūdeņos farmaceitiskās vielas galvenokārt nonāk no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, jo pašreizējās attīrīšanas metodes šajā ziņā nav tik efektīvas, lai pilnībā atbrīvotu notekūdeņus no zāļu atliekvielām. «Turklāt, izmantojot bioloģiskās attīrīšanas metodes, daudzu farmaceitisko vielu savienojumi attīrītajos ūdeņos atrasti lielākā koncentrācijā nekā neattīrītajos notekūdeņos. Šāda šķietami paradoksāla situācija veidojas tāpēc, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtās bioloģiski aktīvās dūņas lielu daļu farmaceitisko vielu metabolītu jeb vielu, kas veidojas cilvēku un dzīvnieku organismos vielmaiņas procesā, pārvērš sākotnēji aktīvajās farmaceitiskajās vielās,» stāsta LVĢMC pārstāve. Savukārt kā nākamie būtiskākie piesārņojuma avoti ir atkritumu poligoni, mājlopu audzētavas un medikamentu ražotnes, Ventas Balsij atklāj pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pētnieks Ingus Pērkons. Viņš uzskata, ka konkrēti Latvijas gadījumā situācija nav dramatiska, «tomēr globālā kontekstā tas nenozīmē, ka problēma ir mazsvarīga». Turklāt joprojām esot daudz neizpētītu fenomenu, kas saistāmi ar zāļu negatīvo ietekmi uz vidi. Tāpat, viņaprāt, nedrīkst aizmirst tādu procesu kā antibakteriālo rezistenci (spēja pretoties antibiotiku iedarbībai), kas tiek uzskatīta par pieaugošu problēmu. «Antibiotiku klātbūtne apkārtējā vidē paaugstina rezistences izplatības riskus, un tādējādi šāds piesārņojums var netiešā veidā ietekmēt sabiedrības veselību ilgtermiņā,» skaidro pētnieks.

Pagaidām medikamentu klātbūtne dabā vistiešāk ietekmē apkārtējās vides iemītniekus, kuri savu dzīvi pavada piesārņotajās ūdenstilpēs. Piemēram, Kanādā kādā septiņus gadus ilgā pētījumā noskaidrots, ka zivīm, kas pakļautas niecīgai kontracepcijas līdzekļu devai, negatīvi ietekmēta reproduktīvā veselība un attiecīgi arī populācijas iespējas izdzīvot, stāsta Pērkons. Savukārt kādā citā pētījumā Zviedrijā atklāts, ka antidepresantu klātbūtne ietekmē zivju uzvedību. Viņš zina teikt, ka piesārņojumam pakļautās zivis kļuvušas daudz ēdelīgākas, bet tajā pašā laikā bezrūpīgāk attiecās pret dabīgajiem ienaidniekiem. «Tādu piemēru nav mazums,» piebilst BIOR pārstāvis.

Pieaug medikamentu patēriņš

Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pārstāve Dita Okmane vērš iedzīvotāju uzmanību uz to, ka medikamentus, kam beidzies derīguma termiņš, nedrīkst lietot, jo tie var būtiski kaitēt veselībai. Turklāt vecās un nederīgās zāles tiek klasificētas kā bīstami atkritumi, kuru neatbilstoša glabāšana un utilizācija var radīt nopietnus draudus cilvēku veselībai un videi. «Šīs zāles nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem vai noskalot kanalizācijā,» uzsver Okmane.

Viņa arī paskaidro, ka pašlaik farmaceitiskās darbības jomu regulējošajos normatīvajos aktos nederīgu zāļu pieņemšana no iedzīvotājiem un nodošana atbilstošai utilizēšanai nav obligāts aptieku pienākums. Tā ir brīvprātīga, pozitīvi vērtējama aptieku iniciatīva, turpina pārstāve.

