Lai būtu vieglāk elpot

Nesen ORL nodaļa tikusi gan pie mūsdienu prasībām atbilstošām telpām, gan pie jauna medicīniskā aprīkojuma pateicoties projektam, kas īstenots piesaistot Eiropas Savienības ERAF finansējumu.

Operējošais ausu, kakla un deguna ārsts (otolaringologs) Kalvis Straupmanis informē, ka pārsvarā ķirurģiskās iejaukšanās mērķis ir atvieglot cilvēkam elpošanu caur degunu. Visbiežāk slimnīcā tiek veiktas aizdegunes mandeles operācijas bērniem. Ja aizdegunes mandele ir palielināta, tā nosprosto dzirdes kanālu un aizdegunes atveri un aiz bungādiņas sāk krāties šķidrumus.

Rezultātā bērns vairs nespēj normāli elpot caur degunu, sāk krākt un nereti simptomiem pievienojas arī dzirdes problēmas. Vecāki domā, ka bērns ir izklaidīgs, taču patiesībā viņš nedzird ko viņam saka. Vispirms to ārstē ar zāļu terapiju, bet ja tā nav sekmīga, nākas ķerties pie radikālām metodēm veicot operāciju.

Tāpat Ventspilī tiek operētas aukslēju mandeles, taču tas notiek vienīgi galējas nepieciešamības gadījumā. Ja savulaik vēl Padomju gados mandeles tika izoperētas visai naski, tad tagad tā vairs nenotiek. Straupmanis uzsver, ka mandeles ir imūnās sistēmas priekšpostenis, un tām ir sava noteikta loma.

Pie galējām metodēm ārsti ķeras vienīgi tad, ja ir nopietnas komplikācijas un mandeles vairs normāli nefunkcionē – pacients vairākas reizes gadā slimo ar angīnu, ir patstāvīga streptokoka infekcija, strutainais iekaisums no mandelēm pārceļas uz kakla audiem un sākas citas saslimšanas. Respektīvi, mandeles pārvēršanas par baciļu perēkli un sāk indēt visu organismu.

Ventspilī tiek veikta arī virkne citu operāciju, tostarp deguna starpsienas, deguna blakus dobuma slimību, polipu un citas operācijas, lai uzlabotu deguna elpošanu. Ir, protams, gadījumi, kad līdz ķirurģiskiem risinājumiem nav jānonāk un slimību izdodas izārstēt ar medikamentiem.

Bieži pie elpošanas traucējumiem ir vainojama šķība deguna starpsiena. Ne vienmēr tas notiek lauzta deguna dēļ. Nereti pietiek, ja cilvēks bērnībā nokritis un ir tikai sasitis degunu. Pēc tam traumētā deguna starpsiena aug šķībi, kā rezultātā var tikt traucēta deguna elpošana, ko veiksmīgi var atrisināt ar operācijas palīdzību.

Runājot par akūto palīdzību, Straupmanis uzsver, ka pēc deguna salaušanas ir ļoti svarīgi, lai pacients pie ārsta nonāk divu dienu laikā. Taču pārsvarā cilvēki pēc palīdzības vēršas tikai pēc nedēļas, kad kauli jau sākuši saaugt. Šādos gadījumos ne vienmēr izdodas sasniegt labu rezultātu un ārsts nevar garantēt, ka viņam deguns pēc tam būs taisns.

Ja cilvēkam ir deguna elpošanas problēmas, noteikti jāvēršas pie speciālista. Bieži vien tas ir saistīts ar krākšanu. Tomēr krākšanai var būt ļoti daudzi iemesli, ko detalizēti izmeklē specializētās klīnikās. Pie krākšanas var būt vainojams deguns, arī mīkstās aukslējas, mēles sakne, pat viss žoklis.

Tomēr arī krācējiem vispirms ir jāpakonsultējas ar ausu, kakla un deguna ārstu. Straupmanis cilvēkiem iesaka nejokot ar angīnu un dažādiem iekaisumiem, kas reizēm var beigties ļoti bēdīgi un ārstēšanās būs daudz ilgāka un sāpīgāka.

FOTO: Par ERAF piešķirto finansējumu ORL nodaļai iegādāta mūsdienīga iekārta, ko izmanto gan kā diagnostikas iekārtu, gan nodaļas pacientu ārstēšanai pēcoperācijas periodā. Attēlā Dr. Kalvis Straupmanis izmanto speciālo mikroskopu ausu apskatei.