Ventspils siltuma Tarifs
Vai Ventspils siltuma tarifs ir pamatots?
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteikumi paredz, ka siltuma tarifā tiek iekļautas visas ar pakalpojuma nodrošināšanu saistītās izmaksas – kurināmais, algas, remonti, uzturēšana un arī pamatlīdzekļu amortizācija.






Komentāri (34)
https://www.la.lv/butiski-pieaugs-apkures-rekini-valainis-aicina-sasaukt-arkartas-sedi
Saturās!
Kamēr centralizētajā siltumapgādē dominēs politiski iecelti padomju un valžu midzeņi, tikmēr “krīzes” atkārtosies katru aukstāku ziemu. Problēma nav janvāra temperatūrā - problēma ir sistēmā, kur efektivitāte, rezervju plānošana un izmaksu kontrole gadiem ir aizstāta ar administratīvu pašsaglabāšanos. Kad centralizētās siltumapgādes pups kļūst sausāks, tiek meklēts nākamais, ko sūkt - šoreiz caur “pakāpeniskiem maksājumiem”, rēķinu pārbīdēm un valsts atbalsta imitāciju. Tas neatrisina cēloni, tikai atliek sekas.
Ja valsts grib reālu risinājumu, tad:
– jāsāk ar pārvaldības tīrīšanu,
– jābeidz uzturēt neefektīvas struktūras,
– un tikai tad jārunā par atbalsta mehānismiem, nevis kārtējo maksājumu pārstumšanu uz nākamo sezonu.
Didzim_P no Alberta koks
Neuzbrūc!
Didzi, Tu tā uzsver 'melns uz balta', it kā mēs pārējie lasīt nemācētu. Bet, ja lasi pats, tad izlasi arī līdz galam – gada pārskatā skaidri redzams, ka kapitālsabiedrība vienlaikus runā par investīcijām ilgtspējīgai attīstībai un par dividenžu ieteikumu. Tas nozīmē, ka no vienas kabatas sola ieguldīt, no otras kabatas sola izņemt. Tas jau ir jautājums par prioritātēm un par to, vai iedzīvotāju maksājumi par siltumu kļūst par attīstības resursu vai par ātro naudu īpašniekam. Likums var atļaut, bet vai tas automātiski ir pareizi – tas jau ir cits stāsts, vai ne?
Tad viens jautājums. Ja peļņa būtu mazāka vai arī tarifs būtu mazāks? Šis ir jautājums ap kuru ir cēliens.
Skatoties Ventspils siltums pārskatā par 2024. gadu , saprotu , ka peļņas daļa vienā realizētā MWh ir ap 7,40 eur.
Te nu i atbilde. Parādās visādi didzis P, Martas P un kasās par nenozīmīgiem akcentiem.
es parādos tāpat kā tu edmundos un "kasos" tur, kur man ir ko pateikt.
>Didzis_P
Jā, esmu iepazinies ar Siltuma paziņojumu – 2024. gada neparedzēto ieņēmumu dēļ oktobrī paredzēts samazināt tarifu par ~2 EUR/MWh. Tas, protams, ir pozitīvi. Taču paralēli publiski tika rakstīts arī par būtisku peļņas izmaksu dividendēs. Tieši šeit rodas jautājums – vai nav loģiskāk šos līdzekļus vairāk novirzīt uzņēmuma attīstībai un tarifu stabilitātei ilgtermiņā, nevis īslaicīgam iedzīvotāju “atvieglojumam” un lielām dividendēm?
Lasi, klausies , iegaumē un atceries - "peļņa tiek novirzīta Kapitālsabiedrības ilgtspējīgai attīstībai, nodrošinot finansējumu Brīvības ielas 38 katlumājas rekonstrukcijai un jaunu siltumtrašu izbūvei". Tas kā melns uz balta ir rakstīts 2024. gada pārskatā. Tālāk lasi, šajā pat gada pārskatā ir rakstīts, ka "Sabiedrības valde iesaka izmaksāt dividendēs 300 000 EUR". Taču tur nav rakstīts, ka ir jāizmaksā vai ir izmaksātas dividendes. Par ko te cepiens? Vai tev ir zināms, ka dividendes ir izmaksātas? Vai tas, ka kapitālsabiedrības īpašnieks tās var saņemt ir kaut kas pretlikumisks? Ja to atļauj Komerclikums, vai Tu būsi tas, kas tagad noteiks ko un kā citiem darīt?
> Didzim_P
Didzi, Komerclikums nav svētais raksts, kas pasaka, kā rīkoties vienmēr un visos gadījumos. Tas, ka kaut kas ir atļauts, nenozīmē, ka tas ir prātīgi vai godīgi pret cilvēkiem, kas par siltumu maksā. Tas pats kā ar ātrumu uz šosejas – 90 drīkst braukt, bet vai ir gudri to darīt miglā ar slick riepām? Te nav cepiens par to, vai drīkst, bet gan par to, vai vajag. Lasi, klausies un atceries arī šo niansi.
Pašvaldības SIA “Ventspils siltums” gada pārskati tiek sagatavoti saskaņā ar Latvijas Republikas “Grāmatvedības likumu” un “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu” un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”.
Savukārt kapitālsabiedrības peļņas vai zaudējumu aprēķini tiek sastādīti atbilstoši “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma” 3. pielikumam.
Detalizēti ar pašvaldības SIA “Ventspils siltums” finanšu pārskatiem var iepazīties uzņēmuma mājas lapā: https://ventspilssiltums.lv/lv/par-mums/parskati
Paldies par skaidrojumu par grāmatvedības normatīviem. Tomēr mūsu jautājums nebija par to, kā tiek sastādīti gada pārskati, bet gan par pašu būtību – kāpēc uzņēmuma peļņa, kas rodas no iedzīvotāju maksājumiem par siltumu, tiek novirzīta dividendēs pašvaldībai, nevis izmantota, piemēram, tarifu samazināšanai vai jaunu investīciju finansēšanai? Kāds ir praktiskais iedzīvotāju ieguvums no šo dividenžu izmaksas, ja uzņēmuma darbinieki algas jau saņem, bet infrastruktūras modernizācija lielā mērā tiek finansēta no ES un valsts līdzekļiem
Tātad , kopējā peļņa 2024. gadā ir 1 360 556 eur , bet peļņa no siltumenerģijas realizācijas ir +/- 1 000 000 ( viens miljons ) eur. Pareizi ?
Esmu jau sen pārliecinājies, kā šie domes darboņi nedarbojas pilsētnieku interesēs. Visi šie notikumi par reņķeni, tarifi, auto iegādes, baseini, padomes utt. ir nekas vairāk, kā rūpju imitācija par pilsētu. Pārsvarā līdzekļu nnotriekšana.
Nu nebūs šeit skaidras atbildes. Locīšanās, normatīvo aktu citēšana un citādas muļķības.
Man patīk opozicionāru uzmanības pievēršana visām šīm darbībām. Varbūt tad parastais Ventspilnieks sapratīs, kā jāiet vēlēt, nevis pieļauj visu šo darboņu rebes, kuru iebalso 1/5 iedzīvotāju.
Paturpinot. Ar to gribēju pateikt , ka peļņas daļa vienā realizētā MWh ir ap 7,40 eur.
Alberts koks varbūt palasi arī citu informāciju, ko sniedz Siltums! Tieši, ņemot vērā 2024. gadā neparedzētos ieņēmumus, oktobrī samazināsies tarifs. Cik pareizi saprotu no publicētās informācijas, tad attiecīgais samazinājums no šiem ieņēmumiem būs 2 EUR/MWh.
Ventspils siltums Padome ( Bože , Kausenieks ,Eglājs, Pāže ) 2024.gadā izmaksāja 110 000 eur jeb 0,80 eur / Mwh.
Kāds ir šīs padomes pienesums Siltumam ? Labprāt to uzzinātu.
>@gramata38
Formāli var piekrist – ikviens var atteikties no centralizētās siltumapgādes un mēģināt apsildīt mājokli ar elektriskajiem radiatoriem vai citu individuālo risinājumu. Taču realitātē tas nav tik vienkārši:
Daudzdzīvokļu mājā šāds solis prasa visu īpašnieku kopīgu lēmumu un tehniski sarežģītus pārbūves darbus.
Elektriskā apkure nozīmē būtiski augstākus ekspluatācijas izdevumus un nereti arī elektroapgādes tīkla pastiprināšanu, ko sedz tie paši iedzīvotāji.
Gāzes katli, siltumsūkņi vai citas alternatīvas prasa lielas sākotnējās investīcijas un atļaujas, ko ne katrs dzīvokļa īpašnieks spēj nodrošināt.
Tāpēc praksē centralizētā siltumapgāde ir monopols – patērētājam nav brīvas iespējas vienkārši izvēlēties citu piegādātāju kā elektrību vai internetu. Un tieši šī iemesla dēļ sabiedrībai ir svarīgi, lai tarifs balstītos uz reālo pakalpojuma pašizmaksu + saprātīgu peļņu, kas ieguldīta infrastruktūras uzlabošanā, nevis izmaksāta dividendēs.
Viss kas notiek pilsēta
viss ir pamatots
visādi brīnumi
Man šķiet Koka kungam ir jāgriežas pie Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK), kas izvērtē ši tarifa pamatotību.Gūt dividendes jau nav nekāds grēks, un PU jau nebūtu jāslīgst mīnusos.Cits jautājums ir kur un kā īpašnieks liek šo peļņu, vai tā ir nepieciešama šī uzņēmuma attīstībai, vai sapratīgi izmantota citiem mērķiem.
Piekrītu, ka gūt dividendes nav grēks, un neviens arī nesaka, ka uzņēmumam jāstrādā ar zaudējumiem. Problēma ir citur – SPRK metodika atļauj tarifā iekļaut arī uzņēmuma peļņu, kas nozīmē, ka šīs dividendes tiek samaksātas no iedzīvotāju kabatām. Ja peļņa būtu saprātīga un tiktu reinvestēta uzņēmuma attīstībā (piemēram, tīklu modernizācijā, efektīvākās iekārtās, zaudējumu samazināšanā), tad ilgtermiņā arī tarifs samazinātos.
Taču, ja peļņa lielā apjomā tiek vienkārši izmaksāta dividendēs, tad iedzīvotājiem rodas loģisks jautājums – kāpēc mums jāmaksā par “zelta peļņu”, nevis par pakalpojuma pašizmaksu + saprātīgu uzcenojumu? Jo, atšķirībā no brīva tirgus, šeit patērētājs nevar izvēlēties citu piegādātāju. Tas ir monopols, un tāpēc šī tēma sabiedrībai ir īpaši jūtīga.
@ Alberts Koks. Nav monopols. Neviens neliedz laizt līgumu un noskrūvēt radiatorus, un, piemēram, likt elektriskos radiatorus.
Fakts, ka “Ventspils siltums” pieder 100% pašvaldībai, nemaina būtību – peļņa tiek gūta no iedzīvotāju pārmaksas. Amortizācijas uzkrājumi jau nodrošina attīstību un iekārtu nomaiņu, tāpēc miljonu dividendes nav pamatojamas ar “tarifu samazināšanu nākotnē”. Ja tarifs ir objektīvs, tad peļņai nevajadzētu veidoties šādā apjomā.
Salīdzinājumi ar citām pilsētām arī nav arguments – katrai ir atšķirīga kurināmā struktūra, pieejas un izmaksas. Mums interesē konkrēti Ventspils un tas, vai šeit iedzīvotāji maksā godīgu cenu, nevis sponsorē virspeļņu.
Runājot par tiem, kas nespēj samaksāt – siltums nav luksusa prece, bet pamata vajadzība. Ja pašvaldības uzņēmums izmaksā dividendes, bet vienlaikus pilsētā cilvēki grimst parādos, tad tas nav normāli. Sociāli atbildīgs uzņēmums vispirms domā, kā nodrošināt pieejamu pakalpojumu, nevis kā uzrādīt lielu peļņu.
Neteicu, ka siltums ir luksusa prece. Tā tik tiešam ir pirmā nepieciešamība. Pa ko es runāju ir, ka izvēlas nopirkt aliņu vai kādu citu šmigu, cigaretes, nevis samaksāt rēķinu. Protams, tādi nav visi, bet liela daļa noteikti tādi ir.