Risinājumi ūdens patēriņa starpību samazināšanai

Ne rādījumu nodošana noteiktos datumos, ne ikmēneša rēķini neizsauca tādu rezonansi kā mājas patēriņa starpības. Kādēļ tās rodas? Kāpēc par tādām vispār jāmaksā? Un kā no tām izvairīties? Tie ir jautājumi, ko ventspilnieki uzdod joprojām.

Starpību problēma kļuva aktuāla līdz ar jaunās norēķinu kārtības ieviešanu, jo tā paredz, ka par piegādāto ūdens daudzumu mājas iedzīvotājiem ir jānorēķinās pēc kopējā mājas ievadskaitītāja rādījuma. Proti, tam ūdens patēriņam, ko iedzīvotāji uzrāda saskaņā ar savos dzīvokļos uzstādīto individuālo ūdens skaitītāju rādījumiem, vēl tiek pieskaitīta starpība, kas rodas uz māju kopumā.

Iedzīvotājiem joprojām šķiet nepareizi, ka ir jāmaksā arī par to ūdeni, kas nav patērēts viņu pašu dzīvoklī. Taču, ja paskatāmies no citas puses – dzīvokļos dzīvojošie maksā arī par, piemēram, elektrību koplietošanas telpās, par mājas renovāciju, kaut gan šie izdevumi jau arī nerodas kādā konkrētā dzīvoklī.

Saskaņā ar PSIA Ūdeka datiem starpība starp ūdens daudzumu, ko uzņēmums piegādā visām daudzdzīvokļu mājām Ventspilī kopumā (un ko fiksē māju ievadskaitītāji), un to ūdens patēriņu, ko iedzīvotāji deklarē, pašlaik ir apmēram 20%. Taču ir arī mājas, kurās šī starpība ir pat vairāk nekā 40%.

Kā apgalvo speciālisti, starpību rašanās galvenais iemesls ir negodprātīgi ūdens patērētāji, kuri izmanto dažādas viltības, lai neuzrādītu patieso patēriņu. Starpības var rasties arī tehnisku iemeslu dēļ, piemēram, ja mājā ir bojātas caurules un tādējādi rodas ūdens zudumi, taču šādi gadījumi ir salīdzinoši retāk un tos ir vieglāk konstatēt. Ar viltnieku atmaskošanu gan nesokas tik raiti. Par to, kādi ir iespējamie risinājumi patēriņu starpību samazināšanai, stāsta māju apsaimniekotāji un iedzīvotājs. Savukārt Ūdekā vērsāmies pēc atbildes, vai arī uzņēmuma spēkos ir palīdzēt risināt patēriņa starpību jautājumu.

Organizējām skaitītāju revīziju

Larisa Ulmane, Inženieru ielas 87. nama apsaimniekotāja:

– Būs jau pagājis gads, kopš dzīvojam saskaņā ar jauno komunālo maksājumu norēķinu kārtību. Tā, protams, attiecas arī uz ūdens patēriņa uzskaiti un maksājumiem. Arī manis apsaimniekotajai deviņstāvu mājai Inženieru ielā 87 radās ievērojama ūdens patēriņa starpība – vairāk nekā 40 m³, kas bija 13–14% no kopējā patēriņa. Mēs bijām pārsteigti par to, jo mums nevarēja būt tādi ūdens zudumi, tāpēc ka visas koplietošanas komunikācijas bija savestas kārtībā.

Ir cilvēki, it sevišķi pensionāri, kuri ļoti ekonomē ūdeni, un viņus šādas starpības īpaši satrauc. Piemēram, kad vientuļš vecs cilvēks, kurš cenšas mēnesī iztikt ar 1 m³ ūdens, saskaras ar to, ka viņam uz mājas ūdens patēriņa starpības rēķina jāmaksā vēl par 2 vai 3 m³, viņš ir ļoti apbēdināts un uzskata, ka tas nav taisnīgi.

