17. maijā, Ugunsdzēsēju un glābēju dienā, ugunsdzēsībai Latvijā apritēja 160 gadi. Tā nav tikai viena īpašāka diena kalendārā, tas ir arī brīdis pateicībai cilvēkiem, kuri vienmēr ir gatavi stāties pretī nelaimei, lai palīdzētu.

17. maijā, Ugunsdzēsēju un glābēju dienā, ugunsdzēsībai Latvijā apritēja 160 gadi. Tā nav tikai viena īpašāka diena kalendārā, tas ir arī brīdis pateicībai cilvēkiem, kuri vienmēr ir gatavi stāties pretī nelaimei, lai palīdzētu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā strādā profesionāli, drosmīgi un pašaizliedzīgi cilvēki, un viens no viņiem ir Edijs Rozentāls, VUGD Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils daļas vada komandiera vietnieks.
Par godu ugunsdzēsības Latvijā 160. gadadienai tika apbalvoti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki, kas snieguši nozīmīgu ieguldījumu ugunsdzēsības, ugunsdrošības, civilās aizsardzības un tālruņa numura 112 attīstībā. Tostarp apbalvojumu saņēmuši arī seši Piltenes posteņa un 17 Ventspils daļas ugunsdzēsēji glābēji. Viens no viņiem ir virsniekvietnieks Edijs Rozentāls, VUGD Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils daļas vada komandiera vietnieks. Viņš atzīst, ka katra balva ir liels prieks un gods. Viņam tā jau ir ceturtā. Iepriekš ieguvis Viestura ordeņa II pakāpes sudraba Goda zīmi, VUGD I pakāpes apbalvojuma zīmi Par priekšzīmīgu dienestu, kā arī Jubilejas goda zīmi Latvijas Ugunsdzēsībai – 150.
Edijs Rozentāls darbu VUGD uzskata par laimīgu dzīves sakritību. Vaicāts par profesijas izvēli, viņš stāsta, ka kāds draugs, kas toreiz strādāja ugunsdzēsējos, bija nolēmis mainīt nodarbošanos, un šī drauga tēvs, kam tolaik bija augsts amats VUGD, esot viņam teicis – ja ej prom, atrodi, kas strādās tavā vietā. Tolaik viena no VUGD struktūrām vēl bija Gāzes dūmu dienests, kur neviens tā sevišķi neesot tīkojis tikt. «Viņš šo darba vietu piedāvāja man. Un kā nu ne? Strādāt ugunsdzēsējos bija katra puišeļa sapnis. Piekritu, un tā jau 25 gadus šeit esmu,» pirmsākumus atceras Rozentāls. «Nenožēloju nevienu minūti. Man tā patīk! Nekad nav divu vienādu situāciju, un tas ir pats labākais. Katra diena ir citādāka. Esmu izmācījies metālapstrādi, bet es nevaru tā visu laiku vienkārši nostāvēt pie ripas.»
VUGD laika gaitā daudz kas gājis uz priekšu. Mainījušies arī amati. Pierādot sevi, pirms gadiem Rozentāls tika paaugstināts nodaļas komandiera amatā. Vēlāk, kad tika pārkārtota dienesta iekšējā kārtība, viņam uzticēts pildīt vada komandiera vietnieka pienākumus, kas ir Rozentāla amats arī šobrīd.
Ikdienā ugunsdzēsēju glābēju rīcībā ir tikai pusotra minūte, lai pēc izsaukuma saņemšanas būtu ceļā uz notikuma vietu. Viņu darbā laiks nereti ir ienaidnieks, jo visu mēdz izšķirt sekundes. Edijs saka, ka nevienu dienu nav devies uz darbu ar domu, ka, iespējams, šodien varētu notikt kas slikts: «Redzēts ir daudz… Arī darīts ir daudz kas… Bet es to vienkārši uztveru kā savu darbu.»
