Vienmēr esmu gribējusi būt basketbola trenere

Pirms tam spēlējusi dažāda vecuma valsts izlasēs, kļuvusi par Latvijas Sieviešu basketbola līgas vērtīgāko spēlētāju, ventspilniece labi iejutās arī jaunajos apstākļos. Gluži loģiska šķita Latvijas izlases treneru interese par viņu šajā pavasarī, taču tad nāca gluži negaidīts pavērsiens – Kristīne nolēma izšķirties par labu pieredzes krāšanai treneres amatā, tā basketbolistes karjerai pieliekot punktu.

Kad domāju tevi uzrunāt saistībā ar šo interviju, spriedu, ka saruna sanāks par to, ka ventspilniece varētu debitēt Latvijas izlasē. Taču tagad izrādās, ka esi gatava likt basketbolistes karjerai punktu un sākt apgūt treneres prasmes?

– Jā, tā es esmu izlēmusi, jo vienmēr esmu gribējusi būt basketbola trenere. Pabeidzot skolu, man tajā iespējams palikt tikai kā studentu trenerei, turpinot mācības maģistrantūrā. Tas nozīmē, ka tev nemaksā algu, bet viss ir apmaksāts – dzīvošana, ēšana, skola. Maksājot no savas kabatas, mācības man izmaksātu ļoti, ļoti dārgi. Ar treneri pirms sezonas beigām parunāju par šādu iesēju, bet izrādījās, ka šajā universitātē nav tādas stipendijas vietas un tāda trenere arī nekad nav bijusi. Mūsu treneris šo divu gadu laikā mani ļoti bija iemīlējis un es viņam tiešām patiku, tāpēc viņš apsolīja painteresēties par šo iespēju. Ilgu laiku nezināju, kā tad tur īsti būs, bet nedēļas divas pirms braukšanas uz Latviju uzzināju, ka tāda stipendija ir piešķirta. Treneris teica, ka viss ir nokārtots un ka ļoti labprāt redzētu mani atgriežamies, tāpēc arī izlēmu, ka šādu iespēju nedrīkstu laist garām. Tas tiešām ir tas, ko es vēlos. Tik un tā kādreiz būs jāizvēlas starp spēlēšanu un trenēšanu, kādreiz tā karjera tik un tā būs jābeidz, un es izvēlējos darīt to jau tagad.

Pilnībā interviju lasiet piektdienas laikrakstā Ventas Balss!