Katram sīpoliņam paklanās

Ventspils puķu dobes gatavojas ziemai. Vasaras krāšņums vairs dzīvo vien atmiņās un fotogrāfijās. Taču pilsētas zaļās rotas kopēji jau gatavojas nākošajam pavasarim.

Tiek stādītas sīpolpuķes, kas sākot ar zilajiem, baltajiem un dzeltenajiem krokusiem, priecēs mūs nākošgad. Mūsu pilsētas krāšņumam šoruden plānots iestādīt 38740   tulpju, 6 tūkstošus narcišu un 144 tūkstošus krokusu sīpoliņus. Labiekārtošanas kombināta puķu sievām darba gana – lai arī nākošajā pavasarī Ventspils uzziedētu pavasarīgi krāšņa, rudenī katrai puķei jāpaklanās, liekot zemē tās sīpoliņu.

Tulpes

Tulpes – pieder pie liliju dzimtas un ir daudzgadīgi lakstaugi ar pazemes sakni – sīpolu. Tulpju nosaukums ir cēlies no persiešu toliban (turbāns), un dots ziedam par viņa ziedpumpura līdzību ar austrumu galvas rotu, kurš atgādina turbānu.

Dabā eksistē līdz 140 savvaļas tulpju veidi, no kuriem vairums aug Vidusāzijā. Bez tam savvaļas tulpes aug arī Baltkrievijā, Krievijā, Kazahstānā, Irānā, Turcijā un Indijas ziemeļu daļā, arī Latvijā. Starp citu, arī mūsu pašu Reņķu dārzā, ja vien uzcītīgie zālāja pļāvēji tās jau pirms pagūst izplaukt smalkie, dzeltenie ziedpumpuri.

To stādīšanai vislabākais laiks ir rudens, kad augsnes temperatūra noslīdējusi līdz 10 grādiem.

Narcises

Daudzgadīgi lakstaugi, kuru sakņu pārveidne ir sīpols. Pieder pie Amariļu dzimtas Narcišu ģints. Narcise neprasa īpašu kopšanu un var augt nepārstādīta vienā vietā vairākus gadus (optimāli līdz 6).

Savvaļā sastopamas aptuveni  60 veidu narcises. Tās aug Spānijā, Portugālē, Pirenejos, Ziemeļāfrikā, Francijas dienvidos, kā arī Itālijā, Anglijā, Balkānos un Āzijā. Narcises savos dārzos audzēja jau senie ēģiptieši, bet savukārt senie grieķi viņu sulu izmantoja gatavojot dziednieciskās smēres.

Eiropā ar narcišu jaunu šķirņu un dārza formu veidošana sāka plaši nodarboties XVI gadsimtā.

Krokusi

Krokusi ir nelieli augi bez virszemes stublāja, veido apaļus un saplacinātus bumbuļsīpolus. Daļa sugu zied pavasarī, daļa – rudenī. Ģintī ir apmēram 80 sugu, kas savvaļā galvenokārt Vidusjūras rajona zemēs, Viduseiropā, Krimā, Kaukāzā, Turcijā, Irānā un Vidusāzijā.  Lielākā daļa dārza krokusu izaudzēti no Pavasara krokusa, kas  savvaļā aug Pirenejos, Alpos.