Runājot par rakstura īpašībām un prasmēm, kam jāpiemīt, lai darītu šo darbu, kā galvenās viņš min attapību, loģisko domāšanu, plašu zināšanu bagāžu, lai spētu orientēties dažādās jomās un pieņemt pareizos lēmumus – sākot no ķīmijām un beidzot ar tehniskām lietām –, kā arī visbeidzot – ļoti labu fizisko sagatavotību. Darbs nav viegls un prasa kā lielu fizisko spēku, tā arī psiholoģiskos resursus. Rozentāls uzskata, ka prasmes, kas nepieciešamas labam ugunsdzēsējam glābējam, ir iespējams uztrenēt, taču pats svarīgākais – dzelžaina griba to darīt. «Ir jāpatīk palīdzēt citiem. Dažbrīd pat nemaz nedomājot par sevi. Palīdzēt – tai ir jābūt svarīgākajā domai,» pašaizliedzību apliecina glābējs.
To, cik daudz nācies redzēt un darīt, papildina fakts, ka Rozentāls ir arī profesionāls ūdenslīdējs – ūdenslīdēju instruktors, un ilgus gadus šo darbu veica arī dienestā. Pēc viņa sacītā, diemžēl uz ūdens cilvēki mēdz būt ļoti pārgalvīgi: «Ūdens ir ūdens. Ar to ir jāmāk sadzīvot.»
Edijs atceras, ka sākumā mēģinājis skaitīt, cik cilvēku, kuru dzīvība tur aprāvusies, nācies izcelt no ūdens, taču, kad jau pirmajā darba gadā šis skaits sasniedza desmit, viņš pārtraucis to darīt. Visgrūtāk ir tad, ja no ūdens jāizceļ noslīcis bērns. Smagi nopūšoties, viņš atceras gadījumu, kad jūrā pie mola ūdens atņēma 14 gadus veca zēna dzīvību. Tādos gadījumos iznest no ūdens ir ļoti smagi, īpaši tāpēc, ka arī pašam ir trīs bērni. «Pieaugušie dzīvi kaut cik jau redzējuši, tas ir nedaudz citādāk. Bet bērni… Viņiem viss vēl būtu bijis priekšā…» mazliet pieklusināti saka glābējs.
Ugunsdzēsēju glābēju ikdienā ļoti liela nozīme ir komandas darbam. «Katrai maiņai ir savs iekšējais kodoliņš. Un bez atbalsta cits citam nu nekā. Tu nevari doties iekšā kaut kur, ja neesi pārliecināts, ka tev ir spēcīga aizmugure. Ir jāuzticas, ir jābūt drošam vienam par otru,» papildina Edijs.
Viņa vērtējumā, ir diezgan būtiski augusi sabiedrības izpratne jautājumos par drošību, kas lielā mērā ir dienesta preventīvā darba nopelns. Cilvēki ir kļuvuši zinošāki. Vairāk ieklausās un uzticas. Tāpat liels solis uz priekšu ir prasība par dūmu detektoriem, ko liela daļa godprātīgi ievēro un kas ir izglābuši daudzu dzīvības.
Pēdējā laikā ugunsdzēsējiem glābējiem biežāk nākas sadarboties ar ātrās palīdzības mediķiem, palīdzot pārvietot pacientus un tamlīdzīgi. Joprojām biežs izsaukumu iemesls ir ugunsnelaimes, tomēr, pēc Rozentāla sacīta, ar atsevišķiem izņēmumiem tagad ugunsgrēki pārsvarā vairs nav tādi, kādi tie bija pirms 20 gadiem. «Kad sāku dežurēt, mums bija 5–6 izsaukumi dienā, un tā bija pilnīga norma. Tagad, ja ir 2–3 izsaukumi, tas jau ir padaudz. Un tas nozīmē tikai to, ka cilvēki ir palikuši zinošāki, varbūt arī piesardzīgāki, un tas tikai priecē,» pauž Rozentāls.
Ārpus dienesta VUGD Rozentāls ir mūziķis, ēdnīcas Liedags īpašnieks, kā arī sniedz ūdenslīdēja pakalpojumus. Runājot par mūziku, viņš saka, ka tā ir viņa meditācija. «Tajos brīžos atslēdzos no pilnīgi visa, esmu tikai mūzikā. Protams, ja kaut kas notiek, tad manī ieslēdzas pažarnieka dvēsele,» saka Edijs, atceroties gadījumu, kad kāda saviesīga pasākuma laikā vienam no viesiem kļuvis slikti un viņš acumirklī nolēcis no skatuves, lai palīdzētu.
«Mūsu maiņā ir tādi puikas, kas ir gatavi braukt kaut katru minūti. Viņiem deg acis, viņiem patīk tas, ko dara. Tas ir tas, kas dzen uz priekšu. Novēlu to katram, kas domā par darbu VUGD,» sarunas noslēgumā pauž Rozentāls
Ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Goda rakstu apbalvoti:
- kaprālis Andris Preimanis, Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils daļas ugunsdzēsējs glābējs (autovadītājs);
- kaprālis Jānis Štrauss, Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils daļas vada komandiera vietnieks;
- virsniekvietnieks Edgars Bērziņš, Kurzemes reģiona pārvaldes Piltenes posteņa vada komandiera vietnieks;
- kaprālis Andrejs Solncevs, Kurzemes reģiona pārvaldes Piltenes posteņa ugunsdzēsējs glābējs (autovadītājs);
- kaprālis Oskars Zīders, Kurzemes reģiona pārvaldes Piltenes posteņa ugunsdzēsējs glābējs (autovadītājs).
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Pateicība izteikta:
- kaprālim Andrejam Benhenam, Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils daļas ugunsdzēsējam glābējam (autovadītājam);
- kaprālim Sedrikam Kristmanim, Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils daļas ugunsdzēsējam glābējam (autovadītājam);
- kaprālim Kristam Malnačam, Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils daļas ugunsdzēsējam glābējam (autovadītājam);
- kaprālim Jānim Kripševicam, Kurzemes reģiona pārvaldes Piltenes posteņa ugunsdzēsējam glābējam (autovadītājam);
- seržantam Mārim Lakšam, Kurzemes reģiona pārvaldes Piltenes posteņa vada komandiera vietniekam;
- kaprālim Uģim Sproģim, Kurzemes reģiona pārvaldes Piltenes posteņa ugunsdzēsējam glābējam (autovadītājam).
Ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apbalvojumu Jubilejas goda zīme Latvijas Ugunsdzēsībai – 160 apbalvoti:
- virsniekvietnieks Māris Biksis, Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils daļas vada komandiera vietnieks;
- virsniekvietnieks Aigars Drieks, Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils daļas vada komandiera vietnieks;
- virsniekvietnieks Andrejs Fevraļovs, Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils daļas vada komandiera vietnieks;
- kaprālis Zigis Gruntmanis, Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils daļas ugunsdzēsējs glābējs;
- kaprālis Elmārs Korāts, Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils daļas ugunsdzēsējs glābējs;
- virsniekvietnieks Ģirts Lapiņš, Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils daļas vada komandiera vietnieks;
- kapteinis Edijs Laterers, Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils daļas vada komandieris;
- virsniekvietnieks Edijs Rozentāls, Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils daļas vada komandiera vietnieks;
- kaprālis Agnis Rozentāls, Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils daļas ugunsdzēsējs glābējs;
- kaprālis Pēteris Spruģevics, Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils daļas ugunsdzēsējs glābējs;
- kaprālis Einārs Vārpiņš, Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils daļas ugunsdzēsējs glābējs;
- virsniekvietnieks Artūrs Vinogradenko, Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils daļas vada komandiera vietnieks;
- virsniekvietnieks Bruno Blaunis, Kurzemes reģiona pārvaldes Piltenes posteņa vada komandiera vietnieks;
- virsniekvietnieks Igors Ļubeļskis, Kurzemes reģiona pārvaldes Piltenes posteņa vada komandiera vietnieks;
- kaprālis Rolands Podnieks, Kurzemes reģiona pārvaldes Piltenes posteņa ugunsdzēsējs glābējs (autovadītājs);
- virsniekvietnieks Ilvars Pujats, Kurzemes reģiona pārvaldes Piltenes posteņa vada komandiera vietnieks;
- virsniekvietnieks Sandis Žebeks, Kurzemes reģiona pārvaldes Piltenes posteņa vada komandiera vietnieks.
Komentāri (2)
Šādus rakstus vairāk!
Bet ne par kāda sīka deputāteļa izvadorgānu sanitāriem,bet īstiem darba darēitājiem,kā šis.
Edijis ir zelta cilvēks! Skumjākais, ka deputāti tos novada naivos ugunsdzēsēju puikas tagad izmanto savai politiskai kampaņai ļaunprātīgi. Esiet modri un neļaujaties tai Vārpiņa un Zariņa aferai!