Iespējams, viss, kas nāk prātā, dzirdot par hokeju, ir spēlētāju attēli, kas slīd pāri sasalušai arēnai, cīnoties par ripu. Taču aiz katra lieliska snieguma slēpjas aprīkojums, kas ir būtisks spēlētāju sniegumam un drošībai. Par laimi, šis aprīkojums patiesībā ir attīstījies, lai nodrošinātu lielāku aizsardzību un veiktspēju.
Patiesībā, raugoties uz statistiku, Grand View Research vērtē pasaules hokeja aprīkojuma tirgu 2,17 miljardu dolāru apmērā un paredz, ka tas tuvāko gadu laikā pieaugs par 6,3%. Protams, šis sporta veids, visticamāk, kļūs vēl populārāks starptautisku notikumu, piemēram, Ziemas olimpisko spēļu dēļ. Un tādās vietās kā Latvija, kur hokejam ir uzticīgi sekotāji, šī pieaugošā interese nav redzama tikai aprīkojuma pārdošanas pieaugumā. Fani arvien biežāk pievēršas platformām kā totalizatori, lai dziļāk iesaistītos šajā sporta veidā, paredzot iznākumus un atbalstot savas iecienītākās komandas jaunā veidā.
Un, pieaugot pieejai sintētiskām hokeja arēnām, pieprasījums pēc saistītā aprīkojuma varētu pieaugt vēl vairāk. Taču arī šis pieprasījums nav tikai pēc tradicionālā aprīkojuma – spēlētāji vēlas progresīvāku aprīkojumu.
Izcelsmes izsekošana
Pirmā organizētā hokeja spēle, kurā piedalījās divas McGill Universitātes studentu komandas, tika aizvadīta 1875. gada 3. martā Monreālā, Kanādā. Tā patiesībā notika Victoria Skating Rink slidotavā un tika organizēta Džeimsa Kreitona vadībā. Tajos agrīnajos laikos spēlētāji izgatavoja slidas, pieāķējot asmeņus saviem ādas zābakiem. Lai gan tas nebija grezns vai ļoti ērts, tas tomēr darbojās.
Viņi izgatavoja hokeja nūjas no stipra koka, piemēram, oša vai hikorijas. Salīdzinot ar to, kas mums ir šodien, šīs nūjas prasīja daudz piepūles, lai tās kontrolētu. Turklāt tās bija diezgan plānas līdz pat 1930. gadiem, kad viss mainījās.
Varēja redzēt arī spēlētājus ar smagiem vilnas džemperiem, garām zeķēm un cimdiem, kas vairāk bija paredzēti siltuma nodrošināšanai, nevis aizsardzībai. 1897. gadā G.H. Merits ieviesa vienkāršus vārtsargu kājsargus. Pēc dažiem gadiem, 1948. gadā, kāds Detroitas vārtsargs ieviesa ķērājcimdu un bloku pēc daudzu gadu spēlēšanas ar vienkāršiem ādas cimdiem.
Tāpēc, lai gan šis aprīkojums bija labākajā gadījumā primitīvs, tas sagatavoja augsni turpmākām inovācijām. Labs piemērs ir tas, kā vienkāršās koka hokeja nūjas ir attīstījušās līdz tam, ko redzam šodien.
Pāreja uz mūsdienu materiāliem
Hokejs joprojām piesaista daudzus, tādēļ ir kļuvusi acīmredzama nepieciešamība pēc spēlētāju komforta. Tāpēc spēlētāji ir pārgājuši no vecmodīga koka un ādas uz vieglākiem, mitrumu absorbējošiem audumiem. Ar šiem tekstilizstrādājumiem spēlētāji patiešām var palikt sausi un justies ērti pat intensīvās spēlēs, padarot viņus produktīvākus.
Apsveriet, piemēram, hokeja nūju inovāciju. Šīs nūjas tika pastiprinātas ar stikla šķiedru, padarot tās vieglākas un vieglāk kontrolējamas. Tas ļāva spēlētājiem kustēties ātrāk un pat sist ripu ar lielāku spēku. Turklāt nūjas kļuva izturīgākas, jo tās vairs tik bieži nelūza.
Vēl viena inovācija, kas 1990. gados pavēra ceļu jaunam standartam hokeja aprīkojumā, bija oglekļa šķiedras tehnoloģija. Tajā laikā tika ieviests pirmais kompozītmateriāla asmens, kas, kā izrādās, dominē hokejā vēl šodien.
Oglekļa šķiedra piedāvā neticamu elastību un lokanību, tāpēc nav pārsteigums, ka daudzi spēlētāji to dod priekšroku. Lai gan oglekļa šķiedras hokeja nūjas nav tik izturīgas kā stikla šķiedras, tās ļauj izdarīt ļoti spēcīgus metienus un ir lieliskas enerģijas pārnesei.
Nav pārsteigums, ka DataHorizzon Research paredz, ka pasaules hokeja aizsargaprīkojuma tirgus pieaugs ar salikto gada pieauguma tempu 5,8%. Hokejs var būt intensīvs un pakļaut spēlētājus nopietnām traumām, kuras varētu novērst, ja drošībai tiktu piešķirta prioritāte. Diemžēl mpba.in ir publicējis ziņojumu, kurā apgalvots, ka vairāk nekā sešas no desmit (62%) ar sportu saistītas traumas varēja tikt novērstas, ja spēlētāji būtu izmantojuši pareizu aizsargaprīkojumu.
Tāpēc drošība vienmēr ir bijusi liela lieta hokejā. Apsveriet šādus piemērus par uzlabojumiem, kas tika ieviesti 20. gadsimta sākumā:
Taču tas nebija viss. Pēc incidenta 1933. gada spēlē starp Toronto Maple Leafs un Boston Bruins radās liela vajadzība pāriet uz efektīvākām ķiverēm. Šajā spēlē Leafs spēlētājs Ace Bailey guva ļoti bīstamu galvas traumu pēc sadursmes ar Eddie Shore, kas lika viņam vairs nekad nespēlēt. Shore, savukārt, nolēma visu savu atlikušo profesionālo dzīvi valkāt ķiveri.
Lietas kļuva vēl nopietnākas 1979. gadā, kad ķiveres kļuva obligātas NHL. Turklāt pēc tam, kad 1959. gadā ripas trieciens trāpīja Monreālas Canadiens vārtsargam Jacques Plante sejā, sejas maskas aizsardzībai kļuva par normu.
Un šodien mums ir vārtsargu maskas, kas vairs nav tikai vienkārši stikla šķiedras dizaini. Tās ir daudz attīstītākas un ietver metāla režģus un personalizētus mākslinieciskos noformējumus.
Turklāt viedās tehnoloģijas arī uzlabo spēles sniegumu un treniņu metodes. Nodrošinot analīzi reāllaikā, spēlētāji var noteikt jomas, kur nepieciešami uzlabojumi. Tas uzlabo konkurenci, motivējot spēlētājus katrā spēlē dot visu no sevis.
Noslēgumā, tehnoloģiju uzlabojumi patiesībā ir mainījuši šo sporta veidu uz labo pusi. Piemēram, pāreja no vienkāršām koka nūjām uz oglekļa šķiedru ir mainījusi to, kā spēlētāji piedzīvo spēli. Un tā kā arvien vairāk inovatīvu risinājumu, piemēram, viedās slidas, varētu nākotnē dominēt hokejā, varētu notikt vēl vairāk pārmaiņu attiecībā uz spēlētāju drošību un komfortu. Šīs pārmaiņas ietekmē ne tikai profesionālus sportistus, bet arī amatierus un jauniešus, kas apgūst spēles pamatus. Attīstoties tehnoloģijām, sagaidāms, ka aprīkojums kļūs vēl personalizētāks un pielāgojams katra spēlētāja vajadzībām.
