Visaktīvāk prasa naudu par malku bez čekiem

Ventspils novada Sociālā dienesta vadītāja Anda Vītola Ventas Balsij stāsta, ka dienesta «meitenes strādā cītīgi un jau vairāk nekā divas trešdaļas no saņemtajiem 1500 iesniegumiem ir apstrādāti, un iedzīvotāji kompensāciju saņem». Dienesta vadītājas ieskatā, novada iedzīvotāji tik aktīvi pabalstam piesakās arī tādēļ, ka informācijas sniegšanā aktīvi iesaistās ne vien pagastu pārvalžu, bet pat bibliotēku un citu pašvaldības iestāžu darbinieki. Tāpat kompensāciju pieprasītāju sociālekonomiskais raksturojums ir visdažādākais, tās nav tikai trūcīgas, maznodrošinātas mājsaimniecības, pensionāri vai vientuļie seniori, bet ļoti plašs novada iedzīvotāju loks.

Lielākā daļa no tiem ir vienkāršotie iesniegumi par malkas iegādes kompensāciju bez darījumu apliecinošajiem dokumentiem. Tas nozīmē, ka vislielākā interese iedzīvotājiem ir saņemt atbalstu par pašu sarūpēto malku vai arī tās iegādi bez čeka, kvīts vai pavadzīmes. Tādās situācijās katrai mājsaimniecībai pienākas 60 eiro atbalsts. Ventas Balss jau iepriekš rakstījusi, ka, ja malka iepriekš iegādāta bez čeka, tad iedzīvotāji var pieteikties vienreizējam pabalstam, kas ir 60 eiro, un šis pabalsts ir jāpieprasa laikā no 1. oktobra līdz 30. novembrim. Līdz šim Ventspils novadā pabalstos par apkuri izmaksāti aptuveni 40 tūkstoši eiro. Visātrāk tiek apstrādāti vienkāršotie iesniegumi gadījumos, kad kompensāciju pieprasa pats īpašnieks. Taču atbalstam var pieteikties arī mājokļa kopīpašnieks, īrnieks vai tiesiskais valdītājs. Iesniegumu kopā ar īpašuma vai lietošanas tiesību, un, ja ir, darījumu apliecinošiem dokumentiem par kurināmā iegādi, jāiesniedz klātienē pašvaldībā vai arī elektroniski.

Taču arī pēc 30. novembra turpināsies pabalsta pieprasījumi par citiem gadījumiem, kādos saskaņā ar valdības noteikumiem iedzīvotāji var pretendēt uz valsts kompensāciju. Ja mājsaimniecībai būs darījumu apliecinoši dokumenti, kompensācijai varēs pieteikties līdz pat 2023. gada 30. aprīlim. Malkas izmaksas paredzēts kompensēt 50% apmērā no cenas, kas pārsniedz 40 eiro par berkubikmetru, bet maksimālais apjoms, par kuru var prasīt kompensāciju, ir 35 berkubikmetri jeb 21 sters apkures sezonā. Atbalsts, kas pienākas par vienu berkubikmetru, ir ne vairāk kā 15 eiro.

Tāds pats atbalsta termiņš noteikts arī kompensācijai par granulu, skaidu brikešu vai šķeldas iegādi. Kā skaidro Vītola, šādos gadījumos aprēķina kārtība un iesnieguma izskatīšana ir mazliet sarežģītāka un ir citas atbalsta summas, taču, vēršoties Sociālajā dienestā, kas šo pabalstu administrē, sistēmā izmaksājamā atbalsta apjoms tiek aprēķināts automātiski.

Jāatzīmē, ka šī kompensācija nepienākas mājsaimniecībām, kas izmanto centralizēto siltumapgādi. Šādā gadījumā, tāpat kā par elektroenerģiju, par pirmajiem 100 kW atbalsts jau automātiski tiek iekļauts rēķinos. Izņēmumi būs mājsaimniecības, kuras siltumapgādei izmanto elektrību, piemēram, zemes siltumsūkni, un kam līdz ar to elektroenerģijas patēriņš mēnesī ir virs 500 kW. Tādos gadījumos arī pēc pabalsta būs jāvēršas pašvaldībā, kas šādus iesniegumus sāks pieņemt no 1. novembra, kad mājsaimniecības saņems pirmos rēķinus par atbalsta sākuma periodu, kurš noteikts no šī gada 1. oktobra.

Vienlaikus novada Sociālais dienests neslēpj, ka fiksēti arī gadījumi, kad iedzīvotāji šo kompensācijas mehānismu cenšas izmantot negodprātīgi – piemēram, piesakoties atbalstam no vienas mājsaimniecības vairākkārt. Tādā gadījumā gan nekāda krāpšana nesanāks, jo sistēma to parādīs un kompensācija tiks atteikta. Bijuši arī gadījumi, kad cilvēki vēlas pieteikt kompensācijas maksājumu par īpašumu, kur nemaz neatrodas dzīvojamā māja. Arī šādos gadījumos iesniegums tiek noraidīts.