Krītošs satelīts tuvojas Zemei; nav zināms, kur tas kritīs

Tiek prognozēts, ka vairāki desmiti satelīta atlūzu atmosfērā nesadegs un sasniegs Zemi – smagākā no tām varētu būt vairāk nekā 150 kilogramu smaga.

NASA ir atzinusi, ka potenciāli ir apdraudēti visi kontinenti, atskaitot Antarktīdu, taču vienlaikus atgādināts, ka līdz šim kosmisko objektu krišana (kas tiek reģistrēta vairākas reizes gadā) nav bijusi cilvēku nāves iemesls vai nodarījusi ievērojamus postījumus. «Divas trešdaļas Zemes virsmas klāj ūdens, un no ierindas izgājušo pavadoņu atlūzas parasti iegāžas tajā. Sliktākajā gadījumā tās nogāžas neapdzīvotos vai reti apdzīvotos reģionos, kuru uz mūsu planētas arī netrūkst,» stāstījis NASA kosmisko drazu programmas darbinieks Niks Džonsons.

Viņam piekrīt Hārvarda – Smitsona astrofizikas centra speciālists Džonatans Makdovels, kurš atgādinājis, ka ik gadus Zemi sasniedz vairāki objekti – piemēram, pēdējo mēnešu laikā nogāzušās divas lielas krievu nesējraķešu atlūzas, kas ne tikai nevienu nav ievainojušas – tās pat bijis grūti pēc avārijas atrast. «Iespēja, ka atlūzas kādam trāpīs, ir ļoti maza, ikdienas dzīvē mēs riskējam vairāk. Tāpēc es negatavojos no ceturtdienas līdz sestdienai valkāt ķiveri vai slēpties alā,» sarunā ar

AP sacījis Dž. Makdovels, atgādinot par NASA aplēsēm – iespēja, ka kāda no atlūzām trāpīs kādam cilvēkam, ir 1:3200.

Tomēr BBC norāda, ka zināms satraukums valda, jo vairāk tāpēc, ka atlūzas var nogāzties faktiski jebkurā vietā starp 57. dienvidu un 57. ziemeļu platuma grādu –

arī samērā blīvi apdzīvotajā Centrāleiropā. NASA speciālistu veiktā datormodelēšana liecina, ka, ieejot atmosfēras blīvajos slāņos, 10,6 metrus garais satelīts, kura diametrs ir 4,5 metri, sašķelsies vairākos simtos fragmentu. Lielākā daļa no tiem sadegs atmosfērā, taču 26 atlūzas, kuru kopējais svars pārsniedz pustonnu, varētu sasniegt zemi un tikt izkaisītas 800 kilometru plašā joslā.

NASA jau izveidojusi interneta mājaslapu, kurā var sekot satelīta augstumam, kas pamazām samazinās, taču prognozēt, kuri reģioni ir visvairāk apdraudēti, ir neiespējami, jo nav zināms, kad UARS sasniegs atmosfēras robežu un sāksies tā straujais kritiens. Jāņem vērā, ka satelīta orbitālais ātrums ir 8 kilometri sekundē, tāpēc tikai pāris minūšu kļūda aplēsēs nozīmē, ka pavadonis nogāzīsies vairāk nekā 1600 kilometru no prognozētās vietas. «Visticamāk, viss būs skaidrs tikai post factum,» uzsvēris NASA speciālists Marks Metnijs, aicinot cilvēkus lieki neuztraukties un nelauzīt galvas. Tā vietā viņš mudinājis diennakts tumšajā laikā regulāri paraudzīties debesīs, jo satelīta ieiešana atmosfērā un sadegšana varētu būt diezgan aizraujošs skats. M. Metnijs gan atgādinājis, ka cilvēkiem, kuri uziet atlūzas, tās nevajadzētu aiztikt, bet par atradumu ziņot varas iestādēm.

Reuters atgādina, ka UARS (Augšējās atmosfēras izpētes satelīts) tika nogādāts orbītā 1991. gadā un nokalpoja 14 gadu, līdz beidzās tā degvielas rezerves. Pavadonim tuvojoties Zemei, tika apsvērta iespēja, ka to kādas savas misijas laikā savāks atspoļkuģa Shuttle komanda, taču dažādās tehniskās problēmas, kas piemeklēja šatlus, lika no šīs idejas atteikties. NASA atgādina, ka mūsdienās satelīti tiek būvēti tā, lai pilnībā sadegtu atmosfērā vai arī pēc to ekspluatācijas termiņa beigām tajos paliktu pietiekamas degvielas rezerves, lai pavadoņus droši varētu novirzīt Pasaules okeānā.

Nra.lv

Attēls: wikipedia.com