ZVA apkopotie statistikas dati liecina, ka pēdējos gados zāļu realizācijas apjoms Latvijā turpinājis pieaugt. No 2014. līdz 2018. gadam Latvijas Zāļu reģistrā iekļauto zāļu realizācijas apjoms ir pieaudzis par 87,82 miljoniem eiro jeb par 28%, 2018. gadā sasniedzot 403,74 miljonus eiro. Pērn vispieprasītākās pēc starptautiskā nosaukuma bijušas acetilsalicilskābi jeb aspirīnu un ibuprofēnu saturošās zāles. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn lielākais Latvijas ražotāju saražoto zāļu realizācijas apjoms naudas izteiksmē bija meldoniju saturošām zālēm. Savukārt pēc pārdoto iepakojumu skaita pirmajā vietā bija omeprazolu saturoši medikamenti.

Nodot aptiekā, ne izmest

Viens no aptieku tīkliem, kas Ventspilī atvēris skaitliski visvairāk filiāļu, ir Apotheka. Farmaceite Regīna Smirņicka Ventas Balsij pastāstīja, ka ventspilnieki diezgan aktīvi nes nodot lietošanai nederīgos medikamentus. Biežāk tie esot seniori. Kaut arī iedzīvotāji atsaucas uz aicinājumu nodot medikamentus aptiekās, nevis izmest sadzīves atkritumos vai kur citur, pārstāve uzskata, ka reizēm cilvēki nav pietiekami informēti, kā tas pareizi darāms.

Tā kā aptiekas nodarbojas nevis ar zāļu šķirošanu, bet gan savākšanu, savs darbiņš jāpaveic arī iedzīvotājiem. Pirms veco medikamentu nodošanas tablešu plāksnītes ir jāizņem no kartona iepakojuma. Līdzīgi jādara arī ar tūbiņām, ampulām, flakoniem un medikamentu pudelēm, kas oriģināli atrodas kartona kastītē. Jāpiebilst, ka utilizācijai var nodot arī nederīgos un saplīsušos termometrus, tostarp dzīvsudraba. Ja termometrs ir bojāts, to nepieciešams ielikt noslēgtā traukā. Pēc tam, kad tas viss izdarīts, tablešu plāksnītes, pudelītes, ampulas un ziežu tūbiņas jāsaliek maisiņā un jānes uz kādu no aptiekām, kurās šos atkritumus pieņem, vēstīts Zāļu valsts aģentūras mājaslapā. Vairākās aptiekās (tostarp arī Apotheka) šim nolūkam labi redzamā un viegli pieejamā vietā ir izvietoti speciāli konteineri, kuros iedzīvotāji paši var ielikt nevajadzīgās zāles. Taču par medikamentu nodošanas iespējām var vaicāt arī aptiekas farmaceitam.

Apotheka valdes locekle un farmaceite Nora Krauja ziņo, ka pagājušajā gadā visās šī tīkla aptiekās tika nodoti kopumā 2165 kilogrami nederīgo medikamentu. Savukārt šī gada pirmajos deviņos mēnešos nodots par 311 kilogramiem vairāk nekā pērn 12 mēnešos. «Kopumā iedzīvotāji i arvien atbildīgāk izturas pret nederīgo medikamentu iznīcināšanu, taču tam vajadzētu kļūt nevis par atsevišķu cilvēku grupu sociālo atbildību, bet gan par ikdienas praksi ikvienam,» uzskata Krauja.

Apkopojot aptieku mājaslapās pieejamo informāciju un arī apzvanot aptieku Ventspils filiāles, Ventas Balsij izdevās noskaidrot, ka nederīgās zāles pavisam droši var nest uz visām Benu, Eiroaptiekas un Apotheka tīklu aptiekām Ventspilī. Tāpat vecās zāles pieņem arī Latvijas aptiekas Pārventas filiālē un Mēness aptiekas filiālēs Tārgales ielā un Lielajā Dzirnavu ielā.

Zāles kļūst nederīgas, ja:

  • beidzies to derīguma termiņš;

  • zāles ir nepareizi uzglabātas;

  • mainījies zāļu izskats, smarža vai garša;

  • bojāts iepakojums;

  • nav salasāms zāļu nosaukums.

Reģistrēto zāļu kopējais apgrozījums pēdējos 5 gados

Gads/Iepakojumu daudzumus (miljoni)/Apgrozījums (eiro)

2014/44,32/315,92

2015/45,11/331,59

2016/44,98/369,22

2017/45,35/392,78

2018/45,05/403,74

Avots: Zāļu valsts aģentūra

Foto: Farmaceite Regīna Smirņicka priecājas par iedzīvotāju iesaisti zāļu šķirošanā.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.

