Ieskaties acīs mežacūkai!

Nu jau piekto vasaru ventspilniekiem un pilsētas viesiem tiek piedāvāta iespēja Briežu dārzā novērot dzīvniekus viņu ierastajos apstākļos. Ne visiem tas izdodas, taču dzīvnieki pamazām kļūst drošāki, tāpēc arī vairāk ieraugāmi.

Staltbriežu skaits šajos piecos gados gandrīz trīskāršojies – 10 briežu vietā nu 30 hektāru platībā ganās 35 briežu buļļi un govis. Mežacūku bariņā var saskaitīt 11 galvas, bet šā gada jaunpienācēji ir četri dambrieži – trīs govis un viens bullis.

Diemžēl ne visi Briežu dārza apmeklētāji aizgājuši apmierināti.

Pacietības trūkums, neprasme ievērot klusumu (vairāk tas sakāms par grupu apmeklējumiem, sevišķi skolēnu ekskursijām) aizbiedē savvaļas dzīvniekus, liekot tiem noslēpties, saplūstot ar zāles un krūmu rakstiem un gaismēnu rotaļām tajos. Pieraduši pie zooloģisko dārzu iemītnieku izvietojuma līdzās apmeklētāju celiņiem, Briežu dārzā gribas paģērēt to pašu. Tomēr te darbojas citi likumi un veiksmes gadījumā rodas arī pavisam citas izjūtas.

No 6,5 metrus augstā Briežu dārza skatu torņa labi varēja saskatīt mežacūkas barošanās laikā – ja apmeklētāji izturējās klusi un vējš nesa gaisa strāvu pretējā virzienā. Taču to dzīvi mežā skatieniem apslēpa neliels pauguriņš. Tagad uzbūvēta jauna taka ar skatu laukumiņu paugura virsotnē, no kura labi pārredzamas mežacūku uzturēšanās vietas eglainītē un dumbrājā.

Ventas Balsij, dodoties lūkot jaunumus, nemaz nebija ilgi jāgaida, lai paskatītos uz meža racējām. Cūciņas vispirms izsūtīja izlūku, bet pēc tam viss bars pameta savu slēptuvi un ziņkārīgi vēroja, ko darām mēs, apmeklētāji.

Arī brieži, ieraugot cilvēkus, nemetās pa galvu pa kaklu prom, bet mierīgi, tomēr ik pa laikam paceļot galvu un lūkojoties atnācēju virzienā, turpināja plūkt zāli.

Var teikt, ka esošie Briežu dārza iemītnieki pamazām pieraduši pie cilvēku klātbūtnes. Un, ja cilvēku izturēšanās saskaņota ar vēlmi kaut ko redzēt, tad 

apmeklējumam vajadzētu vainagoties ar panākumiem.

Vienīgi paši jaunākie Briežu dārza iemītnieki – dambrieži – palika, noslēpušies krūmos vai zālē. Dambriežu audzētavā netālu no Ķeguma, no kurienes dzīvnieki atvesti, brieži nebaidās, bet ļauj apmeklētājiem paglaudīt viņus. Taču uz Ventspili pārvestie vēl nav attapušies no pārdzīvojumiem, kas saistīti ar to pārvietošanu – iemidzināšanu, transportēšanu, jauno vietu. Atliek nedaudz paciesties, kamēr arī Ventspils dambrieži kļūs drošāki un draudzīgāki pret apmeklētājiem.

Briežu dārza pārvaldnieks Jānis Puhovs pastāstīja, ka ar katru gadu vajag vairāk krājumu ziemai, jo ganāmpulks pieaug. Šogad no vietējiem zemniekiem iepirktas 20 tonnas biešu, 5 tonnas siena un graudi. Pat ozolzīles, kas cūciņām tiek pasniegtas kā kārums.

Ieskatieties labi – aiz katra stumbra ir pa suķēnam! Un visi jūs novēro.

Kamēr ganāmpulks mierīgi plūc zāli, briežu bullis uzrauga, vai nedraud briesmas.