Mūsu mājā ir 36 dzīvokļi, cilvēki cits citu pazīst un es pati arī dzīvoju šajā mājā, tāpēc situācija ar ūdens patēriņu te ir vieglāk pārskatāma un kontrolējama. Cilvēki bija atsaucīgi un attiecās ar izpratni pret to, ka ir jāmeklē risinājums. Pirmais ko izdarīju – es kāpņu telpā izvietoju informāciju par to, kāda ir mūsu mājas ūdens patēriņa starpība, jo ne visi iedzīvotāji tam bija pievērsuši uzmanību paši. Tad mēs izveidojām un kāpņu telpā izvietojām lielu tabulu, kurā tika atspoguļots, kādu ūdens patēriņa daudzumu katra dzīvokļa iedzīvotāji ir deklarējuši. Šo tabulu pildām joprojām, tajā netiek atspoguļoti iedzīvotāju uzvārdi, bet gan tikai dzīvokļa numurs un deklarētais patēriņš. Tas zināmā mērā vairāk disciplinēja iedzīvotājus, jo visi rādījumi tagad bija apskatāmi, tomēr mēs secinājām, ka mājas ūdens patēriņa starpība ir joprojām.

Tad mēs kopā ar Ūdekas darbiniekiem noorganizējām visu mājas skaitītāju apsekošanu, un man ir jāsaka Ūdekai paldies par šādu sadarbības iespēju. Mājas iedzīvotāji tika informēti, ka noteiktā laikā ir jābūt mājās, un visi arī bija. Kontrole notika no plkst. 18 līdz 20. Mēs fiksējām gan mājas ievadskaitītāja rādījumu, gan visu dzīvokļu ūdens skaitītāju rādījumus. Vienlaikus Ūdekas darbinieki pārbaudīja arī pašus skaitītājus, vai tie ir tehniskā kārtībā. Pēc šīs pārbaudes dažus skaitītājus, kuriem konstatēja problēmas, arī nomainījām.

Pavisam šādas pārbaudes esam rīkojuši trīs reizes, un katru reizi iznākums ir līdzīgs – patēriņa starpība ir 3–4%, kas ir apmēram 9–10 m³. Protams, gribējās, lai starpības nebūtu vispār, taču Ūdekas speciālisti mums skaidroja, ka mūsu rezultāts ir ļoti labs.

Esam secinājuši, ka starpības rodas no tā, ka ūdens patēriņa rādījumus deklarē vairākas dienas – no 25. līdz 28. datumam, un katrs cilvēks pats izvēlas, kurā brīdī šajā periodā viņš ziņo. Taču mājas ievadskaitītāja rādījumi tiek nolasīti 28. datumā, kad beidzas rādījumu paziņošanas periods. Līdz ar to šie rādījumi nekad pilnībā nesakritīs, jo to uzņemšana nenotiek vienlaicīgi.

Taču mūsu gadījumā, kad notika ūdens skaitītāju pārbaudes, mēs gan ievadskaitītāja, gan individuālo skaitītāju rādījumus uzņēmām gandrīz pilnībā vienlaicīgi, tomēr 3–4% starpība, vienalga, radās. Meklējām izskaidrojumu, kāpēc tā. Secinājām, ka mājā daudzi skaitītāji dzīvokļos nav pareizi uzstādīti, proti, tie ir novietoti vertikāli, nevis horizontāli. Tādējādi šie skaitītāji vairs ne­darbojas tik precīzi kā vajadzētu. Agrāk, kad vispār sāka uzstādīt dzīvokļos skaitītājus, uzņēmumi, kas to darīja, neievēroja tehniskos noteikumus, kā pareizi tos uzstādīt, un tie ir uzlikti ļoti dažādi. Tāpat dzīvokļos ir uzstādīti dažādu klašu skaitītāji, kuru precizitātes līmenis atšķiras. Ideālā gadījumā visi skaitītāji būtu jāpārliek horizontāli un tiem visiem būtu jābūt vienas klases.

Skaitītājus pārcēlām uz pagrabu

Gaļina Maļiņina, P. Stradiņa ielas 15. nama apsaimniekotāja:

– Mājas iedzīvotāju kopsapulcē pieņēmām lēmumu par to, ka visu mājas 44 dzīvokļu individuālos ūdens skaitītājus pārcelsim uz pagrabu, un tas notika vēl pirms jaunās komunālo pakalpojumu apmaksas sistēmas ieviešanas, ko noteica Ministru kabineta noteikumi. Tāpēc visi jaunievedumi saistībā ar šo jauno uzskaites un norēķinu kārtību mūsu iedzīvotājiem nesagādāja papildu neērtības. Skaitītāju rādījumu nolasīšana tika uzticēta man kā mājas pārvaldniecei, proti, katra mēneša beigās es pagrabā pierakstu visu dzīvokļu skaitītāju rādījumus un tos iesniedzu Ūdekai. Līdz ar to, stājoties spēkā jaunajai norēķinu kārtībai, iedzīvotājiem nevajadzēja arī pārskatīt un pārkārtot savas saistības ar Ūdeku un Ventspils siltumu.

Mūsu risinājums ir kā alternatīva attālinātās datu nolasīšanas sistēmai, kas visus mājas skaitītāju datus nolasa vienlaikus un izslēdz patēriņa starpības rašanos. Pēc skaitītāju pārcelšanas uz pagrabu ūdens patēriņa starpības starp Stradiņa ielas 15 mājas ievadskaitītāju un individuālajiem skaitītājiem praktiski tikpat kā vairs nav. Piemēram, šā gada janvārī starpība bija 1,3% no kopējā mājas ūdens patēriņa, kas ir 2,69 m³.

Ar šo jauno sistēmu esam panākuši vairākus pozitīvus ieguvumus. Iesaku tādu ieviest arī citu māju pārvaldniekiem, ja vien tas ir tehniski iespējams.

Man ir arī priekšlikums – varbūt pilsētas dome sadarbībā ar Ūdeku un Ventspils siltumu varētu izstrādāt līdzfinansējuma programmu tādiem daudzdzīvokļu māju projektiem, kas būtu paredzēti ūdens apgādes un patēriņa uzskaites uzlabošanai.

Attālinātā sistēma atmaksājas

Dainis Ziemelis, kooperatīvās sabiedrības BĀKA-NK mājas iedzīvotājs:

– Pirms vairākiem gadiem nopirku dēlam dzīvokli Bākas mājā, un sākumā biju pārsteigts par to, ka par komunālajiem pakalpojumiem viņam piestāda tikai vienu rēķinu. Vienā summā tiek saskaitīta gan apsaimniekošanas maksa, gan ūdens un siltums, gan siltināšana, un šo rēķinu izraksta mājas pārvaldnieks. Tas ir ļoti ērti, jo pašam iedzīvotājam nav jāmaksā atsevišķi, piemēram, Siltumam un Ūdekai, to viņa vietā izdara mājas pārvaldnieks. Cik zinu, šāda sistēma nav citās mājās Ventspilī, bet to var ieviest tikai gadījumā, ja mājas apsaimniekotājs ir uzticams.

Otra lieta, ko noteikti iesaku apsvērt citām mājām, ir attālinātā sistēma. Lai gan īpašo skaitītāju uzstādīšanas izmaksas, cik zinu, nebija mazas un tagad katru mēnesi maksājam nelielu summu par šīs sistēmas uzturēšanu, es viennozīmīgi varu teikt, ka tas atmaksājas. Arī Bākas mājās pirms tam bija ūdens zudumi, kurus proporcionāli pierēķināja visiem dzīvokļiem, bet tagad attālināti nolasa gan siltuma, gan ūdens skaitītājus. Mums nav jāievēro noteikti termiņi rādījumu paziņošanai. Tāpat uz katra dzīvokļa radiatoriem ir uzstādīti siltuma padeves regulatori un skaitītāji. Līdz ar to katrs iedzīvotājs var pats regulēt savu siltuma līmeni dzīvoklī un tas atspoguļojas arī rēķinā.

Lietuvas pieredze noder arī mums

Edgars Daugelis, PSIA Ūdeka valdes priekšsēdētājs:

– Ūdens patēriņa starpības ir, un šī problēma ir jārisina. Daļa daudzdzīvokļu namu pārvaldnieku aktīvi iesaistās šīs problēmas risināšanā, bet ir arī tādi, kurus, šķiet, tas īpaši neinteresē, jo parādi, kuri rodas par ūdeni, veidojas iedzīvotājiem attiecībā pret Ūdeku, un pārvaldnieki līdz ar to var neiesaistīties, taču tas, manuprāt, nav pareizi.

Kāpēc šāda situācija radusies? Vēsturiski Ventspilī ir bijis tā, ka iedzīvotāji norēķinās pa tiešo ar pakalpojumu sniedzējiem gan par ūdeni, gan par siltumu un citiem komunālajiem maksājumiem. Savukārt citās lielākajās Latvijas pilsētās norēķini gan agrāk notika, gan tagad notiek caur namu pārvaldniekiem, kuri ar pakalpojumu sniedzējiem norēķinās pēc mājas ievadskaitītāja rādījumiem, un viņi ir daudz vairāk ieinteresēti starpību problēmu risināšanā. Viņi pat ir izstrādājuši savu sistēmu, proti, visos dzīvokļos jābūt uzstādītiem viena tipa neietekmējamiem skaitītājiem.

Starpības rodas tāpēc, ka ne visi iedzīvotāji deklarē visu to ūdens daudzumu, ko patērē. Dzīvokļus, kuros ūdens patēriņš ir aizdomīgi zems, vislabāk jau var pamanīt nama pārvaldnieks. Mēs kā pakalpojuma sniedzēji, kuriem ir 15 000 klientu, nevaram katram izsekot līdzi.

Mūsu ieteikums iedzīvotājiem ir iniciēt kopsapulces un kopā ar apsaimniekotāju pieņemt vispiemērotāko risinājumu tieši savai mājai. Viens variants, ko var ieviest samērā vienkārši un kas neizmaksā neko papildus, ir uzstādīt dzīvokļos viena tipa neietekmējamus skaitītājus. Tas nozīmē, ka iedzīvotājam, pienākot nākamajai skaitītāju verifikācijai, ir jāuzstāda konkrēta tipa, neietekmējams skaitītājs. Otrs variants, kas ir dārgāks, bet nodrošina vislielāko precizitāti, – attālinātās datu nolasīšanas sistēmas ieviešana visā mājā. Bet trešais – pavisam mainīt esošo norēķinu metodiku, piemēram, atsakoties vispār no individuālajiem skaitītājiem, līdz ar to ikmēneša rādījumu nodošanas, un mājas kopējo patērēto ūdeni, ko uzrāda ievadskaitītājs, dalīt uz dzīvokļiem, galviņām.

Ir vēl viens risinājums, kuru pašlaik izvērtē Ūdeka. Saistībā ar to esmu bijis pieredzes apmaiņas vizītē Lietuvā, kur iepazinos ar viņu radīto sistēmu. Proti, pie viņiem iedzīvotājs var izvēlēties divus variantus ar atšķirīgiem tarifiem: 1) līdzīgi kā tas ir tagad pie mums, ņemt vērā ievadskaitītāja rādījumus un norēķināties pēc spēkā esošā tarifa par savu deklarēto patēriņu un to starpību, kura rodas uz māju kopumā; 2) norēķināties tikai atbilstoši sava dzīvokļa skaitītāja rādījumam, tikai pēc cita tarifa, proti, par apmēram 10% augstāka. Šajos 10% ir iekļauti visi zudumi un starpības, kas rodas, un iedzīvotājam par to vairs nav jāraizējas. Turklāt šajā gadījumā ūdens skaitītājus dzīvokļos uzstāda ūdenssaimniecības uzņēmums un tie arī ir tā īpašums, tas nozīmē, ka tiek uzstādīti kvalitatīvi un neietekmējami skaitītāji. Jāņem gan vērā, ka iedzīvotājiem par šo priekšrocību ir jāmaksā abonēšanas maksa apmēram 1 eiro mēnesī, toties nav pašiem jārūpējas par skaitītāju iegādi, uzturēšanu un verificēšnu. Principā, ja izdevumus, kuri tagad ventspilniekiem rodas par skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju, izdalītu uz mēnešiem, tad tā summa būtu apmēram tāda pati – 1 eiro mēnesī.

Tāpat no Lietuvas kolēģiem iespējams pārņemt to, ka skaitītājus verificē reizi sešos gados, nevis reizi četros gados, kā tas ir pie mums.