Lasi vēl

Komentāri (10)

  • 0
    Margrieta345 18.10.2019, 10:56:48

    Kur lai iegādājas dzīvsudraba termometru?
    Kādreiz varēja dabūt Rīgā,centrāltirgū.Vai kāds nezina,vai vēl ir pieejami?
    Tie jaunmodīgie rāda aplam,apnicis naudu velti izšķiest.

  • -8
    keda 18.10.2019, 10:58:32

    Tagad var ar bezmaksas vīzu uz Kaļiņingradu tikt, varbūt tur ir :)

  • 0
    Kriska 18.10.2019, 14:34:53

    Margriet, Rigas "latgalītē". Dēls nesen atveda.

  • 0
    Margrieta345 18.10.2019, 15:27:18

    Paldies par informāciju.
    Būs jābrauc,pie reizes aizvedīšu arī lietussargu uz remontdarbnīcu.Paziņa apsolīja atgādāt atpakaļ,kad būs salabots.

  • 0
    Jānis Kalniņš 19.10.2019, 23:30:20

    Mani sajūsmina šis: "notekūdeņu attīrīšanas iekārtās bioloģiski aktīvās dūņas lielu daļu farmaceitisko vielu metabolītu jeb vielu, kas veidojas cilvēku un dzīvnieku organismos vielmaiņas procesā, pārvērš sākotnēji aktīvajās farmaceitiskajās vielās".
    Tas taču ir ģeniāli - vajag vienkārši izdalīt šīs baktērijas, slimnīcu kanalizāciju atdalīt atsevišķi, uztaisīt nelielu reaktoru un pašvaldības pelnīs bargu naudu!

  • -2
    A.n.i.t.a 20.10.2019, 06:58:02

    Jā, laba doma , bet es uzskatu ,ka cilvēkiem mazāk būtu "jāēd " šī ķīmija (zāles), bet jācenšas nebojāt veselību un ja arī vajag uzveikt kādu kaiti, lietot dabas vielas. Šausminos,kad klausos, kā tantuki un ne tikai , katru dienu dzer zāles pret augstu asinsspiedienu, rezultātā, bez zālēm vairs nevar.Tā vietā lai vairāk kustētos, iespējami veselīgāk ēstu un lietotu augļus un garšaugus , kuri tīra asinsvadus un dabiski pazemina spiedienu, lielām porcijām lieto farmācijas produktus. Protams, aptiekas un dakteri priecīgi.

  • -1
    .Barons 20.10.2019, 07:23:24

    Anit kundz.
    To ir akurāt rihtig.
    Es no sav puss var pebilst,ka,ja ir būt saauksteties-Šnupp un Kās,ta ne vaidzet dzert Aptiek tablett.Bet taisit Grok no šķaidit Špirkt.Ja neir,tad makten derig ir to Trīskārtig Odekolōn,le zinat.

  • -7
    A.n.i.t.a 20.10.2019, 12:10:51

    Nē , nē Baron, ar spirtotiem dzērieniem nevar jokot, jo tas tikai liekas ,ka ārstē , bet patiesībā iedzen vainu dziļāk . ir dzirdēts ,ka dzerot groku lai noņem saaukstēšanos un kakla sāpes , iekaisums ieiet vai nu deguna blakusdobumos vai vidusausī un tad ir vēl sliktāk.

  • -1
    .Barons 20.10.2019, 14:22:05

    Anit kundz.
    Es būs akal opponet.Neir nevien labak zāl pa Špirkt,le zinat.
    Var netaisit Grok,bet dzert iekš nešķaidit.To ir prīma Dezinfekcij un nobendet viss Bacil nost.Ar Odžiņ tāpatams.Es zin.

  • 0
    Lietus 20.10.2019, 14:12:42

    Mūsējie, kas brauc uz Minsku, Ukrainu...uc t s NVS valstīm, jau sen kā ved dzīvsudraba termometrus.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: