Plūdos visvairāk cietušas privātmājas

Kā Ošenieks dzirdējis no iedzīvotājiem, apdrošināšanas kompānijas ne visai gribot atzīt lietavu izraisītos plūdus par stihiju. Nav gan izprotams, kāpēc uguns un zibens postījumi tiek uzskatīti par stihiju, bet plūdi - ne, atzina Ošenieks. Tādēļ pašvaldība lūgusi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru sagatavot salīdzinošus datus par nokrišņu daudzumu. "Tad būs vieglāk runāt ar apdrošinātājiem," skaidroja Ošenieks.

Kā ziņots, 1.septembrī Ventspilī pārsniegts 1937.gadā fiksētais mēneša maksimālais diennakts nokrišņu daudzums - 43 milimetri uz vienu kvadrātmetru. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Ventspils novērošanas stacijas sniegtās informācijas, 1.septembrī Ventspilī četru stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedzis 67 milimetrus uz vienu kvadrātmetru. Septembra vidējā norma Ventspilī ir 76 milimetri uz vienu kvadrātmetru, līdz ar to dažu stundu laikā nolijusi gandrīz mēneša norma.

Pašvaldība turpina apkopot plūdu radītos zaudējumus, taču kamēr nav saņemta pilnīga informācija, Ošenieks konkrētus zaudējumu apmērus naudas izteiksmē neminēja. Zaudējumu summa tikšot apkopota līdz otrdienas pēcpusdienai.

Ventspils pašvaldības iestāde "Komunālā pārvalde" informāciju par savā pārziņā esošajiem plūdos cietušajiem infrastruktūras objektiem jau ir apkopojusi, informēja "Komunālās pārvaldes" direktora 1.vietnieks Edgars Puriņš. Strūklakas "Saules laiviņas" tehnoloģiskajā telpā bojāts viens sūkņu elektromotors, bet Reņķa dārza dīķa strūklakas sadales skapī bojāts viens vadības bloks. Lai salabotu abu strūklaku mehānismus, kopā nepieciešami aptuveni 2500 latu. Turklāt 1.septembrī zibens spēriens sabojājis vadības bloku luksoforam Jūras un Saules ielu stūrī.

LETA